Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.

Pārfrazējot Marksa un Engelsa slaveno teicienu, šajās vēlēšanās varēja droši apgalvot: „Rēgs klīst pa Eiropu. Tas ir populisma rēgs.” Tas atklīdis arī līdz Latvijai un vēlēšanu kampaņas laikā izpaudās visā savā biedējošajā krāšņumā. Par laimi latvieši jau kopš Alunāna laikiem ir cītīgi teātra mākslas pazinēji un masveidā neiekrita rafinēto režisoru liktajās lamatās.

Šo Saeimas vēlēšanu rezultāts tikai vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir pamatīgas sistēmiskas politisko partiju un vēlēšanu kārtības problēmas. Akcents nevis uz sistēmiskām nepilnībām, nevis uz kādiem konkrētiem „jauniem” vai „veciem” politiķiem, bet uz kaut kādām mistiskām tautas nepilnībām.

Igaunijā, Lietuvā politiskajās partijās ir iesaistīti vismaz 3-4% no visiem pilsoņiem, Somijā pat 8%. Mūsu kaimiņu tautas nav īpaši gudrākas, apzinīgākas vai citādi labākas par latviešiem. Tur vienkārši ir pārdomātāki sistēmiskie risinājumi, kas veicina lielāku sabiedrības iesaisti politiskajos procesos.

Latvijā partiju sistēmā ir iesaistīti tikai apmēram 1% no pilsoņiem. Parlaments, kurā ir tik salīdzinoši zema konkurence, salīdzinot pat ar kaimiņiem, nekad nebūs gana darboties spējīgs un efektīvs. Vienkāršoti runājot – Lietuvā un Igaunijā partijām, sastādot vēlēšanu sarak­stus, ir trīs līdz pat četras reizes lielāka konkurence, piedāvājot sabiedrībai izvēli. Arī izvirzot kandidātus ministru amatiem, rezervistu soliņš ir trīs līdz četras reizes lielāks, un attiecīgi arī darba kvalitāte gan parlamentiem, gan valdībai.

Atgriežoties pie pamata tēmas – 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, Saeimā ir iekļuvušas septiņas partijas, vēl divas trīs bija diezgan tuvu. Kopumā Saeima izskatās raiba kā dzeņa vēders. Kaut arī situācija valstī pēdējos gados ir stabilizējusies un, objektīvi raugoties, bija vērojamas pat zināmas pozitīvas attīstības tendences, iepriekšējā koalīcija jeb „vecās” partijas ir cietušas diezgan nopietnu sakāvi – ZZS zaudējuši 10 vietas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, „Vienotība” – 15, Nacionālā Apvienība – 4 vietas. Savukārt nosacīti „jaunās” partijas ir guvušas nopietnu atbalstu – KPV LV 16, „Jaunā konservatīvā partija” – 16, bet „Attīstībai/PAR!” – 11 vietas. Zināmā mērā var teikt, ka ir bijis diezgan nopietns protesta balsojums. 

Pavirši skatoties – formāls vēlēšanu uzvarētājs ir partija „Saskaņa”. Viņi ieguvuši 23 vietas, un tas ir augstākais rezultāts vienai atsevišķai partijai. Daudzi, pat nopietni ārvalstu mediji, ziņojot par vēlēšanām Latvijā, uzsvēra, ka „uzvarējusi uz Krieviju orientētā partija”. Skaļiem virsrakstiem tas ir ļoti pateicīgs apgalvojums, bet neatbilst realitātei. Vēlēšanu uzvarētājs parlamentārās valstīs ir tas, kurš izveido un vada valdību. „Saskaņas” gadījumā tā tas nav.

Vēl kāda zīmīga tendence – kopš 2010. gada ar katrām vēlēšanām rūk atbalsts ne tikai „Saskaņai”, bet visām uz Krieviju orientētām partijām kopumā. Ja 2010. gadā par šīm partijām kopumā nobalsoja 265 tūkstoši vēlētāju, tad šoreiz vairs tikai 199 tūkstoši. Tas ir atsevišķa pētījuma vērts temats, bet ļoti būtisks faktors varētu būt tas, ka tieši krievu tautības sabiedrības daļa noveco visstraujāk. Precīzāk sakot, ik gadu mirušo skaits kritiski pārsniedz jaundzimušo skaitu.

Ir pamats uzskatīt, ka tieši viņu intereses it kā pārstāvošie politiķi ir visvairāk atbildīgi par šo situāciju. Viņi ir bijuši mazaktīvi, aizstāvot demogrāfijas risinājumus kopumā, savu retoriku būvējuši uz depresīviem stāstiem, cik „krieviem Latvijā grūta dzīve”, un pretojušies izglītības sistēmai vienā valodā. Rezultātā jaunās krievu ģimenes nonākušas emocionālā nedrošības zonā, īpaši, ja viņiem nepilnīgās valodu apmācības dēļ bijis grūti iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, sociālajā dzīvē. Tas viņus spieda pirmos doties prom no Latvijas vai arī paliekot neveidot tik lielas ģimenes, cik varētu emocionāli un sociāli stabilākos apstākļos. Bet šajā nosacītajā „valodas geto” viņus būtībā iedzina pašu politiķi, kuriem bija izdevīgi uzturēt pēc iespējas vairāk sadalītu sabiedrību. Jo, ja krievu jaunieši labāk apgūtu valsts valodu, viņiem būtu krietni mazāk iemeslu balsot par šīm partijām.

Nākamais nosacītais Saeimas uzvarētājs ir partija „Kam pieder valsts?” jeb KPV LV ar 16 vietām. Pēc sava ļoti aktīvā, agresīvā stila tā faktiski kopēja pasaulē šobrīd labāk redzamos populistiskos spēkus. Latvijā jau agrāk dažas partijas bija iemēģinājušas roku populismā, bet tie bija amatieriski mēģinājumi. KPV LV visu darīja profesionāli un kā pēc notīm. Ārēji dumpinieciskais spēks, nopietnāk skatoties, bija rūpīgi trenēts, saliedēts un mērķtiecīgs. Viņi nekautrējās bliezt pēc populisma „pilnas programmas”. Kas viņiem patiesībā aiz muguras stāvēja, vēl ilgi būs nopietnu pārdomu vērts temats.

Viņiem uz pēdām ar līdzīgu rezultātu – 16 vietām sekoja cita jaunā protesta partija „Jaunā konservatīvā partija”. Ja neskaita pašu līderi Jāni Bordānu, tad kopumā viņi patiešām ir nosacīti jauns spēks uz Latvijas politiskās kartes. Piedevām veidots salīdzinoši ilgi – Bordāns partiju mērķtiecīgi būvējis vairāk nekā četrus gadus. Partijā ir gana daudz lietpratīgu speciālistu, nākotnē tā var progresēt par nopietnu spēku, ja vien spēs izturēt lielās politikas ugunskristības. Īpašu uzmanību der pievērst deputātei, kultūrsocioloģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Viņa ir pazīstama kā cilvēks ar ļoti augstu sirds inteliģenci, kas Latvijas lielajā politikā nav bieža parādība. Latvijas intelektuāļu aprindās viņa ir labi pazīstama, bet plašākai sabiedrībai viņa varētu būt pozitīvs pārsteigums.

No jaunpienācējiem labus rezultātus uzrādīja arī apvienība „Attīstībai/Par!”. Tas ir nosacīti liberāls spēks, kaut gan redzamākos politiķus grūti nosaukt par jauniem. Lielākā daļa no viņiem politikā ir jau sen, un viņu reputācijas ir pretrunīgas.

Jāatceras, ka demogrāfija līdzās aizsardzībai ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte. Īpaši tik skaitliski mazai tautai kā latvieši. 90. gadu demogrāfiskā „bedre” un pēc tam 2000. gadu sākuma „trekno gadu” un „gāzi grīdā” postošā politika ir iecirtusi ļoti smagus robus latviešu nākotnes paaudzēs. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar ANO datiem Latvija kā valsts procentuālā izteiksmē ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotājus. Te nav runa par iedzīvotāju vienkārši skaitlisko kritumu, problēma ir dziļāka – latviešiem kā tautai ir teju vai sagrauta tā dēvētā „vecuma piramīda” – jauno skaits iepretim vecajiem ir kritisks. Kā tauta mēs novecojam traģiskā ātrumā. Situāciju var glābt, tikai rīkojoties ļoti enerģiski. Vai to spēs izdarīt sašķelta, sadrumstalota Saeima – tas ir nopietns jautājums.

Noslēgumā gan ir arī cerīga nots. Pašreizējais politiskais sadalījums un izmaiņas valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā dod pamatu cerībām, ka 2019. gadā par prezidentu varētu ievēlēt pieredzējušo Eiropas tiesas tiesnesi, cilvēku ar neatkarīgu un stingru politisko mugurkaulu, valstisku redzējumu – Egilu Levitu.

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

21
43

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...