Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.

Pārfrazējot Marksa un Engelsa slaveno teicienu, šajās vēlēšanās varēja droši apgalvot: „Rēgs klīst pa Eiropu. Tas ir populisma rēgs.” Tas atklīdis arī līdz Latvijai un vēlēšanu kampaņas laikā izpaudās visā savā biedējošajā krāšņumā. Par laimi latvieši jau kopš Alunāna laikiem ir cītīgi teātra mākslas pazinēji un masveidā neiekrita rafinēto režisoru liktajās lamatās.

Šo Saeimas vēlēšanu rezultāts tikai vēlreiz apliecināja, ka Latvijai ir pamatīgas sistēmiskas politisko partiju un vēlēšanu kārtības problēmas. Akcents nevis uz sistēmiskām nepilnībām, nevis uz kādiem konkrētiem „jauniem” vai „veciem” politiķiem, bet uz kaut kādām mistiskām tautas nepilnībām.

Igaunijā, Lietuvā politiskajās partijās ir iesaistīti vismaz 3-4% no visiem pilsoņiem, Somijā pat 8%. Mūsu kaimiņu tautas nav īpaši gudrākas, apzinīgākas vai citādi labākas par latviešiem. Tur vienkārši ir pārdomātāki sistēmiskie risinājumi, kas veicina lielāku sabiedrības iesaisti politiskajos procesos.

Latvijā partiju sistēmā ir iesaistīti tikai apmēram 1% no pilsoņiem. Parlaments, kurā ir tik salīdzinoši zema konkurence, salīdzinot pat ar kaimiņiem, nekad nebūs gana darboties spējīgs un efektīvs. Vienkāršoti runājot – Lietuvā un Igaunijā partijām, sastādot vēlēšanu sarak­stus, ir trīs līdz pat četras reizes lielāka konkurence, piedāvājot sabiedrībai izvēli. Arī izvirzot kandidātus ministru amatiem, rezervistu soliņš ir trīs līdz četras reizes lielāks, un attiecīgi arī darba kvalitāte gan parlamentiem, gan valdībai.

Atgriežoties pie pamata tēmas – 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem, Saeimā ir iekļuvušas septiņas partijas, vēl divas trīs bija diezgan tuvu. Kopumā Saeima izskatās raiba kā dzeņa vēders. Kaut arī situācija valstī pēdējos gados ir stabilizējusies un, objektīvi raugoties, bija vērojamas pat zināmas pozitīvas attīstības tendences, iepriekšējā koalīcija jeb „vecās” partijas ir cietušas diezgan nopietnu sakāvi – ZZS zaudējuši 10 vietas, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, „Vienotība” – 15, Nacionālā Apvienība – 4 vietas. Savukārt nosacīti „jaunās” partijas ir guvušas nopietnu atbalstu – KPV LV 16, „Jaunā konservatīvā partija” – 16, bet „Attīstībai/PAR!” – 11 vietas. Zināmā mērā var teikt, ka ir bijis diezgan nopietns protesta balsojums. 

Pavirši skatoties – formāls vēlēšanu uzvarētājs ir partija „Saskaņa”. Viņi ieguvuši 23 vietas, un tas ir augstākais rezultāts vienai atsevišķai partijai. Daudzi, pat nopietni ārvalstu mediji, ziņojot par vēlēšanām Latvijā, uzsvēra, ka „uzvarējusi uz Krieviju orientētā partija”. Skaļiem virsrakstiem tas ir ļoti pateicīgs apgalvojums, bet neatbilst realitātei. Vēlēšanu uzvarētājs parlamentārās valstīs ir tas, kurš izveido un vada valdību. „Saskaņas” gadījumā tā tas nav.

Vēl kāda zīmīga tendence – kopš 2010. gada ar katrām vēlēšanām rūk atbalsts ne tikai „Saskaņai”, bet visām uz Krieviju orientētām partijām kopumā. Ja 2010. gadā par šīm partijām kopumā nobalsoja 265 tūkstoši vēlētāju, tad šoreiz vairs tikai 199 tūkstoši. Tas ir atsevišķa pētījuma vērts temats, bet ļoti būtisks faktors varētu būt tas, ka tieši krievu tautības sabiedrības daļa noveco visstraujāk. Precīzāk sakot, ik gadu mirušo skaits kritiski pārsniedz jaundzimušo skaitu.

Ir pamats uzskatīt, ka tieši viņu intereses it kā pārstāvošie politiķi ir visvairāk atbildīgi par šo situāciju. Viņi ir bijuši mazaktīvi, aizstāvot demogrāfijas risinājumus kopumā, savu retoriku būvējuši uz depresīviem stāstiem, cik „krieviem Latvijā grūta dzīve”, un pretojušies izglītības sistēmai vienā valodā. Rezultātā jaunās krievu ģimenes nonākušas emocionālā nedrošības zonā, īpaši, ja viņiem nepilnīgās valodu apmācības dēļ bijis grūti iekļauties sabiedrībā, darba tirgū, sociālajā dzīvē. Tas viņus spieda pirmos doties prom no Latvijas vai arī paliekot neveidot tik lielas ģimenes, cik varētu emocionāli un sociāli stabilākos apstākļos. Bet šajā nosacītajā „valodas geto” viņus būtībā iedzina pašu politiķi, kuriem bija izdevīgi uzturēt pēc iespējas vairāk sadalītu sabiedrību. Jo, ja krievu jaunieši labāk apgūtu valsts valodu, viņiem būtu krietni mazāk iemeslu balsot par šīm partijām.

Nākamais nosacītais Saeimas uzvarētājs ir partija „Kam pieder valsts?” jeb KPV LV ar 16 vietām. Pēc sava ļoti aktīvā, agresīvā stila tā faktiski kopēja pasaulē šobrīd labāk redzamos populistiskos spēkus. Latvijā jau agrāk dažas partijas bija iemēģinājušas roku populismā, bet tie bija amatieriski mēģinājumi. KPV LV visu darīja profesionāli un kā pēc notīm. Ārēji dumpinieciskais spēks, nopietnāk skatoties, bija rūpīgi trenēts, saliedēts un mērķtiecīgs. Viņi nekautrējās bliezt pēc populisma „pilnas programmas”. Kas viņiem patiesībā aiz muguras stāvēja, vēl ilgi būs nopietnu pārdomu vērts temats.

Viņiem uz pēdām ar līdzīgu rezultātu – 16 vietām sekoja cita jaunā protesta partija „Jaunā konservatīvā partija”. Ja neskaita pašu līderi Jāni Bordānu, tad kopumā viņi patiešām ir nosacīti jauns spēks uz Latvijas politiskās kartes. Piedevām veidots salīdzinoši ilgi – Bordāns partiju mērķtiecīgi būvējis vairāk nekā četrus gadus. Partijā ir gana daudz lietpratīgu speciālistu, nākotnē tā var progresēt par nopietnu spēku, ja vien spēs izturēt lielās politikas ugunskristības. Īpašu uzmanību der pievērst deputātei, kultūrsocioloģei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai. Viņa ir pazīstama kā cilvēks ar ļoti augstu sirds inteliģenci, kas Latvijas lielajā politikā nav bieža parādība. Latvijas intelektuāļu aprindās viņa ir labi pazīstama, bet plašākai sabiedrībai viņa varētu būt pozitīvs pārsteigums.

No jaunpienācējiem labus rezultātus uzrādīja arī apvienība „Attīstībai/Par!”. Tas ir nosacīti liberāls spēks, kaut gan redzamākos politiķus grūti nosaukt par jauniem. Lielākā daļa no viņiem politikā ir jau sen, un viņu reputācijas ir pretrunīgas.

Jāatceras, ka demogrāfija līdzās aizsardzībai ir katras atbildīgas valsts stratēģiskā prioritāte. Īpaši tik skaitliski mazai tautai kā latvieši. 90. gadu demogrāfiskā „bedre” un pēc tam 2000. gadu sākuma „trekno gadu” un „gāzi grīdā” postošā politika ir iecirtusi ļoti smagus robus latviešu nākotnes paaudzēs. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar ANO datiem Latvija kā valsts procentuālā izteiksmē ir pazaudējusi visvairāk iedzīvotājus. Te nav runa par iedzīvotāju vienkārši skaitlisko kritumu, problēma ir dziļāka – latviešiem kā tautai ir teju vai sagrauta tā dēvētā „vecuma piramīda” – jauno skaits iepretim vecajiem ir kritisks. Kā tauta mēs novecojam traģiskā ātrumā. Situāciju var glābt, tikai rīkojoties ļoti enerģiski. Vai to spēs izdarīt sašķelta, sadrumstalota Saeima – tas ir nopietns jautājums.

Noslēgumā gan ir arī cerīga nots. Pašreizējais politiskais sadalījums un izmaiņas valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā dod pamatu cerībām, ka 2019. gadā par prezidentu varētu ievēlēt pieredzējušo Eiropas tiesas tiesnesi, cilvēku ar neatkarīgu un stingru politisko mugurkaulu, valstisku redzējumu – Egilu Levitu.

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

21
43

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Brīdis, kad Saeimas deputāts vairs nespēj atšķirt vēlamo no īstā

FotoSaeimas deputāts no Nacionālās apvienības Aleksnadrs Kiršteins kārtējo reizi acīmredzot aizmirsa iedzert zāles un rezultātā uzrakstīja tekstu, kas atgādina nelīdzsvarotas politikas zinātnes studentes panikas lēkmi. Teksts ir uzrakstīts Kiršteinam raksturīgā stilā, un autors diemžēl nekādus negaidītus pārsteigumus mums nesagādā. Bet pievērst nelielu uzmanību interesantākajiem teksta fragmentiem joprojām gribētos.
Lasīt visu...

21

Krievijas armija iznīcināja Mariupoli ne tikai patoloģiskā naida pret „Azov” kareivjiem dēļ

FotoNežēlīgās kaujas par Mariupoli nebija tikai tādēļ, ka Putins tāpat kā mūsu pašu radikālā liberalitāte patoloģiski neieredzēja “Азов” karavīrus. Mērķis, pirmkārt, bija modernizētais metalurģiskais kombināts “Азовсталь”, kas ražoja četrdesmit veidu tēraudu.
Lasīt visu...

20

Ministra Pleša paziņojumi par pieminekļu demontāžu ir priekšvēlēšanu izrādīšanās

FotoDaugavpils mērs Andrejs Elksniņš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam uzsver, ka likuma prasības par pašvaldības teritorijā esošo pieminekļu, kas iekļauti Ministru kabineta izstrādātajā sarakstā, demontēšana ir jāveic līdz 15.novembrim.
Lasīt visu...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem...

Foto

Labklājība

Dzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs...

Foto

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību...

Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...