Iesaki rakstu: 
Daudzi lasītāji noteikti ir pamanījuši, ka pēdējā laikā medijos aizvien biežāk parādās Jānis Garisons, šaurākās aprindās plaši pazīstams kā biedrs Jānis Kurnosovs. Kas ir pats interesantākais, medijos biedrs Kurnosovs tiek pozicionēts kā aizsardzības jomas eksperts, - pieņemu, ka, šo lasot, ne viens vien cilvēks, kurš ir saistīts ar aizsardzības jomu, aizrīsies ar rīta desmaizi.
Man jau šķita, ka biedrs Kurnosovs visiem atmiņā ir palicis kā aizsardzības jomas afēru speciālists, no kurām pēdējā lielā afēra ar NBS pārtikas iepirkumu Kurnosovam gan nesanāca, tāpēc nācās pamest silto vietiņu Aizsardzības ministrijā.
Aizejot no Aizsardzības ministrijas, Kurnosovs gan pompozi apgalvoja, ka tagad plāno darboties privātajā sektorā (skat. https://www.youtube.com/watch?v=ri1o6pSnZCU), kas man jau toreiz izraisīja skepsi, un, kā izrādās, man bija taisnība: nevienam privātajā sektorā tāds “eksperts” nebija vajadzīgs, varbūt vienīgi varētu konkurēt ar kolēģiem no tālās Indijas Wolt kurjera amatā.
Tas, kas man likās aizdomīgi, ir, ka visu šo pusgadu, kopš Kurnosovs ir izmests no Aizsardzības ministrijas, paralēli neveiksmīgajiem darba meklējumiem J.Kurnosovs publicē rakstiņus par aizsardzibas jomu (ar savu tagadējo uzvārdu - Garisons).
Izlasot šos rakstus ir jāatzīst, ka tie, lai arī sarakstīti diezgan primitīvi (te var vilkt paralēles ar rakstiem par A.Sprūdu, kas atrodami pietiek.com), principā ir pareizi. Daudzi jautās, bet kā tā? Kāpēc laikā, kad J.Kurnosovs bija valsts sekretārs, viņš runāja tādas muļķības? Par kristāla bumbām utt.?
Tāpēc, ka Kurnosovs, precīzāk, spēki, kas stāv aiz viņa, gatavojas ieņemt kādu amatu valsts pārvaldē - ministra vai Valsts aizsardzības korporācijas valdes priekšsēdētāja, vēl nav zināms –, bet Vecrīgā aktīvi notiek tirgošanās, un biedra Kurnosova stratēģiskie sabiedrotie (nejaukt ar Latvijas stratēģiskiem sabiedrotajiem) šajā tirgū ir nopietni spēlētāji. Tāpēc arī ir visas šīs intervijas, kur bēdīgi slavenais afēru autors Garisons/Kurnosovs tiek pasniegts kā aizsardzības jomas speciālists.
Lai tas viss izklausītos vēl nopietnāk, ir izdomāts papildu tituls - Ziemeļvalstu noturības organizācijas biedrs: nezinu, kā jums, bet man izklausās pēc whatsapp čata grupas pēc prāmja bauciena uz Zviedriju, kur apmainīties ar bildēm no trakās nakts.
Nolēmu papētīt šo nopietno organizāciju UR mājas lapā, un, tavu brīnumu, minējums izrādījas precīzs (katrs pats var parliecināties par šīs organizācijas amatpersonām). Runājot par Kurnosova saistību ar Ziemeļvalstīm, domāju, ka nekas cits, izņemot prāmja braucienu uz Stoholmu viņu ar Ziemeļvalstīm nevieno.
Atgādināšu, ka Kurnosovs ļoti viegli maina orientāciju (ģeopolitisko), - šobrīd viņš parstāv Ziemeļvalstu noturības organizāciju, bet vēl pavisam nesen Ārlietu ministrijā vadīja NVS nodaļu, kur bija ciešos kontaktos ar dažādām NVS valstīm: iespējams, kāds gudrs padomdevējs ieteica nomainīt uzvārdu uz tādu militārāku un amerikāniskāku, jo, tieši pārejot darbā uz Aizsardzības ministriju, biedrs Kurnosovs kļuva par Garisona kungu. Tāpēc arī ir tāda vēlme gan Kurnosovam, gan viņa stratēģiskajiem partneriem, lai viņs atgriežas darbā Aizsardzības jomā, jo ne jau par velti tika mainīts uzvārds.
Un tagad, kad aizsardzības ministra krēsls ir sašķobījies, ir īstais brīdis no pagultes (vai precīzāk Valsts nekustamo īpašumu padomes) izvilkt ārā mazliet sašmucējušos, bet smuki safrizēto Garisonu/Kurnosovu un mēģināt pasniegt kā labāko iespējamo kandidātu. Tie visi gan ir tikai mani minējumi, kam droši vien nav nekāda sakara ar realitāti.
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
