Gatavo protestus pret adrešu maiņu Rīgā

Pietiek jau ziņoja, ka Rīgas dome un par procesu atbildīgā Rīgas būvvalde bija „piemirsušas” pienācīgi painformēt iedzīvotājus, ka viņiem mainās adreses, tādēļ daudzi bija šokā, uzzinot, ka viņiem ir mainīta adrese, kā arī neziņā par to, kādas tas raisījis sekas - vai ir jāmaina ieraksti zemesgrāmatā, Uzņēmumu reģistrā, automašīnas tehniskajā pasē, vai nepieciešams grozīt kredīta un citus līgumus.

Tikai pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības, Rīgas mērs Nils Ušakovs pieņēma lēmumu, ka turpmāk rūpīgāk informēs iedzīvotājus par adrešu maiņu, parūpējoties, lai informācija tiešām nonāk līdz tiem, uz kuriem tā attiecas, nevis tikai formāli tiek publicēta Latvijas Vēstnesī, Būvvaldes mājas lapā internetā un izvietota izpilddirekcijā.

Kā norāda Iļģuciema iedzīvotāji, pēc saceltās ažiotāžas pie atsevišķu manu durvīm esot parādījušās zīmītes ar informāciju par adreses maiņu, tiesa, nenorādot, kas ir šīs informācijas sniedzējs. Tikmēr paši iedzīvotāji arvien aktīvāk gatavojas sava viedokļa paušanai par adreses maiņu un savu attieksmi pret to. Ir pat sagatavots vēstules paraugs, kuru tie iedzīvotāji, kurus neapmierina adrešu maiņa, aicināti sūtīt uz Rīgas domi un Rīgas pilsēta būvvaldi.

„Uzskatu, ka tieši Rīgas pilsētas Būvvaldes vērienīgā adresācijas maiņa Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimē, kas tostarp skar arī manu īpašumu un kas nav racionāli pamatota un argumentēta, radīs haosu, orientēšanās grūtības un nesamērīgi apgrūtinās mani kā nekustamā īpašuma īpašnieku, uzliekot virkni papildu pienākumu, kas prasa gan administratīvu, gan finansiālu segumu un tādējādi rada man zaudējumus,” teikts vēstules paraugā.

Vēstulē plaši izklāstīti pieci argumenti, kādēļ adrešu maiņa nav vēlama. Kā pirmā tiek minēta nepieciešamība mainīt zemesgrāmatas apliecību, kā otrā – transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, tālāk seko arguments par nepieciešamību mainīt virkni līgumu, kuros ir norādīta adrese, kā arī nepieciešamība uzņēmumiem, kas reģistrēti namos ar mainītajām adresēm, veikt izmaiņas gan dokumentos, gan interneta mājas lapā, gan vizītkartēs, gan noslēgtajos līgumos.

„Piektkārt, vēlos norādīt, ka adresācijas maiņa ir saistīta arī ar man piederošā nekustamā īpašuma vērtību, kas ilgstoši bija saistīts ar konkrētu ielu, atrašanās vietu un tā novērtējumu no citu, arī iespējamo nākamo ieguvēju, puses, ko adresācijas maiņa izjauc, padarot tā atrašanos nezināmu, bez iepriekšējas vēstures un piesaistes. Tāpat adrese un tās maiņa ir cieši saistīta ar tajā dzīvojošo cilvēku un pat ģimeņu vēsturi un piesaisti konkrētai vietai, pašnoteikšanos, kas tiek atņemta, tādējādi radot cilvēkiem ne vien praktiskas dabas grūtības, kas tieši saistītas ar adreses maiņu, kā arī papildus izmaksas, bet iespējams arī morālus un emocionālus pārdzīvojumus, atņemot dzimtās ielas vai mājas nosaukumu un piesaisti konkrētai vietai,” rakstīts vēstules paraugā, kuru sagatavojusi zvērināta advokāte. Vēstulē tiek aicināts atcelt lēmumu par adreses maiņu.

Pietiek jau ziņoja, ka adresācijas maiņa Rīgā notiks aptuveni divus gadus un plānots adreses mainīt vismaz desmit tūkstošiem adrešu, kas ir 20% no visām Rīgas adresēm. Pēdējā adrešu inventarizācija Rīgā veikta 1939.gadā, un tiek apgalvots, ka kara, zemes reformu un haotiskas adrešu piešķiršanas dēļ adresācijā nepieciešama sistēmiska sakārtošana.

Nomainot adresi, būvvalde piecu dienu laikā nosūta informāciju Zemes dienestam, Adrešu reģistram, pēc kura informācija tiks labota arī zemesgrāmatā, kā arī Iedzīvotāju reģistram un Uzņēmumu reģistram, kuru pienākums ir informāciju nomainīt piecu darba dienu laikā, tādējādi formāli procesam vajadzētu notikt desmit darba dienu laikā.

Novērtē šo rakstu: