Gatavojoties Rinkēviča apmeklējumam, Centrālcietumā tiek krāsota zāle, varbūt ieslodzīto ēdienam pat tiks pievienota gaļa
Pietiek lasītāja19.11.2023.
Komentāri (45)
Iesaki rakstu: 
Kad tiek gaidīts augstākā līmeņa viesis, piemēram, prezidents, sagatavošanās ir kā liels teātris, kur iekšējās kulises slēpj ne vien svarīgas politiskas darbības, bet arī daudzus aizraujošus un pat kuriozus notikumus.
Vizītes sagatavošanas procesā tiek veikti dažādi pasākumi, piemēram, ceļu remonti, apgaismojuma uzstādīšana, apsardzes un drošības pasākumi, kā arī ēku un apkārtējās vides sakārtošana.
Rodas kaut kāda neaprakstāma enerģija. Viss kļūst svarīgs, un sīkumi var pārvērsties par lielām lietām. Sava veida burvība pārņem amatpersonas.
Latvijas amatpersonas neizceļas ar lielu izdomu, tomēr aizņemties idejas prot. Pēc dažām dienām valsts prezidents apmeklēs Rīgas Centrālcietumu. Cietuma vadība ir apņēmusies radīt prezidenta kungam laba sociālā aprūpes nama apmeklējuma iespaidu.
Ieslodzītajiem tika uzdots nokrāsot sienas, labot žogus, mazgāt sienas un pastaigu laukumus, nozāģēt kokus, kuri varētu aizēnot saules starus prezidenta kunga maršrutā, tiek krāsota pat zāle!
Būtu jāpievērš arī dzīvnieku aizstāvju uzmanība, jo žurkām, kuras cietumā ilgstoši ir dzīvojušas, tostarp pie cietuma virtuves, tiek aizmūrētas ejas!
Jācer, ka smagi slimie ieslodzītie netiks likvidēti un aprakti blakus esošajos kapos, bet tiks kaut kur paslēpti uz prezidenta vizītes laiku. Iespējams, ka tiem ieslodzītiem, kuriem iztrūkst zobi (veselīgās un vitamīniem pilnās pārtikas dēļ) tiks iedalīti vismaz ieliekamie zobi no plastmasas vai plastilīna.
Tiek darīts viss, lai prezidenta kungam nerastos šaubas, ka ieslodzītie jau tā pārāk labi dzīvo un nav ko viņus apžēlot. Kaut gan no naudas piesaistes viedokļa ar šādu pieeju papildu naudas līdzekļus diez vai var izlūgties. Būtu tieši otrādi - jāizravē zāle, jāizsit caurumi sienās un jāklonē žurkas.
Tiesa, iespējams, ka nauda jau ir tikusi sen iedalīta un ir “lietderīgi” ieguldīta Mēness apzaļumošanas programmā, tādēļ tiek atrādīts naudas izlietojums.
Nebūs brīnums, ja prezidenta apmeklējuma laikā cietuma virtuvē, kā izrādīsies, ieslodzītajiem ēdienu jau kuro gadu pagatavo kāds slavens Latvijas šefpavārs. Pēc tradīcijām vismaz ēdiens pārbaužu vai citu svarīgu ciemiņu apmeklējumu laikā Rīgas Centrālcietumā tiek pasniegts labāks nekā ikdienā. Iespējams, ēdienam pat tiks pievienota gaļa.
Jāsaka paldies prezidenta kungam. Daudz kas tiek sakārtots un uzlabots, kaut arī uz neilgu laiku. Bet prezidenta kungs varētu biežāk apmeklēt ieslodzījuma vietas. Varbūt pēc pāris šādām vizītēm atkristu vajadzība pēc jaunā cietuma izbūves Liepājā, jo vecie cietumi tiktu salaboti un izrādītos pietiekami labā stāvoklī.
Seko mums 
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
