Iesaki rakstu: 
Starptautiskā lidosta Rīga apsver iespēju nodot ārpakalpojumā lidostas apsardzes funkcijas, ko pašlaik veic pati, tomēr tas diez vai notiks šogad. Jaunā lidostas vadība arī sola rīkot starptautisku konkursu, noliedzot, ka ir sagatavota augsne Andra Šķēles ģimenei piederošās apsardzes firmas Ave Lat Sargs ienākšanai lidostā. Tomēr tieši ar šī uzņēmuma interesēm ticis saistīts izvērtējums par šī un citu pakalpojumu nodošanu privātās rokās, kas pirms kāda laika veikts lidostā.
„Ja būs konkurss, tad tas noteiktu būs starptautisks, citādi nav jēgas. Latvijā ir kādas četras apsardzes firmas, tad jau lai labāk paliek, kā ir,” Pietiek uzsvēra lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Viņš uzskata, ka apsardzes funkciju nodošana ārpakalpojumā attaisnotos, jo mazinātu iespēju, ka lidostas dažādu struktūru darbinieki cits citu piesedz vai nepietiekami stingri veic drošības pasākumus.
No avotiem lidostā Pietiek zināms, ka iepriekšējā valdes priekšsēdētāja Krišjāņa Petera laikā tikusi gatavota augsne SIA Ave Lat Sargs ienākšanai tās teritorijā. Šīs idejas lobētājs iekšienē bijis lidostas drošības dienesta šefs, bijušais ekspremjera Aigara Kalvīša iekšlietu padomnieks Raimonds Lazdiņš, Pietiek stāstījuši zinātāji.
Tā kā Ave Lat Sargam nav pieredzes darbībai lidostā, bijis plāns tai sākumā nodot autostāvvietas apsardzi, kas skaitās ārpus lidostas teritorijas, bet formāli dotu pieredzi darbībai lidostā, turpmāk ļaujot kvalificēties apsardzes funkciju pārņemšanu pilnībā.
Peters Pietiek nenoliedza, ka viņa laikā tikusi izvērtēta vairāku, ne tikai apsardzes, funkciju nodošana privātās rokās, bet neatminoties, ka šai sakarā figurējis Ave Lat Sarga vārds. Līdz konkursam neesot nonākuši, jo secināts, ka ārpakalpojums lidostai izmaksātu dārgāk nekā apsardzes nodrošināšana pašu spēkiem.
Jaunais lidostas valdes priekšsēdētājs Luhse norāda: „Ja tiks nodots ārpakalpojumā, tad ne tikai stāvvietu apsardze, bet visa apsardze pilnībā.” Lidostas drošības dienesta nesenā apvienošana atvieglotu plānus par apsardzes nodošanu pilnībā privātas firmas rokās. Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl Petera laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās. Šāds lēmums tiek skaidrots ar optimizāciju – tā izdevies samazināt štatus par aptuveni 40 darbiniekiem.
Kā rāda Lursoft datu bāze, SIA Ave Lat Sargs caur trim citām SIA daļēji pieder Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei. Caur SIA Inpo 14, SIA Privāto aktīvu pārvalde un SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem to kontrolē Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle, kā arī politiķa meitas Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone.
Foto: Ave Lat Sargs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
