Gauss ir prom, „airBaltic” pārliecinoši turpina iepriekšējo kursu, vēl nenopelnīta nauda jau ir iztērēta
Aivars Strakšas19.05.2025.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
"airBaltic" vadība ir publicējusi 1. ceturkšņa finanšu rādītājus un arī sniegusi savus komentārus par rezultātiem. Atbilstoši žanra klasikai ir jāsniedz pozitīvs skatījums par uzņēmuma darbību pat tad, ja to ļoti grūti saskatīt. Pesimistiska vadība nekur neder, un "airBaltic" valde ir centusies, kā nu varējusi.
Preses relīze nav gara, katrs pats var izlasīt. Es vēlos pievērst uzmanību un pakomentēt pāris būtiskas detaļas.
Pirmkārt, zaudējumi esot par 11,3 miljoniem eiro mazāki. Jā, tā arī ir, taču jāņem vērā, ka šogad no valūtas svārstībām bija peļņa 23 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā zaudējumi 10.9 miljoni eiro. Ja atmetam valūtas svārstības, tad starpība ir gandrīz 35 miljoni eiro par sliktu uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem. Tātad no saimnieciskās darbības zaudējumi ir būtiski pieauguši. Kas ir arī redzams pēc ieņēmumu un izmaksu dinamikas finanšu pārskatā.
Otrkārt, uzņēmuma vadībai ir izdevies saglabāt brīvo atlikumu bankas kontā 20,1 miljona eiro apmērā, kas ir apsveicami, jo tieši straujā naudas zaudēšana bija galvenā problēma. Skatoties atlikumus bankas kontos, varētu secināt, ka ceturkšņa laikā naudas līdzekļi ir samazinājušies par 13 miljoniem eiro, kas būtu krietni labāk, nekā tika prognozēts. Varētu tā secināt, ja vien nebūtu dramatisks īstermiņa saistību pieaugums bilancē.
Bilances pozīcija „Kontraktu saistības, lidostu nodokļi un pārējās saistības” kopš gada sākuma ir pieaugusi par 56 miljoniem eiro. 25. piezīmē, kur dots skaidrojums šīm saistībām, redzam, ka pieauguma cēlonis ir saņemtā nauda par iepriekšpārdotajām biļetēm, ceļojumu vaučeriem un ACMI līgumiem. Tātad vēl nenopelnīta nauda jau ir iztērēta!!!
Komentāri šeit lieki.
Pēdējais laiks uz skatuves parādīties finanšu ministram ar biezu naudas žūksni. Nenokavēt to brīdi, kad nebūs vairs iespējams sniegt jau apmaksātos pakalpojumus.
Kaut kāds lēmums ir jāpieņem un turklāt ātri. Vislabāk vakardien.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
