Iesaki rakstu: 
Šobrīd sabiedrības uzmanība ir pievērsta ar Rail Baltica projekta realizāciju saistītajām nebūšanām un tas ir palīdzējis citam Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošam uzņēmumam airBaltic pēc skandāla ar pamatkapitāla samazināšanu par 571 milj. eiro, palikt ēnā. Tā tas būtu kādu laiku arī turpinājies, taču Gausa kungam, iespējams, ļoti gribējās pievērst latviešu tautas uzmanību savai izcilajai personībai, kas, pēc viņa paša pārliecības, vada vienu no modernākajām un veiksmīgākajām aviokompānijām Eiropā un varbūt pat visā pasaulē.
Pēc Gausa kunga domām, viņš tiekot nepamatoti kritizēts, jo airBaltic sekmīgi attīstoties un sasniedzot arvien jaunus rekordus, kā arī dodot milzīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Un vispār ar airBaltic finansēm viss ir kārtībā, un tāpēc viņš esot aizņēmies vēl 40 miljonus uz tiem pašiem 14,5%. Tas esot milzīgs panākums un parādot finanšu tirgus uzticību uzņēmumam.
Tie, kuri viņu kritizējot, neko nesaprotot no aviācijas, un vispār latviešiem esot jābūt pateicīgiem, ja tāds izcils vācu menedžeris kā viņš esot pievērsis uzmanību airBaltic un tērējot savu laiku šim uzņēmumam, turklāt par ne visai labu algu. Tieši tā jau Gausa kungs to nepateica, taču šāda doma vijās cauri visam raidījumam. Tāpat kā augstprātība un cinisms.
Diemžēl airBaltic finanšu rādītāji nav vienisprātis ar Gausa kungu un uzrāda citu ainu.
Uzņēmums ir zaudējis visu akcionāru ieguldīto kapitālu 596 miljonu eiro apmērā un vēl papildus 134 miljonus eiro. Tātad kapitāls ir negatīvs (uzņēmuma saistības pārsniedz aktīvus). Manipulācijas ar kapitāla samazināšanu šeit neko nemaina. AirBaltic kapitāls ir negatīvs par tiem pašiem 134 miljoniem eiro.
Latvijas TOP101 veidotāji ir noteikuši airBaltic vērtību 309 miljonu eiro apmērā un ierindojuši to kā 20. vērtīgāko uzņēmumu. Nestrīdēšos par vērtību, jo IPO, kad un ja tas tiks veikts, parādīs, kāda ir šī uzņēmuma patiesā vērtība.
Taču, tā kā Gausa kungs ļoti lepojās ar šo skaitli, tad vēlos piezīmēt, ka nekā laba tur nav. Akcionārs ir ieguldījis gandrīz 600 miljonus eiro, cerot, ka vērtība pieaugs, taču uzņēmuma galvenais menedžeris lielās, ka šo ieguldījumu vērtība ir tikai puse no ieguldītā. Vai ir, par ko uzlielīt galveno menedžeri? Paldies, ka pazaudējāt tikai pusi manu ieguldījumu!?
Tai pašā laikā cita Latvijā bāzētā kompānija Smartlynx, kas 2019. gadā TOP101 sarakstā bija 94. vietā, šogad ir apsteigusi airBaltic un ir ierindota 16. vietā. Uzņēmums arī Covid laikā iztika pats ar saviem līdzekļiem. Kurā kompānijā tad strādā labākie Baltijas aviokompāniju menedžeri?
Par modernāko lidmašīnu parku. Nopirkt lidmašīnas nav liela māksla, sevišķi valsts uzņēmumam. Māksla ir izveidot rentablu biznesu ilgtermiņā ar šīm lidmašīnām.
Baltijas tirgus ir visai ierobežots un no airBaltic puses tiek apkalpots ar mazāk nekā 40 lidmašīnām. Vairāk pasažieru šeit nav. Pārējās, cik noprotams, ir paredzētas iznomāšanai citām aviokompānijām un pirmām kārtam Lufthansai.
Vai kāds patiešām domā, ka Lufthansa nevar pati nopirkt šīs lidmašīnas? Nepērk, jo izmanto tās čartera reisiem, kas ir stipri mainīgi atkarībā no tirgus situācijas. Ja rodas kādas problēmas ar ekonomiku, tad šis tirgus mēdz stipri sarukt un lidmašīnas nebūs, kur likt, bet kredīti un līzingi jāmaksā, jādomā, ko darīt ar lidmašīnu apkalpi utt. Labāk šobrīd pārmaksāt, iekļaujot šo pārmaksu izmaksās, nekā riskēt. Riski paliek lidmašīnu īpašniekam. Tātad airBaltic. Visai riskants bizness, ja nav mēroga sajūtas.
Uzmanību piesaista arī paziņojums par papildu 40 miljonu eiro naudas piesaisti obligāciju veidā par tiem pašiem 14,5%. Procentu likme parāda, kā finanšu tirgus novērtē airBaltic finanšu situāciju. Finanšu tirgus sniedz skaidru vēstījumu – Gausa kungs, jūsu ilgstoši vadītā uzņēmuma emitētās obligācijas mēs ievietojam starp atkritumiem. Starp citu, Smartlynx šogad arī emitēja 300 miljonu eiro obligācijas ar likmi 9,75%, kas ir par trešdaļu lētāk. Kuru uzņēmumu tad finanšu tirgus novērtē kā drošāku un perspektīvāku?
Taču uzmanību papildu 40 miljonu aizņemšanās piesaista nevis ar cenu, bet ar to, kāds ir iemesls aizņemties tik dārgu naudu, ja uz pusgada beigām uzņēmuma kontos vēl bija 105 miljoni eiro. Vai tad patiešām ir tik slikti un biznesa plāna prognozes nepildās?
Gausa kungs nesniedza arī atbildi uz jautājumu, kad tad airBaltic uzsāks IPO. Atbilde bija tāda, ka to lemšot kopā ar konsultantiem un varbūt šogad līdz gada beigām, varbūt nākošgad vai pat vēlāk. Saprotams bija tikai tas, ka airBaltic vēlas piesaistīt apmēram 300 miljonus eiro.
Cik noprotams, no iepriekš paustās informācijas, tad tiks emitētas jaunas akcijas un, ja valsts saglabā 25% plus vienu akciju, kā tas tika iepriekš minēts, tad tie 300 miljoni eiro varētu būt plānoti par 75% akciju. Šeit gali īsti neiet kopā. Šobrīd, pēc Gausa kunga apgalvojuma, uzņēmuma vērtība ir ap 300 miljoniem eiro. Tātad, ja tiks emitētas jaunas akcijas ar aprēķinu, ka pašreizējais akciju skaits paliks par 25%, tad 75% uzņēmuma akciju vērtībai ir jābūt ap 900 miljoniem eiro.
Tas nemaz nav ticams. Es saprotu, ka var spēlēties ar akciju nominālvērtību, 25% balss tiesībām uzņēmumā un tirgus vērtību, taču šeit ir uzmanīgi jāskatās uz pirkstiem. Iepriekš medijos tika minēts, ka potenciālais stratēģiskais investors varētu iegādāties daļu no valsts īpašumā esošajām akcijām pirms IPO. Tās tiks pārdotas, vadoties no Gausa k-ga minētās uzņēmuma vērtības?
Ir labi saprotams, ka IPO veiksmīgai norisei Gausa k-gam traucē kritika masu mēdijos un ka negatīvas ziņas var pazemināt akciju cenu vai pat izjaukt IPO. Taču šoreiz pats vainīgs. Nevajag uzskatīt mūs par muļķiem. No savas puses novēlu airBaltic veiksmi IPO procesā, jo, ja nepaspēsim kādam pārdot, tad esošās uzņēmuma valdes un padomes vadībā pēc pāris gadiem būsim nostādīti izvēles priekšā - vai dot vēl naudu vai virzīt uz maksātnespēju.
P.S. Atbildība par valsts interešu nodrošināšanu airBaltic IPO realizācijā kā arī kapitāla daļu pārvaldībā ir uzticēta Satiksmes ministrijai.
Seko mums 
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
