Gauss un Vasks ar saviem paziņojumiem mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem, lai tie pēc iespējas ātrāk pieņemtu „airBaltic” investora izteikto piedāvājumu
Aivars Strakšas10.01.2025.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Nedēļa kopš "airBaltic" skandāla sākuma, un nekādas skaidrības. Kas tas vispār bija? Kāpēc pēkšņi Martinam Gausam ar Klāvu Vasku bija pašā gada sākumā jāiziet ar diviem skandaloziem paziņojumiem? Kāds uzdeva jautājumus, un kādam prasījās atbildes?
Nē, jautājumu nebija. Cilvēki vēl nebija atjēgušies no Jaunā gada un Ziemassvētku svinēšanas, un nedomāju, ka kāds īpaši domāja par "airBaltic".
Kas lika M. Gausa k-gam paziņot par 4670 lidojumu atcelšanu pēc vairākiem mēnešiem, turklāt kā iemeslu minot "Pratt & Whitney" dzinēju problēmas, kas vajā uzņēmumu kopš pirmā „Airbus A220” (toreiz vēl „Bombardier”) iegādes?
Tas bija paredzami, ka M. Gauss pār savu galvu dabūs daudz kritikas un sabiedrība atcerēsies visus viņa grēkus. Ko tad brīnīties, ka tā tas arī notika. Arī kļūdaina komunikācija?
Pats vēlāk skaidroja, ka lidojumu atcelšana esot normāla parādība un notiekot gana bieži. Turklāt redzam, ka uz slēgtajiem maršrutiem tika pārdoti tikai ap 10% no visa vietu skaita. Būtu paskaidrojis ar to, ka maršruti ir nerentabli, vai, vispār neko nepaskaidrojot, pāris mēnešu laikā sazinājies ar biļešu pircējiem un kompensējis zaudējumus. Nebūtu nekādas šūmēšanās un ārkārtas sapulces 21. janvārī.
Turklāt pieejamā informācija uzvedināja uz aizdomām par iespējamu krāpšanu. Jau septembrī bija zināms, ka no marta „Lufthansai” tiks iznomātas vēl četras lidmašīnas. Faktiski, ņemot vērā vidējo lidmašīnu skaitu, kas pēdējos gados atradās uz zemes dzinēju problēmu dēļ, "airBaltic" nebija ar ko šos maršrutus nodrošināt.
Vēl viena "āža kāja" izlīda saistībā ar M. Gausa k-ga interešu konfliktu, kas citādi vismaz kādu laiku paliktu nepamanīta. Domāju, ka dabūja pretī vairāk, nekā bija gaidījis. Taču tas saprotami. M. Gausa k-gs mūs jau sen uzskata par muļķiem, tikai šoreiz pārrēķinājās.
Tad vēl Vaska k-ga pārdomas „LinkedIn” sociālajā tīklā par to, ka "airBaltic" būs vajadzīgs papildus finansējums. Kāpēc viņš to darīja? Nevar taču būt tāds muļķis, ka nesaprot, kas notiek. Eiropas komisija seko līdzi tam, lai "airBaltic" atdotu iepriekš ieguldīto. Kāds viņam pamats domāt, ka šobrīd, kad nav nekādas krīzes, Eiropas komisija saskaņos vēl vienu 300 miljonu aizdevumu/ieguldījumu "airBaltic".
Kas viņam lika publiski dalīties ar savām pārdomām?
Turklāt, pēc M. Gausa domām, nevajadzēšot nekādu finanšu palīdzību.
Runājot par "airBaltic" faktisko situāciju, ir zināms, ka ir kaut kāds stratēģiskais investors, iespējams, „Lufthansa”, ar kuru notiekot pārrunas par daļas akciju iegādi pirms IPO.
Tapat ir zināms, ka uzņēmuma vadībai ir jādodas ar faktiski maksātnespējīgu kompāniju uz IPO un jāpiesaista 300 miljoni eiro, kas nešķiet reāli.
Tāpat ir saprotams, ka, turpinot zaudēt naudas līdzekļus ar pašreizējo ātrumu, uz vasaras vidu pie "airBaltic" durvīm klauvēs mazs un pūkains zvēriņš, kurš uzņemsies atbildību par uzņēmuma turpmāko nākotni. Tātad laiks noslēgt darījumu ar stratēģisko investoru ir tikai daži mēneši. Vislabāk pirms gada rezultātu paziņošanas, tātad līdz februāra vidum.
Uzkonstruētais skandāls pasliktina Latvijas puses pozīcijas darījumā ar stratēģisko investoru, un pieļauju, ka par IPO šobrīd var aizmirst.
Kuru pusi tad pārstāv skandāla autori?
Ja paskatās ar šaubām uz "airBaltic" vadības lojalitāti uzņēmuma īpašniekam, tad sāk veidoties daudz maz loģiska bilde.
Iespējams, ka stratēģiskais investors nepiekrīt tam izvirzītajiem nosacījumiem, kā arī cenai, ko daži eksperti ir minējuši kā 300 miljonus eiro. Tāpat varbūt arī vajadzībai pēc IPO. Gausa un Vaska k-gi ar saviem paziņojumiem, iespējams, mēģina izdarīt spiedienu uz politiķiem, lai tie pēc iespējas ātrāk pieņemtu investora izteikto piedāvājumu. Neko neapgalvoju, taču citu loģisku skaidrojumu neredzu, bet arī nenoliedzu tā iespējamību.
Izdaru pieņēmumu, ka stratēģiskā investora piedāvājums ir/būs tuvu nosacītajam vienam eiro par uzņēmumu bez jebkādām traucējošam saistībām. Vēl varētu būt kaut kādas pretenzijas pret valsts nopirktajām obligācijām. Kāpēc nepaprasīt tās kapitalizēt par tiem pašiem 25% plus vienu akciju? Citu variantu tā kā tā nav, pūkainais zvēriņš neatstās neko. Neatstās neko arī no dažu politiķu turpmākās karjeras.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
