Iesaki rakstu: 
2023.gada rudenī lielu sabiedrības uzmanību piesaistīja atklātībā nākusī informācija par Krišjāņa Kariņa speciālajiem vairāk nekā pusmiljonu izmaksājušajiem lidojumiem. Valsts kontrole savā revīzijā 2024.gada nogalē secināja, ka lēmumu pieņemšanā un īstenošanā par speciālo lidojumu izmantošanu faktiski bija iesaistīts gan ministru prezidents, gan viņa tiešā pakļautībā esošais Ministru prezidenta birojs un Valsts kanceleja. Valsts kontrole revīzijā pauda viedokli, ka ir notikusi nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem. Summas bija lielas - 221 566 eiro valsts budžeta naudas un 323 688 eiro ES Padomes izdevumus.
Skandāla rezultātā 2024.gadā savu krēslu zaudēja Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovkis, bet Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu. Par tiesībsargu veikto izpēti līdz šim bija zināms tikai tas, ka Ģenerālprokuratūra lietu ir nodevusi KNAB.
Šonedēļ slepenības aizkars tika pavērts, un to izdarīja neviens cits, kā pats Ģenerālprokurors Juris Stukāns. Savā ziņojumā Saeimā “Latvijas Republikas Ģenerālprokurora ziņojums par 2024.gadā paveikto” viņš 105.lpp. raksta, ka ir “veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu ministru prezidenta komandējumos”, un secina, ka „nav rīkots publisks iepirkums, kā rezultātā Valsts kancelejā, kura ir atbildīga par Ministru kabineta budžeta uzraudzību, iespējams, izšķērdēti finanšu līdzekļi lielā apmērā”.
Turpat var lasīt, ka Valsts kanceleja, izpildot prokurora prasību, pagājušogad ir izstrādājusi Iepirkumu organizēšanas un līgumu noslēgšanas kārtību. No minētā top skaidrs, ka pie visa vainīgs ir Jānis Citskovskis un gan jau vēl kāds ierēdnis, kurš, visticamākais, bija atbildīgs par iepirkumiem.
Tas, kas mani, teiksim tā, nedaudz izbrīna, bija Saeimas deputātu attieksme, jo J. Stukāna ziņojums par 2024.gadu tika izskatīts Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 25.martā. Neviens neuzdeva jautājumu par šo lidojumu lietu vai par pārbaudi par “Rail Baltica” īstenošanu, kas arī ir šai ziņojuma 106.lpp. lasāma. Neviena jautājuma par šīm skaļajām lietām.
Nu, daži jautājumi jau no deputātiem izskanēja. Viens bija par dzērājšoferiem un otrs par Krievijas iesaldētiem līdzekļiem. Visus, šķiet, apmierināja paša J. Stukāna izteiktais vērtējums par prokuratūras darbu. Tas esot vērtējams labi. Jā, un J. Stukāns vēl sēdē izteica domu, ka daudzām Eiropas valstīm skaužot, ka Latvija spēj efektīvi atņemt naudu nelikumīgiem naudas legalizētājiem. Ja neticiet noklausieties paši.[1]
A es ko? Es nezin kāpēc sacepos, ka J. Stukāns ir no sirds strādājis, lai tiktu pārvēlēts uz otro termiņu! Man jau nav žēl. Godīgi. Taču es, naivais, domāju, ka tiesību sistēmai ierindas pilsoņos jārada pārliecība, ka likuma priekšā visi ir vienādi. Bet laikam jau tā nav, kā uz Ministru kabineta sēžu zāles sienas rakstīts, - "Viens likums, viena taisnība visiem". Nu nav. Taisnības mēdz būt dažādas un tās atkarīgas no tā, kas attiecīgā brīdī ir pie “šprices”…
Nu, ko es te varu teikt, - Krišjānis Kariņš ("Jaunā vienotība") un viņa bijušais biroja vadītājs, deputāts Jānis Patmalnieks ("Jaunā vienotība") var naktīs gulēt mierīgi. Viss ir “saslaucīts” un valdošās partijas "Jaunā vienotība" gods ir atjaunots. Tāpat kā “aplokšņu algu skandāls” partijas birojā un citi negadījumi.
Ģenerālais prokurors strādā labi. Valdošās elites labā. Kā tur “Mērnieku laiku” episkajā filmā tika teikts: “Ja nu lielos gribēs kārt, kur ņems tik daudz virvju.” Un vispār kāds tur izbrīns – mazos zagļus cietumā, bet lielajiem gods un slava!
[1] Ziņojuma teksts un Saeimas Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kurā tas tika apspriests, ir ikvienam pieejams Saeimas mājas lapas adresē. https://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimasNotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=25.03.2025
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
