Iesaki rakstu: 
“Generals are always prepared to fight the last war,” - šos vārdus it kā esot pateicis Vinstons Cērčils pēc sabiedroto sakāves Francijā 1940.gadā. Neuzstāšu uz to, ka ievērojamais britu politiķis ir šī teiciena autors, un tas arī nav svarīgi. Būtiski ir tas, ka tā ir objektīva realitāte un karš Ukrainā nav izņēmums.
Šodien katrs, kam nav slinkums, cenšas paust savu viedokli par iemesliem, kāpēc ukraiņu pretuzbrukums, kas sākās šī gada jūnijā, nesasniedza plānoto rezultātu, un arī ievērojamais pašmāju militārais domātājs, Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš, kuram ir atbildes uz visiem jautājumiem, šajā ziņā nav izņēmums.
Kā zināms, tad pretuzbrukuma galvenais virziens bija Tokmaka-Melitopole, kas bija jāsasniedz dažu mēnešu laikā, pārraujot tā saucamo “Surovikina aizsardzības līniju” ar sekojošu izeju uz Azovas jūru. Tādējādi tiktu pārrauta krievu Dienvidu grupējuma un Krimas pussalas sauszemes apgādes līnija. Tad atliktu iznīcināt Krimas tiltu, un krievu Dienvidu frontes grupējums faktiski nonāktu operatīvā aplenkumā.
To, ka šis mērķis netika sasniegts, saukt par pilnīgu neveiksmi būtu pārsteidzīgi. Par to varēs spriest tad, kad būs zināmi reālie zaudējumi no abām pusēm. Saskaņā ar nepārbaudītu informāciju abu pušu zaudējumi galvenā ukraiņu trieciena virzienā bija līdzīgi. Ja tā, tad tie pāris simti kvadrātkilometru teritorijas, ko ukraiņiem izdevās atkarot, neatsver viņu zaudējumus, ņemot vērā abām pusēm pieejamos resursus.
Kādi tad bija galvenie iemesli, kas ukraiņiem neļāva sasniegt iecerēto? Laikraksts “The Washington Post” savā 4.decembra rakstā sniedz savu redzējumu, balstoties, kā tas izriet no raksta, uz veikto aptauju starp ukraiņu un amerikāņu augsta ranga militārpersonām un zemāka ranga kauju dalībniekiem.
Uzbrukums Zaporižjas frontē sākās 7.jūnijā. Blīve mīnu lauki izrādījās pārsteigums uzbrūkošajiem (?!). Bruņutehnika bija spiesta virzīties kolonnās pa šaurām atmīnētām ejām, kļūstot par vieglu mērķi uz augstienēm izvietotiem pretinieka prettanku ieročiem. Situāciju vēl pasliktināja krievu helikopteri un BPLA, kas veica triecienus pa drūzmējošos ukraiņu bruņutehniku.
Pēc četru dienu ilgiem mēģinājumiem pārraut pirmo aizsardzības līniju, kā rezultātā lauki bija nosēti ar sašautu ukraiņu bruņutehniku, Zalužnijs pavēl pārtraukt uzbrukumu ar masveidīgu bruņutehnikas pielietojumu, tā vietā liekot veikt uzbrukumu ar atsevišķām nelielām kājnieku vienībām 10 cilvēku sastāvā.
Tas automātiski pārvilka svītru kopīgi ar ASV militāro vadību sākotnēji iecerētajam uzbrukuma plānam - ar masveidīgu bruņutehnikas triecienu pārraut pretinieka aizsardzību pilnā dziļumā un sasniegt Azovas jūras piekrasti dažu mēnešu laikā. Ja var ticēt laikrakstam, tad ASV militārpersonas vaino ukraiņu pusi par nepietiekamo izlūkošanu attiecībā uz mīnu laukiem, savukārt otrie vaino pirmos par izpratnes trūkumu attiecībā uz modernā kara taktiku.
Vēl viens moments, kas iespaidoja rezultātu. Ukraiņu vienības, kas tika apmācītas NATO bāzēs un kuras bija paredzēts izmantot uzbrukuma smailē, pamatā sastāvēja no jauniesauktiem bez kaujas pieredzes, savukārt tie, kam tāda pieredze bija, tika atstāti frontē, lai to noturētu, kamēr gatavojās pretuzbrukums.
Trešā lieta. Pārsteiguma momenta trūkums. Par to, ka Krima tiks atbrīvota līdz gada beigām, lielījās visi, sākot no Ukrainas politiskās vadības un beidzot ar blogeri, kuram desmit sekotāji. Atzīšos - biju iedomājies, ka galvenais trieciens tiks veikts citā virzienā un viss tas ir domāts pretinieka mānīšanai, bet kļūdījos. Laikam būs saklausījušies Juriju Švecu, kas apgalvo, ka pārsteiguma moments un stratēģiskais apmāns modernajā karā nestrādā.
Nepietiekama dronu, tai skatā, tādu kā FPV (first person view) lomas novērtēšana, plānojot uzbrukumu. Kā esot izteicies viens no augsta ranga ukraiņu militārpersonām, tad, pateicoties droniem, bruņutehnikas dzīves ilgums kaujas lauka sastāda vienu minūti.
Raksta oriģinālversija lasāma šeit:
Tiem, kas raduši redzēt tālāk par savu degungalu un kuriem nav vienaldzīgs Ukrainā notiekošais, iesaku noskatīties divus video ar Ukrainas pretuzbrukuma analīzi.
Pirmais ir Jurijs Butusovs - ukraiņu kara korespondents un blogeris, kurš informāciju saņem no pirmavota frontes līnijā:
https://www.youtube.com/live/t982qjxY4EI?si=j2hU6wfCqNHghDG5
Otrs ir ukraiņu virsnieks Arty Green ar kaujas pieredzi kopš 2014.gada:
https://www.youtube.com/live/bqs2BdYURKc?si=ixh0G-QILFaKjOUP (Arestoviča muldēšanu var izlaist - kārtējā pašreklāma)
Apkopot svarīgāko, ko šie kungi ir pateikuši, var vienā teikumā - nemākulīga operāciju plānošana taktiskā līmenī. Tas attiecas gan uz ukraiņu BS vadību, Zalužniju ieskaitot, gan arī uz ASV zvaigžņotajiem ģenerāļiem, kas līdz šim karojoši ar ievērojami vājāku pretinieku.
Tas ir tas, par ko esmu runājis arī es savos rakstos - kāpēc spēku koncentrācija ar mērķi fontāli pārraut līdzvērtīga pretinieka nocietinātu aizsardzību modernā kara apstākļos nestrādā. Kara vešanas māksla līdzīgi kā jebkura cita nozare prasa radošu pieeju.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem - deģenerātiem!
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
