Ģenerālim Grišinam neizdodas izblēdīties, nāksies tomēr sniegt ziņas par Valsts policijas darbiniekiem un vēl atvainoties
PIETIEK14.08.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājam, ģenerālim Andrejam Grišinam tomēr neizdosies izblēdīties, slēpjot reālo situāciju Valsts policijā, - Iekšlietu ministrija Valsts policijas vadībai uzdevusi atkārtoti izskatīt Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, turklāt Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijai, sniedzot iesniedzējam informāciju, būtu jāapmierina arī viņa lūgums atvainoties par iestādes faktisko rīcību. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Iekšlietu ministrijas atbildi uz Lato Lapsas iesniegumu.
Valsts policijai, Lato Lapsam - par iesnieguma izskatīšanu
Iekšlietu ministrijā 2024.gada 5.augustā reģistrēts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2024.gada 4.augusta iesniegums, ar kuru iesniedzējs apstrīd Valsts policijas 2024.gada 2.augusta vēstuli Nr.20/CAnos/49669.
Iesniedzēja ieskatā Valsts policija nav pienācīgi izpildījusi informācijas sniegšanas pienākumu, jo atbilde nesatur iesniedzēja pieprasīto informāciju.
Iesniedzējs norāda, ka ar 2024.gada 8.jūlija iesniegumu vērsās Valsts policijā, lai saņemtu atbildes uz iesniegumā uzdotajiem četriem jautājumiem, kas skar personālpolitikas plānošanas jomu Valsts policijā:
Cik darbinieku pašlaik ir Valsts policijā?
Cik darbinieku pašlaik būtu jābūt Valsts policijā saskaņā ar apstiprinātajiem sarakstiem (štata sarakstiem)?
Cik darbinieku ir pametuši darbu Valsts policijā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos?
Cik darbinieku ir sākuši darbu Valsts policijā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos?
Valsts policija 2024.gada 2.augustā atbildē norāda, ka “pēdējā apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā”. Tālāk Valsts policijas atbildē norādīts: “Vēršam uzmanību, ka sniegt precīzu informāciju par Valsts policijas štata vienībām iesnieguma izskatīšanas brīdī nav iespējams, jo štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs. Līdz ar ko informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību iestāde aktualizē un publicē visiem pieejamā Valsts policijas tīmekļvietnes sadaļā “Publikācijas un pārskati”: https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati reizi gadā, kur arī detalizēti var iepazīties ar prasīto informāciju”.
Atbildes nobeigumā norādīts uz tiesībām šo atbildi apstrīdēt Iekšlietu ministrijā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šīs tiesības detalizētāk reglamentētas Informācijas atklātības likumā, kas nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersona ir tiesīga iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem kaut kas tiek uzzināts.
Ievērojot minēto, iesniedzēja iesniegums aplūkojams Informācijas atklātības likuma ietvaros.
Izvērtējot iesniedzēja Valsts policijai adresēto 2024.gada 8.jūlija informācijas pieprasījumu kopsakarā ar Valsts policijas 2024.gada 2.augustā sniegto atbildi, Iekšlietu ministrija atzīst, ka Valsts policija pieprasīto informāciju izsniedza nepilnīgi.
Tiesu praksē atzīts, ka iestādes atteikums sniegt informāciju ir vērtējams kā administratīvais akts. Savukārt, ja iestāde, neizdodot atteikumu prasīto informāciju sniegt, to tomēr faktiski nesniedz, šāda iestādes rīcība vērtējama kā faktiskā rīcība.
Nepastāv strīds, ka Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbilde nav vērtējama kā atteikums sniegt informāciju, jo Valsts policija tomēr ir sniegusi vispārīgu informāciju par personālsastāva mainību, kā arī norādīja iesniedzējam uz iespēju atrast informāciju norādītajā tīmekļvietnē. Ievērojot minēto, konkrētajā gadījumā Valsts policijas rīcība, izsniedzot informāciju nepilnīgi, ir vērtējama kā faktiskā rīcība.
Iekšlietu ministrija konstatē, ka Valsts policija nesniedza iesniedzējam 1., 2., 4.jautājumā lūgto informāciju un nepilnīgi atbildēja uz iesnieguma 3.jautājumu.
Šādu Valsts policijas rīcību Iekšlietu ministrija atzīst par nepamatotu.
Vēršoties iestādē, persona prezumē, ka to interesējošā informācija ir iestādes rīcībā, tādēļ likumā ietverts pienākums vai nu sniegt pieprasīto informāciju, vai pamatot tās sniegšanas atteikumu. Tā ir neatņemama daļa no tiesībām uz informāciju, kas paredzētas Satversmes 100.pantā. Pat ja pieprasītā informācija nav iestādes rīcībā vai iestādei nav pienākums to radīt, iestādei ir pienākums sniegt privātpersonai motivētu atbildi, norādot, ka pieprasītā informācija nav tās rīcībā.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijas minētais par neiespējamību apkopot informāciju, aizbildinoties ar štata vienību mainību, nav uzskatāms par pārliecinošu un objektīvu iemeslu informācijas nesniegšanai.
Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbildē nav atrodams objektīvs pamatojums tam, kāpēc Valsts policijai ir iespējams apkopot informāciju par gadu, ņemot vērā pašas Valsts policijas norādīto par štata vienību mainību, un nav iespējas šādu informāciju apkopot par iesniedzēja pieprasīto laika posmu.
Turklāt nav saskatāmi objektīvi šķēršļi sniegt informāciju par Valsts policijas darbinieku kopējo skaitu Valsts policijā. Ja Valsts policija ir spējusi salīdzināt Valsts policijas darbinieku, kas ir pametuši darbu Valsts policijā, skaitu ar Valsts policijā pieņemtajiem darbiniekiem, norādot, ka “pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā”, tad attiecīgi jāsecina, ka Valsts policijas rīcībā ir iesniedzēju interesējošie skaitļi, proti, Valsts policiju pametušu darbinieku skaits un Valsts policijā uzņemto darbinieku skaits.
Valsts policijas atbilde nesatur norādi, ka iesniedzēja pieprasītās informācijas apstrāde prasīs nozīmīgus iestādes resursus (kas varētu būt pamats atteikumam izsniegt informāciju), līdz ar ko secināms, ka Valsts policija šādas grūtības nav konstatējusi.
Izvērtējot Valsts policijas atbildē ietverto norādi uz tīmekļvietni https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati kā alternatīvo risinājumu informācijas izsniegšanai, jānorāda, ka minētajā tīmekļvietnē ir apkopota informācija par 2023.gadu, savukārt iesniedzēju interesējošs laika posms ir no 2024.gada sākuma līdz pieprasījuma iesniegšanas dienai, līdz ar ko atzīstams, ka šo norādi nevar uzskatīt par atbildi uz iesniedzēja pieprasīto informāciju.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija norāda, ka Valsts policijai atkārtoti jāizskata iesniedzēja 2024.gada 8.jūlija iesniegums un jāizsniedz pieprasītā informācija.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijai, sniedzot iesniedzējam informāciju, būtu jāapmierina arī viņa lūgums atvainoties par iestādes faktisko rīcību.
Savukārt attiecībā uz iesniedzēja izteikto lūgumu veikt dienesta izmeklēšanu par Valsts policijas amatpersonu Andreju Grišinu, kurš ir parakstījis Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbildi, Iekšlietu ministrija vēlas norādīt, ka šobrīd pirmsšķietami nav saskatāmi priekšnosacījumi šādas pārbaudes veikšanai.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
