Ģenerālim Grišinam neizdodas izblēdīties, nāksies tomēr sniegt ziņas par Valsts policijas darbiniekiem un vēl atvainoties
PIETIEK14.08.2024.
Komentāri (54)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājam, ģenerālim Andrejam Grišinam tomēr neizdosies izblēdīties, slēpjot reālo situāciju Valsts policijā, - Iekšlietu ministrija Valsts policijas vadībai uzdevusi atkārtoti izskatīt Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, turklāt Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijai, sniedzot iesniedzējam informāciju, būtu jāapmierina arī viņa lūgums atvainoties par iestādes faktisko rīcību. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē Iekšlietu ministrijas atbildi uz Lato Lapsas iesniegumu.
Valsts policijai, Lato Lapsam - par iesnieguma izskatīšanu
Iekšlietu ministrijā 2024.gada 5.augustā reģistrēts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2024.gada 4.augusta iesniegums, ar kuru iesniedzējs apstrīd Valsts policijas 2024.gada 2.augusta vēstuli Nr.20/CAnos/49669.
Iesniedzēja ieskatā Valsts policija nav pienācīgi izpildījusi informācijas sniegšanas pienākumu, jo atbilde nesatur iesniedzēja pieprasīto informāciju.
Iesniedzējs norāda, ka ar 2024.gada 8.jūlija iesniegumu vērsās Valsts policijā, lai saņemtu atbildes uz iesniegumā uzdotajiem četriem jautājumiem, kas skar personālpolitikas plānošanas jomu Valsts policijā:
Cik darbinieku pašlaik ir Valsts policijā?
Cik darbinieku pašlaik būtu jābūt Valsts policijā saskaņā ar apstiprinātajiem sarakstiem (štata sarakstiem)?
Cik darbinieku ir pametuši darbu Valsts policijā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos?
Cik darbinieku ir sākuši darbu Valsts policijā 2024.gada pirmajos sešos mēnešos?
Valsts policija 2024.gada 2.augustā atbildē norāda, ka “pēdējā apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā”. Tālāk Valsts policijas atbildē norādīts: “Vēršam uzmanību, ka sniegt precīzu informāciju par Valsts policijas štata vienībām iesnieguma izskatīšanas brīdī nav iespējams, jo štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs. Līdz ar ko informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību iestāde aktualizē un publicē visiem pieejamā Valsts policijas tīmekļvietnes sadaļā “Publikācijas un pārskati”: https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati reizi gadā, kur arī detalizēti var iepazīties ar prasīto informāciju”.
Atbildes nobeigumā norādīts uz tiesībām šo atbildi apstrīdēt Iekšlietu ministrijā atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15.panta pirmajai daļai.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Satversmes 100.pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa un ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šīs tiesības detalizētāk reglamentētas Informācijas atklātības likumā, kas nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersona ir tiesīga iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Informācijas atklātības likums attiecas uz gadījumiem, kad persona, īstenojot savas tiesības uz informāciju, vēršas iestādē nolūkā iegūt kādus datus, no kuriem kaut kas tiek uzzināts.
Ievērojot minēto, iesniedzēja iesniegums aplūkojams Informācijas atklātības likuma ietvaros.
Izvērtējot iesniedzēja Valsts policijai adresēto 2024.gada 8.jūlija informācijas pieprasījumu kopsakarā ar Valsts policijas 2024.gada 2.augustā sniegto atbildi, Iekšlietu ministrija atzīst, ka Valsts policija pieprasīto informāciju izsniedza nepilnīgi.
Tiesu praksē atzīts, ka iestādes atteikums sniegt informāciju ir vērtējams kā administratīvais akts. Savukārt, ja iestāde, neizdodot atteikumu prasīto informāciju sniegt, to tomēr faktiski nesniedz, šāda iestādes rīcība vērtējama kā faktiskā rīcība.
Nepastāv strīds, ka Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbilde nav vērtējama kā atteikums sniegt informāciju, jo Valsts policija tomēr ir sniegusi vispārīgu informāciju par personālsastāva mainību, kā arī norādīja iesniedzējam uz iespēju atrast informāciju norādītajā tīmekļvietnē. Ievērojot minēto, konkrētajā gadījumā Valsts policijas rīcība, izsniedzot informāciju nepilnīgi, ir vērtējama kā faktiskā rīcība.
Iekšlietu ministrija konstatē, ka Valsts policija nesniedza iesniedzējam 1., 2., 4.jautājumā lūgto informāciju un nepilnīgi atbildēja uz iesnieguma 3.jautājumu.
Šādu Valsts policijas rīcību Iekšlietu ministrija atzīst par nepamatotu.
Vēršoties iestādē, persona prezumē, ka to interesējošā informācija ir iestādes rīcībā, tādēļ likumā ietverts pienākums vai nu sniegt pieprasīto informāciju, vai pamatot tās sniegšanas atteikumu. Tā ir neatņemama daļa no tiesībām uz informāciju, kas paredzētas Satversmes 100.pantā. Pat ja pieprasītā informācija nav iestādes rīcībā vai iestādei nav pienākums to radīt, iestādei ir pienākums sniegt privātpersonai motivētu atbildi, norādot, ka pieprasītā informācija nav tās rīcībā.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijas minētais par neiespējamību apkopot informāciju, aizbildinoties ar štata vienību mainību, nav uzskatāms par pārliecinošu un objektīvu iemeslu informācijas nesniegšanai.
Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbildē nav atrodams objektīvs pamatojums tam, kāpēc Valsts policijai ir iespējams apkopot informāciju par gadu, ņemot vērā pašas Valsts policijas norādīto par štata vienību mainību, un nav iespējas šādu informāciju apkopot par iesniedzēja pieprasīto laika posmu.
Turklāt nav saskatāmi objektīvi šķēršļi sniegt informāciju par Valsts policijas darbinieku kopējo skaitu Valsts policijā. Ja Valsts policija ir spējusi salīdzināt Valsts policijas darbinieku, kas ir pametuši darbu Valsts policijā, skaitu ar Valsts policijā pieņemtajiem darbiniekiem, norādot, ka “pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā”, tad attiecīgi jāsecina, ka Valsts policijas rīcībā ir iesniedzēju interesējošie skaitļi, proti, Valsts policiju pametušu darbinieku skaits un Valsts policijā uzņemto darbinieku skaits.
Valsts policijas atbilde nesatur norādi, ka iesniedzēja pieprasītās informācijas apstrāde prasīs nozīmīgus iestādes resursus (kas varētu būt pamats atteikumam izsniegt informāciju), līdz ar ko secināms, ka Valsts policija šādas grūtības nav konstatējusi.
Izvērtējot Valsts policijas atbildē ietverto norādi uz tīmekļvietni https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati kā alternatīvo risinājumu informācijas izsniegšanai, jānorāda, ka minētajā tīmekļvietnē ir apkopota informācija par 2023.gadu, savukārt iesniedzēju interesējošs laika posms ir no 2024.gada sākuma līdz pieprasījuma iesniegšanas dienai, līdz ar ko atzīstams, ka šo norādi nevar uzskatīt par atbildi uz iesniedzēja pieprasīto informāciju.
Ievērojot minēto, Iekšlietu ministrija norāda, ka Valsts policijai atkārtoti jāizskata iesniedzēja 2024.gada 8.jūlija iesniegums un jāizsniedz pieprasītā informācija.
Iekšlietu ministrijas ieskatā Valsts policijai, sniedzot iesniedzējam informāciju, būtu jāapmierina arī viņa lūgums atvainoties par iestādes faktisko rīcību.
Savukārt attiecībā uz iesniedzēja izteikto lūgumu veikt dienesta izmeklēšanu par Valsts policijas amatpersonu Andreju Grišinu, kurš ir parakstījis Valsts policijas 2024.gada 2.augusta atbildi, Iekšlietu ministrija vēlas norādīt, ka šobrīd pirmsšķietami nav saskatāmi priekšnosacījumi šādas pārbaudes veikšanai.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
