Ģenerālis Grišins mēģina izmeloties, ka Valsts policijas vadībai neesot informācijas par darbinieku skaitu, jo tas taču visu laiku mainoties
PIETIEK05.08.2024.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas vadības nekaunība sasniegusi jaunas virsotnes, - Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs, policijas ģenerālis Andrejs Grišins oficiālā dokumentā apgalvo, ka Valsts policijas vadībai neesot precīzas informācijas par policijas darbinieku skaitu, jo „štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs”. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Iekšlietu ministrijai, kas parāda – kādu informāciju par traģisko stāvokli Valsts policijā izmelojoties cenšas noslēpt ģenerālis A. Grišins:
„Iekšlietu ministrijai
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Šā gada 8. jūlijā vērsos Valsts policijā ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
cik darbinieku pašlaik ir Valsts policijā?
cik darbinieku pašlaik būtu jābūt Valsts policijā saskaņā ar apstiprinātajiem darbinieku sarakstiem (štata sarakstiem)?
cik darbinieku ir pametuši darbu Valsts policijā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos?
cik darbinieku ir sākuši darbu Valsts policijā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos?”
Manis pieprasītā informācija bija jāsniedz Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā un termiņā, jo pieprasīju informāciju, kam jābūt iestādes rīcībā.
Likumā noteiktajā termiņā iestāde pieprasīto informāciju nesniedza, tā rupji pārkāpjot manas likumā noteiktās tiesības, graujot savu reputāciju un sabiedrības uzticību Valsts policijai.
Jau pēc likumā noteiktā termiņa beigām saņēmu šādu Valsts policijas darbinieka A. Grišina parakstītu dokumentu Nr.20/CAnos/49669, kas datēts ar 2024. gada 2. augustu:
„Valsts policijā ir izskatīts Jūsu 2024. gada 8. jūlija iesniegums, kurā prasāt saņemt informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību 2024. gada pirmajos sešos mēnešos.
Personāla trūkuma jautājums Valsts policijā joprojām ir aktuāls. Pēdējā apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā.
Vēršam uzmanību, ka sniegt precīzu informāciju par Valsts policijas štata vienībām iesnieguma izskatīšanas brīdī nav iespējams, jo štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs. Līdz ar ko informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību iestāde aktualizē un publicē visiem pieejamā Valsts policijas tīmekļvietnes sadaļā “Publikācijas un pārskati”: https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati reizi gadā, kur arī detalizēti var iepazīties ar prasīto informāciju.
Gadījumā, ja Jūs uzskatāt, ka ar šo atbildi ir aizskartas Jūsu tiesības saņemt informāciju, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajai daļai Jums ir tiesības to apstrīdēt Iekšlietu ministrijā viena mēneša laikā no šīs atbildes saņemšanas dienas.”
Šajā dokumentā nav sniegta manis pieprasītā informācija.
Tā vietā Valsts policijas darbinieks A. Grišins, rupji pārkāpjot likuma normas un tālāk graujot sabiedrības uzticību Valsts policijai, mēģina apgalvot, ka Valsts policijai neesot operatīvu ziņu par tās darbinieku skaitlisko sastāvu.
Uzskatu šos apgalvojumus par prettiesiskiem, melīgiem, policijas darbinieka statusam neatbilstošiem, Valsts policiju apkaunojošiem.
Ar šo es:
kā prettiesisku pārsūdzu Valsts policijas administratīvo aktu – lēmumu nesniegt pieprasīto informāciju,
pieprasu sniegt pieprasīto informāciju,
pieprasu nodrošināt Valsts policijas atvainošanos man par tās darbnieka A. Grišina prettiesisko, Valsts policiju apkaunojošo rīcību,
pieprasu veikt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādu, iespējams, prettiesisku motību dēļ Valsts policijas darbinieks A. Grišins mēģina slēpt ziņas par Valsts policijas darbinieku skaitlisko sastāvu un tā izmaiņām.
Lato Lapsa.”
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
