Ģenerālis Grišins mēģina izmeloties, ka Valsts policijas vadībai neesot informācijas par darbinieku skaitu, jo tas taču visu laiku mainoties
PIETIEK05.08.2024.
Komentāri (31)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas vadības nekaunība sasniegusi jaunas virsotnes, - Valsts policijas priekšnieka pienākumu izpildītājs, policijas ģenerālis Andrejs Grišins oficiālā dokumentā apgalvo, ka Valsts policijas vadībai neesot precīzas informācijas par policijas darbinieku skaitu, jo „štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs”. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Iekšlietu ministrijai, kas parāda – kādu informāciju par traģisko stāvokli Valsts policijā izmelojoties cenšas noslēpt ģenerālis A. Grišins:
„Iekšlietu ministrijai
no Lato Lapsas,
elektroniskā pasta adrese – [email protected]
Šā gada 8. jūlijā vērsos Valsts policijā ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Es kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs, gatavojot mediju publikācijas, vēlos saņemt šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
cik darbinieku pašlaik ir Valsts policijā?
cik darbinieku pašlaik būtu jābūt Valsts policijā saskaņā ar apstiprinātajiem darbinieku sarakstiem (štata sarakstiem)?
cik darbinieku ir pametuši darbu Valsts policijā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos?
cik darbinieku ir sākuši darbu Valsts policijā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos?”
Manis pieprasītā informācija bija jāsniedz Informācijas atklātības likuma noteiktajā kārtībā un termiņā, jo pieprasīju informāciju, kam jābūt iestādes rīcībā.
Likumā noteiktajā termiņā iestāde pieprasīto informāciju nesniedza, tā rupji pārkāpjot manas likumā noteiktās tiesības, graujot savu reputāciju un sabiedrības uzticību Valsts policijai.
Jau pēc likumā noteiktā termiņa beigām saņēmu šādu Valsts policijas darbinieka A. Grišina parakstītu dokumentu Nr.20/CAnos/49669, kas datēts ar 2024. gada 2. augustu:
„Valsts policijā ir izskatīts Jūsu 2024. gada 8. jūlija iesniegums, kurā prasāt saņemt informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību 2024. gada pirmajos sešos mēnešos.
Personāla trūkuma jautājums Valsts policijā joprojām ir aktuāls. Pēdējā apkopotā informācija liecina, ka pagājušajā gadā Valsts policiju pameta par 200 vairāk darbinieku, nekā tika uzņemti dienestā.
Vēršam uzmanību, ka sniegt precīzu informāciju par Valsts policijas štata vienībām iesnieguma izskatīšanas brīdī nav iespējams, jo štata vienību skaits katru dienu mainās un ir atšķirīgs. Līdz ar ko informāciju par Valsts policijas personālu un tā mainību iestāde aktualizē un publicē visiem pieejamā Valsts policijas tīmekļvietnes sadaļā “Publikācijas un pārskati”: https://www.vp.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati reizi gadā, kur arī detalizēti var iepazīties ar prasīto informāciju.
Gadījumā, ja Jūs uzskatāt, ka ar šo atbildi ir aizskartas Jūsu tiesības saņemt informāciju, tad atbilstoši Informācijas atklātības likuma 15. panta pirmajai daļai Jums ir tiesības to apstrīdēt Iekšlietu ministrijā viena mēneša laikā no šīs atbildes saņemšanas dienas.”
Šajā dokumentā nav sniegta manis pieprasītā informācija.
Tā vietā Valsts policijas darbinieks A. Grišins, rupji pārkāpjot likuma normas un tālāk graujot sabiedrības uzticību Valsts policijai, mēģina apgalvot, ka Valsts policijai neesot operatīvu ziņu par tās darbinieku skaitlisko sastāvu.
Uzskatu šos apgalvojumus par prettiesiskiem, melīgiem, policijas darbinieka statusam neatbilstošiem, Valsts policiju apkaunojošiem.
Ar šo es:
kā prettiesisku pārsūdzu Valsts policijas administratīvo aktu – lēmumu nesniegt pieprasīto informāciju,
pieprasu sniegt pieprasīto informāciju,
pieprasu nodrošināt Valsts policijas atvainošanos man par tās darbnieka A. Grišina prettiesisko, Valsts policiju apkaunojošo rīcību,
pieprasu veikt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kādu, iespējams, prettiesisku motību dēļ Valsts policijas darbinieks A. Grišins mēģina slēpt ziņas par Valsts policijas darbinieku skaitlisko sastāvu un tā izmaiņām.
Lato Lapsa.”
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
