Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra gada beigās, neafišējot savu rīcību, nākusi pretī no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātajam Aivaram Lembergam un atcēlusi savu lēmumu par tā sauktās Latvenergo trīs miljonu lietas izbeigšanu. Lembergam nebija paticis pamatojums, ar kādu krimināllieta bija izbeigta daļā pret viņu. Pastāv aizdomas, ka ieguvējs no lēmuma atcelšanas varētu būt arī advokāts Andris Grūtups, kas ir ticis uzskatīts par šīs apjomīgās deviņdesmito gadu mahinācijas organizētāju, - ar jauno lēmumu „atmazgāts” arī viņš.

Pagājušā gada 7. septembrī Ģenerālprokuratūra kriminālprocesu par „pazudušajiem” Latvenergo trīs miljoniem daļā pret advokātu Grūtupu nolēma izbeigt sakarā ar noilguma iestāšanos, bet pret Lembergu, Šveices advokātu Rūdolfu Meroni, juristu Aldi Alliku, baņķieri Vilni Vītoliņu, kā arī Andreju Osi un Ansi Sormuli – „sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva”.

Taču jau pagājušā gada 12. oktobrī Lembergs paklusām pārsūdzēja šo prokuratūras lēmumu, norādot, ka jau kriminālprocesa uzsākšanas brīdī pastāvējis lēmums par citas krimināllietas izbeigšanu daļā, kas attiecas uz mēģinājumu piesavināties Ventspils Naftas līdzekļus, izmantojot ārvalstu kompāniju ESE (otra epizode „trīs miljonu lietas” sastāvā, kaut nav tieši saistīta ar Latvenergo). Līdz ar to prokuroram Aldim Punduram vispār neesot bijis nekādu tiesību izmeklēt šo faktu un lēmuma aprakstošā daļā attiecībā uz Lembergu izklāstīt jebkādus jaunus faktus.

Tāpēc Lembergs lūdza atcelt Pundura lēmumu saistībā ar viņu un no jauna izbeigt kriminālprocesu, tikai tagad pēc Kriminālprocesa likuma 377. panta 6. punkta, kas nosaka, ka kriminālprocess ir jāizbeidz, ja „stājies spēkā spriedums vai procesa virzītāja lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tajā pašā apsūdzībā pret personu, kura iepriekš saukta pie kriminālatbildības par to pašu noziedzīgu nodarījumu”.

Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers Lemberga sūdzību noraidīja, norādot, ka ne vienā, ne otrā kriminālprocesā viņš nav ticis saukts pie kriminālatbildības par izmeklējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – ne par Latvenergo līdzekļu lielā apmērā piesavināšanos, izmantojot ārvalstu kompāniju IFCE, ne par mēģinājumu piesavināties Ventspils Naftas līdzekļus lielā apmērā, izmantojot ārvalstu kompāniju ESE.

Tomēr Lembergs nelikās mierā, un viņa advokāte pārsūdzēja Adlera lēmumu. Izskatot šo sūdzību, Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kas tiek uzskatīts par vienu no ģenerālprokuroram Kalnmeieram īpaši pietuvinātām amatpersonām, pagājušā gada 28. decembrī lēmumu par Latvenergo trīs miljonu lietas izbeigšanu atcēlis.

Virsprokurors Kalniņš prokurora Pundura lēmumā par lietas izbeigšanu gan saskatījis dažādas pretrunas, gan faktiski piekritis Lemberga argumentam: „Izdarot secinājumus, ka Aivars Lembergs un Ansis Sormulis izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nav ņēmis vērā, ka jautājums par valsts a/s Ventspils Nafta naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājumu jau ir izlemts kriminālprocesā Nr.81206598, kurā 1998.gada 11.novembrī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret V.Kokali vai kādu citu personu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkumu dēļ.”

Interesanti, ka, kaut arī Grūtups personiski nekādas sūdzības nav iesniedzis, virsprokurors Kalniņš „parūpējies” arī par viņa labo vārdu: „Procesa virzītājs kriminālprocesu Nr.81205499 pret Andri Grūtupu izbeidzis daļā sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos. Taču no lēmuma nav saprotams, kādu tieši noziedzīgu nodarījumu Andris Grūtups izdarījis un vai vispār izdarījis (lēmuma aprakstošā daļā tiek norādīts, ka A.Grūtups ir noziedzīgo nodarījumu iespējamais organizators).”

Tāpat virsprokuroram par Pundura lēmumu attiecībā uz Grūtupu neesot skaidrs, „kādas tieši darbības atzītas par noziedzīgām, vai tās izdarītas personu grupā (ja tā, tad ar kādām personām), ar kādiem tieši pierādījumiem minētie secinājumi tiek apstiprināti, tas ir, vai kriminālatbildības noilgums iestājies gan par valsts a/s Latvenergo naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanās, gan valsts a/s Ventspils Nafta naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājuma organizēšanu”.

Kopumā virsprokurora secinājums esot – „procesa virzītāja izdarītie secinājumi ir nekonkrēti, tie nav motivēti un ir pretrunīgi, līdz ar to lēmums atceļams un kriminālprocess virzāms jauna lēmuma pieņemšanai”.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš pirms iecelšanas šajā amatā ir ticis saistīts ar oligarhu interesēm, šonedēļ nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu, vai saistībā ar šo lēmumu, kas faktiski „atmazgā” Lemberga un Grūtupa labo vārdu, ir izjutis kādu politisku vai cita veida spiedienu. Tāpat viņš nevēlējās atbildēt, kādas būs nākamās prokuratūras darbības šajā lietā un kādu iemeslu dēļ prokuratūra līdz šim slēpusi savu lēmumu par lietas izbeigšanas atcelšanu.

Latvenergo trīs miljonu lieta sākās ar to, ka 1994. gada 30. decembrī starp Banku Baltija un Finansu norēķinu centru tika noslēgts līgums, kas paredzēja centram piešķirt 10 miljonu kredītu, un vienlaikus saskaņā ar oficiālo versiju tika parakstīts arī energomonopolista Latvenergo galvojums šim kredītam, ko parakstīja uzņēmuma prezidents Gunārs Koemecs un galvenais grāmatvedis Leons Marcinkus.

Nākamā gada pavasarī jaunieceltais Latvenergo pārvaldītājs, enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš Latvenergo prezidentu no amata atcēla, tobrīdējam premjera padomniekam Eiženam Cepurniekam vēl paziņojot, ka ar Koemeca gādību slepus esot tapis faktiskas Latvenergo privatizācijas plāns. Savukārt par jauno uzņēmuma vadītāju 26. aprīlī tika iecelts tobrīd 60 gadus vecais augstsprieguma tīklu direktors Edgars Birkāns.

Savukārt jau daudz klusāk 1997. gadā divus gadus iepriekš slēgtās Bankas Baltija likvidators Deivids Berijs tiesības piedzīt šos pašus desmit miljonus, likvidējamajai bankai pretī saņemot tikai piecus, nodeva Lihtenšteinā reģistrētam ofšoram International Finance Company Establishment, bet ofšors, faktiski – tā nezināmie īpašnieki no Latvenergo saņēma par trim miljoniem latu vairāk.

Šo starpību pamanot medijiem, sākās tā sauktā „Latvenergo trīs miljonu lieta”. Ne „īstā”, ne parlamentārā izmeklēšana nekādus vērā ņemamus rezultātus nedeva, lai gan pie „tuvu stāvētājiem” neoficiāli tika minēts gan Andris Šķēle, gan advokāts Grūtups. Latvenergo vadības pārstāvji saņēma simboliskus kriminālsodus, taču tas, kas šai afērai piesaistīja sazvērestību teoriju cienītājus, bija aizdomīgi lielais nāvju skaits ap „trīs miljonu lietā” tieši vai netieši iesaistītām personām.

Šīs pašas krimināllietas ietvaros tika skatīta arī otra – domājams, saistītā, kaut arī līdz galam neīstenotā (nauda „nepazuda”) epizode, ko prokuratūra formulē kā „valsts a/s Ventspils Nafta naudas līdzekļu piesavināšanās, izmantojot Lihtenšteinā reģistrēto kompāniju ESE, kas tika pārtraukta mēģinājuma stadijā”.

Pietiek šodien publicē pilnu virsprokurora Kalniņa lēmuma tekstu.

 

LĒMUMS par lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu atcelšanu

Rīgā, 2012.gada 28.decembris

Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors A.Kalniņš, izskatījis kriminālprocesa Nr.81205499 materiālus un A.Lemberga advokātes I.Kaukes sūdzību,

konstatēja:

Kriminālprocess Nr.81205499 uzsākts 1999.gada 7.jūlijā, izdalot to par Valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanos personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, lielos apmēros, tas ir par nozieguma izdarīšanu, kas paredzēts Latvijas Kriminālkodeksa 144.panta ceturtajā daļā, atsevišķā lietvedībā no kriminālprocesa Nr.81207797.

2012.gada 7.septembrī Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors A.Pundurs pieņēmis lēmumu par kriminālprocesa Nr.81205499 izbeigšanu:

•     daļā pret Andri Grūtupu sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos;

•     daļā pret Rūdolfu Meroni, Aldi Alliku, Vilni Vītoliņu, Andreju Osi, Ansi Sormuli un Aivaru Lembergu sakarā ar to, ka viņu nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;

•     daļā pret pārējām nenoskaidrotām personām, sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos.

No lēmumā par kriminālprocesa Nr.81205499 izbeigšanu izriet, ka tika izmeklēta:

•     valsts a/s "Latvenergo" naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanās personu grupā pēc iepriekšējās vienošanās lielos apmēros, izmantojot Lihtenšteinas sabiedrību IFCE, kas tika pabeigta;

•     valsts a/s "Ventspils Nafta" naudas līdzekļu piesavināšanās, izmantojot Lihtenšteinā reģistrēto kompāniju ESE, kas tika pārtraukta mēģinājuma stadijā.

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu norādīts, ka pastāv reāla iespēja, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, iespējams, izdarījuši Andris Grūtups, Rūdolfs Meroni, Aldis Alliks, Vilnis Vītoliņš, Andrejs Osis. Ansis Sormulis, Aivars Lembergs (personas, pret kurām uzsākts kriminālprocess) un, iespējams, arī citas nenoskaidrotas personas (lēmuma par kriminālprocesa Nr.81205499 izbeigšanu /turpmāk - Lēmums/ 48.lapa).

Procesa virzītāja ieskatā iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka noziedzīgo nodarījumu iespējamais organizators bija Andris Grūtups. Nepieciešamo dokumentu sagatavošanā Andrim Grūtupam palīdzēja viņa palīgs Aldis Alliks un Rūdolfs Meroni. Procesa virzītāja ieskatā, lai arī minētās personas līdzdarbojās noziedzīga nodarījuma sagatavošanā, Alda Allika un Rūdolfa Meroni darbībās nav konstatējama noziedzīga nodarījuma sastāva subjektīvās puses obligāta sastāvdaļa - vaina nodoma formā (Lēmums 49.lapa).

Tāpat procesa virzītāja ieskatā pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka Vilnis Vītoliņš, būdams sabiedrības IFCE patiesā labuma guvējs un a/s "Trasta Komercbanka" akcionārs, kopā ar Andreju Osi, izmantojot a/s "Trasta Komercbanka" tehniskos līdzekļus un darbiniekus un Vilnim Vītoliņam faktiski piederošās ārzonas sabiedrības, legalizēja piesavinātos valsts a/s "Latvenergo" naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā līdzekļus un nodeva tos izmeklēšanā nenoskaidrotām personām. 1997.gadā, kad tika veiktas norādītās darbības, kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nebija paredzēta (Lēmums 49.lapa).

Lēmumā tiek norādīts, ka noziedzīga nodarījuma pabeigšanas gadījumā sabiedrības ESE patiesā labuma guvēji piesavinātos a/s "Ventspils Nafta" līdzekļus 4500000 ASV dolāru apmērā. Savākti pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka ESE formālais patiesā labuma guvējs bija Ansis Sormulis, bet faktiskais patiesā labuma guvējs, iespējams, bija Aivars Lembergs. Noziedzīga nodarījuma pabeigšanas gadījumā Aivars Lembergs būtu tā persona, no kuras būtu atkarīga tālākā rīcība ar piesavinātiem naudas līdzekļiem (Lēmums 49.lapa). Procesa virzītājs uzskata, ka Aivars Lembergs un Ansis Sormulis ir mēģinājuši piesavināties mantu lielā apmērā, pie tam kriminālatbildības noilgums nav iestājies, jo to ir pārtraucis jauns izdarīts noziedzīgs nodarījums, apsūdzība par kuru izdarīšanu tiek skatīta Rīgas apgabaltiesā kriminālprocesā Nr.12812001408 (Lēmums 50.lapa). Taču tā kā 1998.gada 11.novembrī kriminālprocesā Nr.81206598 pieņemts lēmums par tā izbeigšanu daļā, par minēto faktu, nozieguma sastāva trūkuma dēļ V.Kokaļa vai kādas citas personas darbībās, Anša Sormuļa un Aivara Lemberga nodarījums atzīts par nesodāmu.

2012.gada 12.oktobrī Aivars Lembergs pārsūdzējis Lēmumu, norādot, ka jau kriminālprocesa Nr.81205499 uzsākšanas brīdī pastāvēja lēmums par krimināllietas Nr.81206598 izbeigšanu daļā, jo nevienas personas darbībās nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, par šo pašu faktu, t.i. attiecībā uz mēģinājumu piesavināties valsts a/s "Ventspils Nafta" līdzekļus, izmantojot ārvalstu kompāniju ESE. Līdz ar to prokuroram A.Punduram nebija nekādu tiesību izmeklēt šo faktu un Lēmuma aprakstošā daļā attiecībā par viņu (A.Lembergu) izklāstīt jebkādus faktus, kas neatbilst spēkā esošai lēmuma par krimināllietas Nr.81206598 izbeigšanu daļā aprakstošai daļai. Aivars Lembergs lūdza atcelt prokurora A.Pundura Lēmumu daļā par viņu un izbeigt kriminālprocesu Nr.81205499 pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377 .panta 6 .punktu.

Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors M.Adlers, izskatot Aivara Lemberga sūdzību Kriminālprocesa likuma 24.nodaļas kārtībā, noraidījis to, norādot, ka ne kriminālprocesā Nr.812905499, ne kriminālprocesā Nr.81206598 Aivars Lembergs netika saukts pie kriminālatbildības par izmeklējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par valsts a/s "Latvenergo" līdzekļu lielā apmērā piesavināšanos izmantojot ārvalstu kompāniju IFCE vai mēģinājumu piesavināties valsts a/s "Ventspils Nafta" līdzekļus lielā apmērā izmantojot ārvalstu kompāniju ESE, līdz ar to nebija pamata izbeigt kriminālprocesu Nr.81205499 pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 6.punktu.

Aivara Lemberga advokāte I.Kauke pārsūdzējusi Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora M.Adlera atbildē ietverto nolēmumu ar kuru tika noraidīta Aivara Lemberga sūdzība. Sūdzībā norādīts, ka tā kā Aivars Lembergs tika nopratināts liecinieka statusā, tad ja kriminālprocesā Nr.81205499 tika iegūtas ziņas, ka iespējams Aivars Lembergs ir izdarījis izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, ir pārkāptas viņa Kriminālprocesa likuma 61.panta ceturtajā daļā garantētās tiesības. Savukārt, ja kriminālprocesā Nr.81205499 netika iegūtas ziņas, ka iespējams Aivars Lembergs ir izdarījis izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, Lēmumā kļūdaini norādīts, ka "pastāv reāla iespēja, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, iespējams izdarījuši ...Aivars Lembergs (persona pret kuru uzsākts kriminālprocess)".

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 342.panta trešās daļas noteikumiem izskatot sūdzību var ņemt vērā ne tikai sūdzības motīvus, bet ja nepieciešams var pārbaudīt visa pārsūdzētā nolēmuma likumību un pamatotību.

Analizēt Lēmumā norādīto jāsaprot, ņemot vērā procesa virzītāja norādīto, ka pastāv reāla iespēja, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, iespējams, izdarījuši Andris Grūtups, Rūdolfs Meroni, Aldis Alliks, Vilnis Vītoliņš, Andrejs Osis, Ansis Sormulis, Aivars Lembergs un, iespējams, arī citas nenoskaidrotas personas (Lēmums 48.lapa), ka minētās personas ir izdarījušas abus izmeklējamos noziedzīgos nodarījumus, gan valsts a/s "Latvenergo" naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanos, gan valsts a/s "Ventspils Nafta" naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājumu.

Procesa virzītāja ieskatā abu noziedzīgo nodarījumu iespējamais organizators bija Andris Grūtups (Lēmums 49.lapa). Nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un saskaņošanā Andrim Grūtupam palīdzēja Aldis Alliks un Rūdolfs Meroni, taču abu minēto personu darbības, lai arī viņi līdzdarbojās pie noziedzīga nodarījuma sagatavošanas, neveido noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Šāds procesa virzītāja viedoklis ir pretrunā ar paša iepriekš norādīto, ka Aldis Alliks un Rūdols Meronis [tā tekstā – red.piez.] iespējams ir izdarījuši izmeklējamos noziedzīgos nodarījumus. Tāpat pretrunā ar iepriekš norādīto nonāk procesa virzītāja secinājumi (Lēmums 49.lapa), ka Vilnis Vītoliņš kopā ar Andreju Osi, lai gan legalizēja no valsts a/s "Latvenergo" piesavinātos naudas līdzekļus, tomēr nav izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, jo 1997.gadā, kad tika veiktas šīs darbības, kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nebija paredzēta. Lēmumā norādīts, ka valsts a/s "Latvenergo" naudas līdzekļu piesavināšanās 3 miljonu latu apmērā personu grupā, izmantojot Lihtenšteinas sabiedrību IFCE, kuras patiesā labuma guvējs bija Vilnis Vītoliņš, tika pabeigta, tomēr Lēmums nesatur ne Viļņa Vītoliņa, ne Andreja Oša darbību, legalizējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, vērtējumu, vai tās neveido Latvijas KK 144.pantā paredzētā noziedzīgā sastāvu. Tajā pašā laikā procesa virzītājs atzīst, ka Ansis Sormulis, būdams formālais patiesā labuma guvējs Lihtenšteinas sabiedrībā ESE, bet Aivars Lembergs, iespējams, būdams faktiskais patiesā labuma guvējs sabiedrībā ESE ir izdarījuši mēģinājumu personu grupā piesavināties mantu lielā apmērā. Izdarot secinājumus, ka Aivars Lembergs un Ansis Sormulis izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, procesa virzītājs nav ņēmis vērā, ka jautājums par valsts a/s "Ventspils Nafta" naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājumu jau ir izlemts kriminālprocesā Nr.81206598, kurā 1998.gada 11.novembrī pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu daļā pret V.Kokali vai kādu citu personu noziedzīga nodarījuma sastāva trūkumu dēļ. Ņemot vērā, ka minētais lēmums par kriminālprocesa Nr.81206598 izbeigšanu daļā ir spēkā esošs, tas uzskatāms par apstākli, kas nepieļauj kriminālprocesu. Procesa virzītājam, konstatējot, ka jautājums par valsts a/s "Ventspils Nafta" naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājumu jau ir procesuāli izlemts, nebija pamata un nepieciešamība šo jautājumu lemt atkārtoti, pie tam izdarot pretējus secinājumus tiem, kas minētie norādītā lēmumā.

Procesa virzītājs kriminālprocesu Nr.81205499 pret Andri Grūtupu izbeidzis daļā sakarā ar kriminālatbildības noilguma iestāšanos. Taču no Lēmumu nav saprotams, kādu tieši noziedzīgu nodarījumu Andris Grūtups izdarījis un vai vispār izdarījis (Lēmuma aprakstošā daļā tiek norādīts, ka A.Grūtups ir noziedzīgo nodarījumu iespējamais organizators), kādas tieši darbības atzītas par noziedzīgām, vai tās izdarītas personu grupā (ja tā, tad ar kādām personām), ar kādiem tieši pierādījumiem minētie secinājumi tiek apstiprināti, tas ir, vai kriminālatbildības noilgums iestājies gan par valsts a/s "Latvenergo" naudas līdzekļu 3 miljonu latu apmērā piesavināšanās, gan valsts a/s "Ventspils Nafta" naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājuma organizēšanu. Ja kriminālprocess pret Andri Grūtupu kriminālatbildības noilguma dēļ tiek izbeigts arī par iespējamu valsts a/s "Ventspils Nafta'' naudas līdzekļu piesavināšanās mēģinājumu, tad tas ir pretrunā gan ar augstāk minēto 1998.gada 11.novembra lēmumu par kriminālprocesa Nr.81206598 izbeigšanu daļā par šo faktu, gan ar Lēmuma rezolutīvā daļā norādīto attiecībā par Ansi Sormuli un Aivaru Lembergu.

Ņemot vērā augstāk minēto un izvērtējot Lēmumu kopumā jāatzīst, ka procesa virzītāja izdarītie secinājumi ir nekonkrēti, tie nav motivēti un ir pretrunīgi, līdz ar to Lēmums atceļams un kriminālprocess virzāms jauna lēmuma pieņemšanai.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 45.panta otrās daļas 3.punkta, 46.panta pirmās daļas 1.punkta, otrās daļas 7.punkta, 342.panta trešās daļas un 393.panta noteikumiem,

nolēma:

1.   Atcelt 2012.gada 7.septembra lēmumu par kriminālprocesa Nr.81205499 izbeigšanu.

2.   Par pieņemto lēmumu paziņot ieinteresētām personām, izskaidrojot, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.panta pirmās daļas, 337.panta otrās daļas 3.punkta un 339.panta otrās daļas noteikumiem, personas, kuru tiesības vai likumīgās intereses ir aizskartas ar minēto lēmumu ir tiesīgas to 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas pārsūdzēt ģenerālprokuroram.

Krimināltiesiskā departamenta Virsprokurors A. Kalniņš.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...