Ģenerālprokuratūra: DP Grantiņu tikai sasita un salauza viņam roku, tā ka kriminālprocesa nebūs
PIETIEK09.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šovasar brutāli aizturot bijušo cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāju Linardu Grantiņu (attēlā pa kreisi), Drošības policijas darbinieki viņu ir tikai sasituši un salauzuši viņam roku, turklāt nav gūti pierādījumi, kas tas noticis tīši. Tāpēc nav pamata krimininālprocesa sākšanai, - šādu nepārsūdzamu lēmumu pieņēmusi LR Ģenerālprokuratūra.
Ģenerālprokuratūras atzinumā, kas ir nonācis Pietiek rīcībā, uzskaitīts, ka 23. jūlijā, aizturot Grantiņu, viņam Drošības policijas darbinieki nodarījuši šādus miesas bojājumus: "Kreisā elkoņa kaula proc.coronoideus lūzums bez dislokācijas; galvas sasitums, sējas labajā pusē ādas nobrāzumi, neasiņo; labā pleca, labā augšdelma un labā elkoņa sasitumi un ādas nobrāzumi, neasiņo."
Taču nekas no šiem miesas bojājumiem, kā uzskata Ģenerālprokuratūra, neliecina par to, ka aizturēšanas laikā Grantiņš būtu arī spārdīts kājām, - apskatē (!) neesot konstatēts nieru sasitums: "Apgalvojumi, ka Drošības policijas darbinieki aizturēšanas laikā situši gulošo L.Grantiņu ar kājām un nodarījuši viņam smagu nieru sasitumu, neapstiprinās ar pārbaudes gaitā iegūtām ziņām."
Atzinumā Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra skaidro, ka tīša smaga vai vidēja smaguma miesas bojājuma nodarīšanu, pārkāpjot personas aizturēšanas nosacījumus, ir tīšs nodarījums, kas var tikt izdarīts ar tiešu vai netiešu nodomu. Ar tiešu nodomu tas būtu nodarīts tikai tad, ja "persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos".
Drošības policija, kā izriet no Ģenerālprokuratūras atzinuma, savu darbinieku rīcībā nekādus pārkāpumus tradicionāli nav saskatījusi, un pret šo slēdzienu nekas nav bijis iebilstams arī Ģenerālprokuratūrai: "Izvērtējot Drošības policijas veiktās pārbaudes materiālus, netika konstatētas ziņas, ka Drošības policijas amatpersonas, 2015.gada 23 jūlijā veicot Linarda Grantiņa aizturēšanu, būtu pārkāpušas personas aizturēšanas nosacījumus.
Ņemot vērā to, ka L.Grantiņš nepildīja Drošības policijas darbinieku likumīgās prasības un aktīvi pretojās aizturēšanai, Drošības policijas darbinieki, saskaņā ar likuma "Par policiju" un Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumu Nr.55 "Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi" nosacījumiem, bija tiesīgi pielietot pret viņu fizisko spēku un speciālos līdzekļus (roku dzelžus). Pārbaudes gaitā netika konstatētas Drošības policijas amatpersonu apzinātas darbības, kas būtu veiktas ar nolūku nodarīt L.Grantiņam miesas bojājumus."
Ģenerālprokuratūra atzinumā arī īpaši norādījusi, ka tiesībsargāšanas iestādēm nav nekāda pienākuma kaut ko plašāk skaidrot personai, kas sūdzas par tai nodarītu kaitējumu: "Kriminālprocesa likuma normas neuzliek procesa virzītājam pienākumu sniegt iesniedzējam skaidrojumu, kādēļ viņš konkrētajā gadījumā realizē savas procesuālās tiesības - pieņemt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu rezolūcijas, nevis motivētā lēmuma veidā.
Pietiek jau ziņoja ka Drošības policija, kas 23. jūlijā brutāli aizturēja Grantiņu un stingri pastāvēja uz viņa paturēšanu apcietinājumā, 24. augustā nespēja pārliecināt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, - tā nolēma ļaut Grantiņu atbrīvot no apcietinājuma, tikko būs samaksāta drošības nauda 5000 eiro apmērā. Dienu vēlāk Grantiņš tika atbrīvots.
Pirms tam Drošības policijas izmeklētājs Māris Aukstikalnis 13. augustā nolēma paturēt Grantiņu apcietinājumā, lēmumā norādot - Grantiņam tiešām ir lauzta roka (ko Drošības policija līdz tam dēvēja par "rokas traumu") un multiplā skleroze, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž".
Grantiņa aizstāvji Pāvels Rebenoks (attēlā kopā ar Grantiņu pēc atbrīvošanas no apcietinājuma) un Jānis Vilders bija lūguši mainīt Grantiņam drošības līdzekli viņa veselības stāvokļa dēļ, norādot, ka "aizturēšanas laikā 23.07.2015, Liepājā pret L.Grantiņu tika piemērots pārmērīgs spēks, kam nebija nedz objektīvas nepieciešamības, nedz tiesiska pamata".
Advokāti Drošības policijai bija minējuši, ka brutālās aizturēšanas rezultātā Grantiņam "tika nodarīti smagi neatgriezeniski miesas bojājumi, kurus apliecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas medicīniskā dokumentācija - aizturēšanas rezultātā L.Grantiņam tika salauzts kreisās rokas elkonis, kuru nav iespējams sadziedēt bez sarežģītām medicīniskām manipulācijām - operācijas, kā arī ir visas labās rokas dziļi, asiņojoši miesas nobrāzumi un smags nieru sasitums un, iespējams, arī citu iekšēju, dzīvībai svarīgu orgānu bojājums".
Uz to Aukstikalnis savā lēmumā norādīja: "Netika iegūtas ziņas, ka 2015. gada 23. jūlijā Liepājā, L.Grantiņš aizturēšanas laikā guva smagus miesas bojājumus, kuru novēršanai ir nepieciešama operācija kā arī nav pamata L.Grautiņa neatliekamai hospitalizācijai pilsētas slimnīcā." Līdz ar to pieteikums grozīt drošības līdzekli - apcietinājumu veselības stāvokļa dēļ esot nepamatots un noraidāms.
Pēc šī atteikuma Grantiņa aizstāvji bija vērsušies tiesā, un Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesnese 24. augustā pieņēma nepārsūdzamu lēmumu Grantiņam noteikt 5000 eiro lielu drošības naudu. "Drošības līdzeklis apcietinājums tiks atcelts, ja līdz 2015. gada 24. septembrim tiks veikta drošības naudas samaksa," teikts tiesas lēmumā. Jau šodien drošības nauda tika samaksāta.
Tikmēr Drošības policijas ieskatā Grantiņš apcietinājumu bija pelnījis, jo tiek turēts aizdomās par aicināšanu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu. Turklāt Drošības policijai Rīgas Centra rajona tiesas tiesnesi Karīnu Kravecu, kura bija pieņēmusi lēmumu par apcietinājumu Grantiņam, bija izdevies "nomotivēt" tā, ka viņa lēmumā pieminējusi pat neeksistējošu "apsūdzību sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā".
Jau iepriekš bija zināms, ka 2014. gadā Latvijas tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012. gada 10. aprīlī sāktu kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Drošības policija joprojām nevēlas atklāt, vai kriminālprocess ir sākts pēc kādas konkrētas personas iesnieguma (visbiežāk minēts Saskaņas pārstāvis Valērijs Agešins) vai arī pēc pašas Drošības policijas iniciatīvas.
Taču zināms, ka līdz ar nacionālā naida izraisīšanu Drošības policija tur Grantiņu aizdomās par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, kā arī par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu tādā pašā nolūkā.
Tieši šo Krimināllikuma pantu, saskaņā ar kuru var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, Drošības policijas izmeklētājs Aukstikalnis bija minējis savā 2014. gada maija ierosinājumā tiesai noteikt Grantiņam drošības līdzekli - apcietinājumu.
Centra rajona tiesai Drošības policijas izmeklētājs skaidrojis, ka Grantiņš, kurš pastāvīgi dzīvo Vācijā, neesot pēc viņa aicinājumiem ieradies Latvijā, tādējādi "izvairās no pirmstiesas kriminālprocesa un tiesas, tādā veidā, traucē pirmstiesas kriminālprocesa gaitu".
Lai gan tiesas lēmumā nav minēti nekādi konkrēti fakti, ko Drošības policija būtu darījusi zināmu saistībā ar Grantiņa plāniem gāzt valsts varu Latvijā, tiesnese Kraveca lēmumā minējusi, ka "kriminālprocesā iegūtās ziņas par faktiem, proti, ziņojums, eksperta atzinums un citi kriminālprocesa materiāli rada pamatotas aizdomas, ka L.Grantiņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus, par kuru uzsākts kriminālprocess un par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu".
Vēl vairāk - lai gan šajā kriminālprocesa stadijā nekādas apsūdzības vispār netiek izvirzītas, tiesnese Kraveca lēmumā bija īpaši norādījusi, ka "L.Grantiņš tiek apsūdzēts sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā". Minēts arī tas, ka, tā kā Grantiņš dzīvo Vācijā, viņam Latvijā nav pastāvīgas dzīvesvietas, kas arī esot arguments par labu apcietinājuma piemērošanai.
Pati Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija tā arī nesniedza atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Grantiņa aizturēšanas apstākļiem, spēka pielietošanas nepieciešamību utml. Pēc neoficiālām ziņām, lēmumu par atbilžu nesniegšanu pieņēmis personiski Drošības policijas vadītājs.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons, kurš pusotru nedēļu pēc Grantiņa brutālās aizturēšanas to beidzot bija "pamanījis", par šo tēmu tā arī uzskatīja par labāku paklusēt.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
