Ģenerālprokuratūra jau kopš oktobra izlikusies nemanām informāciju par prokuroru - plaģiatoru
PIETIEK19.03.2021.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Guna
19.03.2021. 08:05Izskatās pēc mērķtiecīgas un apzinātas blēdīšanās. Nav brīnums, ka anulēja diplomu.
lūgums
19.03.2021. 07:42Obligāti ir jāvērtē, vai šie pārkāpumi nav tādi, kas met ēnu uz visu Latvijas Universitāti, tās diplomdarba vadītājiem un recenzentiem kā uz profesionāļiem konkrētajā jomā. Aicinām Lato Lapsu rakstīt sūdzības par visiem tādiem aizdomīgiem prokuroriem, tiesnešiem, Tieslietu ministrijas klerkiem.
fusio
19.03.2021. 07:40Kā ar darba vadītāju vārsu publiskošanu? Tur ir cilvēki kam darba vadīšana ir tikusi apmaksāta.
interesanti
19.03.2021. 07:31»
skaidrs ir viens
Skaidrs ir viens - te ik pa brīdim kāds labvēlis parāda ar pirkstu uz kādu izbijušu maksātnespējas administratoru, bet tas nu ir pilnīgi garām - te acīmredzami ir skrupulozi un pamatīgi strādājuši vairāki ļoti profesionāli cilvēki...
cik vēl tiesneši, Valsts Drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja darbinieki nervozi rij siekalas, ka var pārbaudīt viņu diplomdarbus?
Secinājums
19.03.2021. 07:17»
skaidrs ir viens
Skaidrs ir viens - te ik pa brīdim kāds labvēlis parāda ar pirkstu uz kādu izbijušu maksātnespējas administratoru, bet tas nu ir pilnīgi garām - te acīmredzami ir skrupulozi un pamatīgi strādājuši vairāki ļoti profesionāli cilvēki...
Visi.
skaidrs ir viens
19.03.2021. 07:06»
??
Kurš vai kuri ir autori šim apjomīgajam darbam
Skaidrs ir viens - te ik pa brīdim kāds labvēlis parāda ar pirkstu uz kādu izbijušu maksātnespējas administratoru, bet tas nu ir pilnīgi garām - te acīmredzami ir skrupulozi un pamatīgi strādājuši vairāki ļoti profesionāli cilvēki.
Interesanti, cik vēl ir prokuroru, kuri pašlaik nervozi rij siekalas un pārdomā dzīvi...
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
