Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Dienas rakstu par to, kā sakārtotas bēdīgi slavenā Māra Martinsona kriminālās problēmas ar apsūdzībām nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc nedēļu ilgām pārdomām pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā, pirmkārt, palaboja Dienu, otrkārt, aizplīvuroti izvirza nepamatotus pārmetumus Valsts ieņēmumu dienestam (VID), bet treškārt un galvenokārt – bez kautrēšanās publiski aizstāv Martinsona izpestīšanu un apzināti sev nogriež ceļu uz apšaubāmā lēmuma atcelšanu.
Atgādināšu – ĢP oktobra sākumā izlēma, ka dažādos kriminālprocesos ierautā, Ilmāra Rimšēviča korupcijas lietā jau notiesātā, bet vēl aizvien ietekmīgā Martinsona vaina nodokļu shēmošanā, kas valstij nodarījusi zaudējumus vairāk nekā 600 000 eiro apmērā, tomēr nav līdz galam pierādīta, tādēļ šis no reiz skaļās "būvnieku lietas" izdalītais kriminālprocess daļā pret Martinsonu nevis sūtāms uz tiesu, bet klusi izbeidzams.
Sabiedrība par to uzzināja, tikai pateicoties Dienas rakstam, nekādu paziņojumu, ar ko atklātu šo savu lēmumu un to argumentētu, ĢP līdz šai publikācijai ne bija izplatījusi, ne grasījās izplatīt. Tam pa vidu balsi pacēla VID, paziņojot, ka nepiekrīt ne ĢP lēmumam, ne tā argumentācijai, tādēļ šo lēmumu 18. oktobrī ir pārsūdzējis.
Ko tad 28. oktobra paziņojumā pavēstīja ĢP? Tā precizēja Dienas rakstu, kas radot maldīgu priekšstatu, ka valsts atsakās no vairāk nekā 600 000 eiro. Tā kā lieta izbeigta tikai daļā pret Martinsonu, bet pret otru uzņēmuma valdes locekli un pašu uzņēmumu SIA Lucidus tiek turpināta, piedziņas iespēja saglabājas.
ĢP vadība spēlē spēlītes, tēlojot, ka nesaprot – ne jau tas, kuram draud sashēmoto nodokļu atmaksa, uztrauc Martinsonu, bet tas, lai, gaidot otrās instances tiesu Rimšēviča lietā, CV neparādās vēl viena krimināla tiesvedība.
Tālāk ĢP lieto savdabīgu formulējumu, ka "šis kriminālprocess neatkarīgi no VID iesniegtās sūdzības tiek gatavots nodošanai tiesai", kas visai tieši rada iespaidu, ka VID tiek pārmests "ko jūs te ar savām sūdzībām mums kavējat procesus". VID tiek atšūts, vēl pirms tā sūdzība pēc būtības izskatīta, un skaidrs, ka ĢP lēmuma atcelšanu nesagaidīt.
Te nevar nepiebilst, ka divas augstas ĢP amatpersonas, bez kuru akcepta neviens ierindas prokurors tāda mēroga lietā šādu skandalozu lēmumu nepieņemtu, ir atkarīgas no Saeimas labvēlības. Runa ir par nu jau bijušo virsprokuroru Juri Jurisu, kuru Saeima nule apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un ģenerālprokuroru Juri Stukānu, kuram nākamgad gaidāma pārapstiprināšana amatā. Par Martinsona sakariem politiskajās aprindās nevienam nav īpaši jāatgādina.
Seko mums 
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
