Ģenerālprokuratūra: mūs neinteresē prokurora interešu konflikts, lai par to domā tiesa

Likums par prokuratūru noteic, ka „prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros” un ka „prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu”. Taču, kā izrādās, šo likuma normu Kalnmeiera vadītā iestāde ņem vērā tikai reizēm.

Pietiek jau informējis par to, ka bijušajai prokurorei, tagadējai par AS Reverta pārdēvētās Parex bankas pārstāvei Birutai Ulpei, iespējams, izmantojot radniecības saites, izdevies nelikumīgi „noorganizēt” bankas atzīšanu par cietušo kriminālprocesā, iztiekot bez oficiāla un likumīga Revertas pilnvarojuma.

Revertas un maksātnespējīgās SIA Delfīns Partneri juridiskā cīniņa par vairāk nekā 30 miljoniem latu ietvaros Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Sandris Zvejnieks pagājušā gada augusta beigās pieņēma lēmumu nodot tiesai kriminālprocesu, kurā pie atbildības saukta bijusī SIA Delfīns Partneri saimniece – uzņēmēja Larisa Sviridova.

Pati Sviridova iesniegumā Ģenerālprokuratūrai bija minējusi šādu faktu: „Vispārzināms fakts, ka Biruta Ulpe, kas sevi nodēvējusi par AS Parex banka pilnvaroto personu, ir bijusī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurore un Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurora Sandra Zvejnieka tēva – Ērika Zvejnieka, kas (..) arī ir bijušais Ģenerālprokuratūras prokurors, dzīvesbiedre.” Šīs ģimeniskās saites apstiprina arī amatpersonu deklarācijas VID publiskajā datu bāzē.

Pēc šīs informācijas publiskošanas Pietiek vērsās pie ģenerālprokurora Kalnmeiera, pieprasot sniegt atbildi uz jautājumu, vai viņš var apstiprināt publikācijā minēto informāciju, ka viņa vadītās iestādes prokurors Sandris Zvejnieks veicis darbības sava amata pilnvaru ietvaros saistībā ar iesniegumu, kura autore ir viņa tēva dzīvesbiedre?

Tāpat Kalnmeieram tika pieprasīts sniegt skaidrojumu par to, vai viņa vadītajā iestādē šāda rīcība, vienam ģimenes loceklim veicot darbības saistībā ar cita ģimenes locekļa iesniegumiem utml., ir pieļaujama un tiek atbalstīta un, ja jā, ar kādiem normatīvajiem aktiem to iespējams pamatot, bet, ja ne, kā viņš rīkosies saistībā ar šo gadījumu un to, lai turpmāk šādas situācijas nepieļautu.

Ģenerālprokurors tomēr nevēlējās pats sniegt atbildes ne uz vienu no šiem jautājumiem, savukārt no Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora v.i. Elgas Jonikānes sniegtās atbildes izrietēja – prokuratūrai nav vēlēšanās risināt tās darbinieka atrašanos interešu konflikta situācijā.

Prokuratūras veiktā pārbaudē esot noskaidrots, ka „prokurors S.Zvejnieks veica minētā kriminālprocesa uzraudzību un kriminālvajāšanu, kā arī uztur valsts apsūdzību šajā kriminālprocesā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tāpat esot noskaidrots, ka, „veicot uzraugošā prokurora, prokurora-procesa virzītāja funkcijas, kā arī uzturot valsts apsūdzību, prokurors S.Zvejnieks nav atteicies no prokurora pienākumu pildīšanas, kā to paredz Kriminālprocesa likuma (KPL) 50.panta trešā daļa, kā arī nav paziņojis ONCNSP virsprokuroram par sevis atstatīšanu no kriminālprocesa veikšanas apstākļu, paredzētu KPL 51.pantā, dēļ”.

Taču ar to arī Ģenerālprokuratūras interese par prokurora iespējamu atrašanos interešu konfliktā ir beigusies, - kā paziņojusi Jonikāne, arī tad, ja prokuratūras darbinieks rīkojies prettiesiski, prokuratūra neuzskatot par nepieciešamu šai gadījumā pildīt savu likumā noteikto pienākumu – „prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu”.

Tā vietā „sakarā ar to, ka kriminālprocesa Nr.15830205310 virzītājs ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, arī jautājuma izlemšana par kādā publikācijā, saistītā ar šo kriminālprocesu, minētas informācijas apstiprināšanu, tāpat kā ziņu sniegšana par kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām un par citiem kriminālprocesā esošajiem materiāliem, kā Jūs to lūdzāt, ir vienīgi tiesas kompetencē”.

Savukārt uz jautājumu, kā ģenerālprokurors rīkosies, lai turpmāk šādas situācijas nepieļautu, Jonikānes atbilde bija: „Informēju, ka visi jautājumi par apstākļiem, kas liedz veikt kriminālprocesu, ir risināti KPL 4.nodaļa un katrs konkrēts gadījums, pēc tā konstatēšanas, ir risināms atsevišķi vadoties no šīs nodaļas normām. Tāpat KPL 58.pantā ir paredzētas sekas, ja interešu konflikts netiek novērsts.”

Katram gadījumam prokurore atbildes beigās piebildusi, ka „šai atbildei ir informatīvs raksturs un tā nav pārsūdzama”.

Novērtē šo rakstu: