Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LR Ģenerālprokuratūra nav izmantojusi izdevību pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret sievieti, kura apsūdzēta „bērna nolaupīšanā” un pašlaik atrodas Dānijas cietumā. Līdz ar to tiesībsargāšanas iestāde ir faktiski nobruģējusi ceļu Latvijas pilsones izdošanai tiesāšanai Dienvidāfrikā.

Jau divi mēneši Dānijas cietumā

Latvijas pilsone Katrīna M. vairākus gadus dzīvojusi un strādājusi Mozambikā un Dienvidāfrikas Republikā, un attiecībās ar kādu Dienvidāfrikas pilsoni viņai piedzimusi meita. Taču kopdzīve nav bijusi laimīga, un meitas tēvs kļuvis vardarbīgs.

Katrīna M. gan saņēmusi policijas aizsardzību, meitas tēvam liedzot tuvoties viņai, taču tas nav līdzējis. Beigu beigās viņa ar bērnu no Dienvidāfrikas aizbēgusi atpakaļ uz Latviju, savukārt bērna tēvs darījis visu iespējamo, lai meitu atgūtu.

Rezultātā, kad Katrīna M. pagājušā gada decembrī caur Dāniju mēģinājusi doties uz Mozambiku, kur viņai pieder viesnīca, izrādījies, ka uz viņas vārda izdots Eiropas apcietinājuma orderis, un sieviete Kopenhāgenā apcietināta.

Līdz ar to jau ilgāk nekā divus mēnešus Katrīna M. atrodas Dānijas cietumā, gaidot lēmumu par savu tālāko likteni – tiesāšanu Dānijā vai izdošanu kādai citai valstij.

Dānijai jāizlemj par atbilstošāko risinājumu

Šādi notikumi, kas saistīti ar Latvijas pilsoņu attiecībās vai oficiālā laulībā ar ārvalstu pilsoņiem dzimušu bērnu „dalīšanu”, ir pietiekami bieži, taču šo gadījumu par sabiedrības ievērības cienīgu ir padarījusi Latvijas varas iestāžu reakcija un „rūpes” par savas valsts pilsoni.

Kā rāda Dienas rīcībā esošā oficiālā sarakste, LR Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Dānijas Karalistes kompetentās iestādes lūgums Latvijas tiesībsargāšanas iestādei „izteikt viedokli par iespēju pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret Katrīnu M., kuras izdošanu Dānijas Karalistei lūdz Dienvidāfrikas Republika”.

Saskaņā ar spēkā esošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem Dānijai bija tiesības aizturēt Katrīnu M. arī pēc citas valsts, ne tikai Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma, ja ar šo valsti ir noslēgts izdošanas līgums vai tā ir Eiropas Padomes Izdošanas konvencijas dalībvalsts. Dienvidāfrikas Republika kopā ar Izraēlu un Dienvidkoreju ir valstis, kas neatrodas Eiropā, bet ir šīs konvencijas dalībvalstis.

Līdz ar to Dānijai – ja tā atzīs Dienvidāfrikas izdošanas lūgumu par pamatotu – bija divas iespējas. Viena no tām būtu – apmierināt Dienvidāfrikas izdošanas lūgumu un izdot Latvijas pilsoni tiesāšanai šīs valsts tiesā.

Latvijai jautā – varbūt vēlaties, lai nodod jums?

Taču teorētiski pastāvēja otra iespēja, ko Dānijas varas iestādes arī izmantoja – piedāvāt Latvijai iespēju, ka tās pilsone tiek nodota tai „ar nosacījumu, ka šai dalībvalstij atbilstoši tās valsts tiesībām ir kompetence veikt kriminālvajāšanu attiecībā uz šo personu par ārpus tās valsts teritorijas izdarītajiem nodarījumiem”.

Tas nozīmē – Dānija piedāvāja Latvijai atgūt Latvijas pilsoni, taču tad jau Latvijā vajadzētu izmeklēt Dienvidāfrikā sākto kriminālprocesu par „bērna nolaupīšanu” un „nelikumīgu aizvešanu”.

Diena ir aptaujājusi vairākus advokātus, kuriem ir gadījies risināt šāda rakstura lietas, un viņi apliecina – Eiropas Savienības dalībvalstis iespēju robežās dara visu, lai neizdotu savu un partnervalstu pilsoņus ārpus ES robežām, īpaši jau gadījumos, ja apsūdzības nav smagas un ir dažādi vērtējamas.

Atbilstoši šai praksei rīkojušās arī Dānijas varas iestādes, piedāvājot Latvijai – pārņemiet no mūsu cietuma savu pilsoni un tālāk paši lemiet viņas likteni atbilstoši savai situācijas izpratnei un normatīvajiem aktiem.

Ģenerālprokuratūra norāda uz likuma burtu

Tomēr pilnīgi pretēji ierastajai Eiropas praksei Dānijas varas iestādes nav saņēmušas LR Ģenerālprokuratūras piekrišanu. Faktiski Latvijas tiesībsargāšanas iestādes reakcija bijusi pilnīgi pretēja – aizbildinoties ar formāliem argumentiem, faktiski nobruģēts ceļš Latvijas pilsones izdošanai tiesāšanai Dienvidāfrikā.

Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra norādījusi uz to, ka saskaņā ar 2002. gada 13. jūnija Padomes pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm pantu Eiropas apcietināšanas orderi var izsniegt tikai par darbībām, par kurām izsniegšanas dalībvalsts tiesībās paredzēts brīvības atņemšanas sods vai ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši.

Katrīna M. Dienvidāfrikā tiek apsūdzēta par „nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšanu”, savukārt Latvijas Krimināllikumā par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu nav paredzēts šāds – Eiropas apcietināšanas ordera izdošanai pietiekami ilgs sods.

LR Krimināllikuma 168. pantā noteikts, ka par izvairīšanos no tiesas vai bāriņtiesas nolēmuma, kas izriet no aizgādības, aprūpes vai saskarsmes tiesībām ar bērnu, kā arī tiesas nolēmuma, kas paredz bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes vai ļaunprātīgu šāda nolēmuma nepildīšanu, vai ļaunprātīgu šāda nolēmuma izpildes kavēšanu soda tikai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Nederīgs pants un nepareizs „pierādīšanas slieksnis”

Tiesa, Katrīnai M. šajā lietā ir inkriminēti arī citi nodarījumi, taču attiecībā uz tiem Ē. Kalnmiera vadītā tiesībsargāšanas iestāde norādījusi, ka nevarot „garantēt Katrīnas M. saukšanu pie kriminālatbildības gadījumā, ja Latvijas Republikā tiktu pārņemts Dienvidāfrikas Republikā ierosinātais kriminālprocess”, jo esot jāņem vērā „Katrīnas M. izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturs un ar to saistītais pierādīšanas slieksnis”.

Pamatojoties uz šiem argumentiem, LR Ģenerālprokuratūra norādījusi – šajā apsūdzībā tā nevar pieņemt Eiropas apcietināšanas orderi. Tas nozīmē, ka faktiski LR Ģenerālprokuratūra ir atteikusies no Dānijas piedāvājuma – nodot Latvijas Republikas pilsoni atpakaļ Latvijai un tādējādi nepieļaut, ka viņa tiek izdota tiesāšanai Dienvidāfrikas Republikā.

Katrīnas M. māsa, Latvijā pastāvīgi dzīvojošā Ieva B. Dienai stāsta, ka vērsusies Ģenerālprokuratūrā ar diviem iesniegumiem, cita starpā aprakstot arī krimināltiesisko situāciju Dienvidāfrikā, uz kurieni tagad Latvijas tiesībsargāšanas iestādes dēļ var tikt izdota viņas māsa.

Taču uz aprakstītajiem faktiem Ģenerālprokuratūra atbildējusi, ka „Jūsu rīcībā esošā informācija par Dienvidāfrikas Republikā pastāvošo korupciju ir sniedzama Dānijas Karalistes kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par Katrīnas M. iespējamo izdošanu Dienvidāfrikas Republikai”.

Par pilsoņu tiesību aizstāvību vērsieties citur!

Neko nav līdzējusi arī norāde, ka bērna tēvs – Dienvidāfrikas pilsonis Johans G. mēģinājis jau Latvijā dažādos veidos vajāt Ievu B., kā rezultātā saistībā ar viņa darbībām Valsts policija sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 132.1 panta „par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību”.

„Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras kompetencē nav Latvijas Republikas pilsoņu tiesību aizstāvība ārpus Latvijas Republikas teritorijas,” vēl īpaši pieminēts prokuratūras atbildē, un pat šo skaidrojumu, kuru parakstījis Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors K. Kalniņš, viņai nācies gaidīt ilgi un tā saņemta tikai pēc vairākkārtējas intereses.

Ieva B. arī mēģinājusi pieteikties uz pieņemšanu pie LR ģenerālprokurora Ē. Kalnmeiera, lai klātienē mēģinātu argumentēt nepieciešamību pieprasīt savas māsas nodošanu Latvijas varas iestādēm, taču šāda iespēja viņai tikusi atteikta.

Ē. Kalnmeiers aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu, vai tiešām šīs lietas ietvaros Katrīnas M. māsai ir atteikta pieņemšana pie viņa.

Ģenerālprokurors nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai viņa vadītā iestāde apzinās, ka tā pavērusi praktisku iespēju Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikas Republikai, un kādi bijuši argumenti šādam lēmumam.

Ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo lietu nevēlējās atbildēt arī Ģenerālprokuratūras preses pārstāves Laura Majevska un Una Rēķe.

Advokāts: iespēja bija, ieinteresētākas valstis to izmanto

Vai Latvijas varas iestādēm un pirmām kārtām LR Ģenerālprokuratūrai vispār bija likumīgas iespējas paglābt Katrīnu M. no tiesas Dienvidāfrikā un pieprasīt Dānijai viņas nodošanu Latvijai.

Zvērināts advokāts Valērijs Ickevičs Dienai skaidro, ka šāda iespēja pastāv un to bieži izmanto citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībsargāšanas iestādes, kuras ir ieinteresētākas savu pilsoņu aizstāvībā.

„Nekas netraucēja LR Ģenerālprokuratūrai nevis apšaubīt aizdomas, kas izvirzītas Katrīnai M., bet gan izpildīt savu pienākumu uzsākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ikvienā gadījumā, kad kļuvis zināms kriminālprocesa uzsākšanas iemesls un pamats, prokuratūrai ir pienākums savas kompetences ietvaros uzsākt kriminālprocesu un novest to līdz Krimināllikumā paredzētajam krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam, savukārt kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir nevis absolūta pārliecība par to, ka noziegums ir izdarīts, bet pietiek ar to, ka prokuratūras saņemtās ziņas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu,” saka V. Ickevičs.

Dienvidāfrikas izdošanas lūgumā tika norādīts, ka Katrīna M. tiek turēta aizdomās par bērna nolaupīšanu, par ko arī Latvijas Krimināllikums paredz kriminālatbildību un iespējamais sods par mazgadīgas personas nolaupīšanu saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 153.panta trešo daļu brīvības atņemšanas veidā ir no trim līdz pat divpadsmit gadiem.

Ja šāds kriminālprocess Latvijā tiktu sākts pēc šī panta, kā arī, ja tiktu izpildīti citi procesuālie nosacījumi, jau būtu arī pilnīgi likumīgs pamats pieprasīt nodot Latvijas pilsoni Latvijai, tad veikt izmeklēšanu un pēc tam secināt – ir Dienvidāfrikas varas iestāžu minētajiem apsvērumiem pamats vai nav.

„Tā vietā, lai izrādītu elementāras un likumīgas rūpes par Latvijas Republikas pilsoni, Ģenerālprokuratūra ir rīkojusies absolūti neieinteresēti, neizmantojot iespēju pārņemt savu pilsoni, ko tai deva Dānija, tādējādi pieļaujot, ka Latvijas pilsone, maza bērna māte, tiek nodota tiesāšanai Dienvidāfrikā,” teic advokāts.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

176
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

FotoDivu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap koronavīrusa tēmu, — laikmetā, kad informācija ir tik pieejama kā nekad, jāatceras itāļu teiciens: “Idiotu māte vienmēr ir gaidībās.”
Lasīt visu...

18

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

FotoPieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek uzlikts jauns, nesamērīgs slogs - viņiem zeme jāizpērk par 100% no kadastrālās vērtības, lai gan vidējā vērtība šiem zemes gabaliem ir 30% no kadastra. Saeimas “Saskaņas” frakcija uzskata šādu pieeju piespiedu nomas attiecību izbeigšanai par netaisnīgu un balsoja pret šo likumu.
Lasīt visu...

18

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

Foto29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.
Lasīt visu...

15

Mums vajag jūsu naudu, lai radītu jums vairāk burvīga satura par slepkavībām un maniakiem

FotoPirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzīja mūsu lolojums, daudzreiz nomērīts un rūpīgi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radīto mums bija liels, bet ļoti īss, jo pandēmijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtības par to, kā dzīvosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule līdz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomīgāki, vakcinēti un lepni par nupat 6000 aktīviem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!
Lasīt visu...

21

Vai tiekam gatavināti Latvijas iznīcināšanai?

Foto“Opozīcija Saeimā iegājusi pilnīgā destrukcijā – iesnieguši virkni priekšlikumu atņemt aizsardzības budžetam vairākus desmitus miljonu eiro... Brīdī, kad pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas mūsu robežu reāli apdraud naidīga kaimiņvalsts. Tas jau līdzinās valsts nodevībai,” tīmeklī raksta Saeimas deputāts Jānis Iesalnieks (NA).
Lasīt visu...

20

Mums ir par maz ministru, vajag vēl, un tad viss būs kārtībā!

FotoLabas pārvaldības princips paredz, ka sabiedrības interesēs valsts pārvalde tiek pastāvīgi uzlabota. Nevienā valstī valsts pārvaldības sistēma nekad nav pilnībā pabeigta un perfekta. Tā ir nepārtraukti jāmodernizē, gan novēršot apzinātās nepilnības, gan ņemot vērā sabiedrības vajadzības un tehnoloģiju attīstību. Arī Latvijā ir labi redzamas valsts pārvaldības vājās vietas.
Lasīt visu...

18

Es tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, bet...

FotoEs tiešām ļoti gribēju atbalstīt budžetu, jo man šķiet, ka laiks ir grūts un premjerministrs Krišjānis Kariņš tiešām ir sarežģītā situācijā, mēģinot šo kuģi kaut kā izstūrēt cauri Covid pandēmijas izraisītajai krīzei, izmantojot to komandu, kāda nu viņa rīcībā ir nonākusi.
Lasīt visu...

6

Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem"

FotoNe tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un "pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem", nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.
Lasīt visu...

12

Lūdzu, manējie, PALIECIET šaizemē!

FotoSmagiem soļiem staigāju pa sava vectēva zemi. Ar dubļiem aplipušos zābakos un nosalušiem pirkstiem, zemjainām plaukstām aukstā zemē stādu ķiplokus, ziemas sīpolus un topinambūrus. Būvēju savu pasauli no tām lietām, kuras uzturēja manu senču pasauli. Tām jābūt pietiekami stiprām, lai uzturētu arī manu, lai gan vēlu iesāktu, lai gan tikai tikko radītu, lai gan maziņu un vēl vārgu, bet MANU PAsauli.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Lai turpina valdīt pavļuti, kariņi, leviti un viņu apkalpotāji rečekisti, fūrmaņi, skrides un citi līdzskrējēji?

Divas valstis, divas pieredzes. Igaunija bez lockdown, Latvija ar. Igaunija ar cilvēcisku...

Foto

Vēstule Augstākajam Debesu Kungam

Es gan tev neticu, bet nezinu, kam citam adresēt savu žēlabu. Man ir laimējies, kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvoju Pierīgas apkaimē. Tuvu...

Foto

Vēstule valsts augstākajām amatpersonām: par palīdzību un atbalstu Latvijas pensionāriem un likumu "Par Valsts pensijām"

Likums "Par Valsts pensijām" paredz, ka ikviens Latvijas pensionārs var prasīt...

Foto

Jaunās paaudzes žurku inde

Tie, kuriem pieder kāds lauku īpašums, šķiet, visi būs saskārušies ar problēmu, vārdā grauzēji, bet vēl precīzāk – žurkas un peles. Grauzēji...

Foto

Nodokļu sistēmas reforma stumj pašnodarbinātos ēnu ekonomikā vai liek doties emigrācijā

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Latvijas Republikas Saeimas frakcija, piedaloties balsošanā par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts...

Foto

Paskaidrojošā tautumeita un āža pakaļa

Profesionāla komunikatora deformācija palīdz ķirurģiski paskatīties un karstām situācijām....

Foto

Monumentālā šausmene “Mājsēde 2.0”

Pēc varnešu “pirkstu klikšķa” Latvijā pēkšņi uzliesmoja un tāpat norima kroņa vīrusa epidēmija. “Augšām” pietuvinātajiem šeftmaņiem lokdauns izrādījās “zelta bedre”. Dīkstāves palīdzību...

Foto

Divi miljoni deputātu īpašo pasūtījumu galdam – „baiļu kvotas”

Uz Saeimu  koka šķirstiņā atnestā budžeta prioritātes premjers raksturoja šādi:  “2022.gadā ir trīs lieli virzieni – Latvijas...

Foto

Pavasaris ir tuvu vai tālu atkarībā no pacietības līmeņa

Pēc valdības sarunu atšifrējuma publicēšanas fakts, ka šie politikāņi vēl ir savos amatos, ir apkaunojums demokrātijai....

Foto

Par to, kāpēc pie mums mirstība no kovida ir astoņreiz augstāka, es paklusēšu

Šodien mēs atgriežamies no mājsēdes - vakcinētiem cilvēkiem būs brīvāka dzīve. Nevakcinētajiem dodam vēl...

Foto

Par situāciju Latvijas medicīnā un iespējamiem risinājumiem

Cik zināms, valstī iedzīvotāju medicīniskai aprūpei gultu skaitam slimnīcās ir jābūt aptuveni 1% no iedzīvotāju skaita. Tas nozīme, ka...

Foto

No kuras puses tuvojas īstā klimata pārmaiņu problēma

Runa ir par ļoti nopienun problēmu, kas rada klimata pārmaiņas un par kuru neviens nerunā. Delfi.lv bija Ivara...

Foto

Šoreiz mums visiem ir nodarīts pāri par daudz!

Ziņa, kuru saņēmām 09.11.2021 no valdības mājas, šokēja mūs visus – gan gadatirgus organizētājus, gan jūs – gadatirgus...

Foto

Mēs runāsim, mēs domāsim, mēs gatavosimies

Latvijas robeža, kas iezīmē Latvijas valsts teritoriju starptautiskajā kartē, ir viens no Latvijas valstiskuma pamatelementiem. Tāpēc tās aizsardzība vistiešākajā veidā ir...

Foto

Tikai objektīvos datos balstīta analīze var novest pie pareiziem lēmumiem un tālākas apkarošanas taktikas

Dombura kungs! Ar interesi un cerībām noskatījos Jūsu atjaunoto raidījumu LTV1 "Kas...

Foto

Par Rīgas domes apsveikuma kampaņu

Pilnīgi skaidrs, ka, ja pats Dievs vēlētos iepriecināt latviešu inteliģenci, visticamāk viņam tas neizdotos. Panika ap Rīgas domes apsveikuma kampaņu tam...

Foto

Nevajag dēvēt noniecinošā veidā personas, kas kustas pār robežu

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un biedrība “Gribu palīdzēt bēgļiem” aicina izmantot starptautiski pieņemtu apzīmējumu personām, kuras šķērso...

Foto

Es, piemēram, redzu gaismu tuneļa galā

Pēdējos divus gadus mums ir gājis grūti, un Covid pandēmija vēl arvien nav beigusies. Tomēr šobrīd varam pacelt galvu un droši...

Foto

Dievnamā tikai ar “ar nelabo sadarbspējīgo sertifikātu”

Civilizācijas atiestatītāju apustulis Bordāns Twitter ciniski ieņirdza, ka “nevakcinējoties Dievu var satikt ātrāk!”. Tauta runā, ka pēcāk Temīdas piesmējējs ticis strostēts...

Foto

Vai Levits jau ir sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi?

Video ar cilvēku pūli, kas Baltkrievijā virzās uz Polijas-Baltkrievijas robežu, un Latvijas amatpersonu kuslais klusums, ne vārdu...

Foto

Ar Lukašenko roku Krievija pārbauda mūsu reakciju

Situācija pie Polijas-Baltkrievijas robežas ir ļoti nopietna. Vēlu izturību un savaldību Polijas drošības sargiem! Sekojam līdzi situācijas attīstībai....

Foto

Rīgas autoostas sarkano ozolu nedrīkst nocirst

“Ozolu iestādīja 1964. gadā, kad uzcēla autoostu. Autoostā sāku strādāt 1972. gadā. Tad ozols jau bija sasniedzis rokas resnumu. Agrāk,...

Foto

Vandāļi izņirgājušies par mūsu valsts naudas izšķiešanas un izzagšanas objektu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc sociālās kampaņas vides objekta “Korupcijas aisbergs” iespējamā vandālisma akta...

Foto

Pandēmija un sabiedrība - bailes vai dusmas?

Profesore Ancāne LSM portāla rakstā par Latvijas sabiedrību pandēmijas laikā runā par to, ka, viņasprāt, tajā valda vairāk dusmas...

Foto

Kurp dodamies?

Kurp dodamies – aizas vai leknu pļavu virzienā? Lielai daļai, nu vismaz pusei, cilvēku tas nešķiet svarīgi, jo viņi ir pārliecināti – jo dziļāk,...

Foto

Valdībai ir pašai jāizšķiras: demisionēt, emigrēt vai mainīties!

Latvija pašlaik ieņem pirmo vietu pasaulē Covid saslimušo ziņā! LR valdība un Saeima nepilda solīto, nepalielina medicīnas darbinieku...

Foto

Akceptētās nāves

Beidzot ir skaidrs, ka kroņa vīruss nešķiro cilvēkus vakcinētajos un nevakcinētajos. Tālab farmācijas gigantu dienderu centieni joprojām uzspiest bezjēdzīgās un organismam bīstamās potes robežojas...

Foto

Katram pašam jāizvēlas, vai ticēt pūcēm, pavļutiem, skridēm un rečekistiem vai tādiem ārstiem kā Ilze Aizsilniece

Nekas jauns nav jāizdomā. Kā vienmēr, kad tiek skatīts budžets...

Foto

Nemainīgs ir tikai viens – valdošās koalīcijas absolūtais cinisms

2019.gada novembrī pirms valsts budžeta pieņemšanas pie Saeimas notika plašs pikets – medicīnas darbinieki protestēja pret to,...

Foto

Ja uzskatāt, ka Covid eksistē tikai Eiropas Savienībā, tad aizveriet Latvijas vēstniecības ārpus ES!

Augsti godājamās valsts amatpersonas, vēršos pie Jums ar šo atklāto vēstuli, lai...

Foto

Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, esam apņēmības pilni skriet lokomotīvei pa priekšu

Kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir...

Foto

Duļķis pret pianistu

Eksistē Dievzemītē tāds Māris Mičerevskis. Plašākai publikai pazīstams kā Duļķis 2018. gada filmā “Kriminālās ekselences fonds”. Pie lomas “spīdošais aktieris” tika caur pūļa...

Foto

Varbūt turpināsies 80. un 90. gadu mijas profesūras aizsāktās tradīcijas!

2021.gada 28.oktobris, cerams, ieies vēsturē kā datums, kad sākās Latvijas Ārstu biedrības jau ilgāku laiku vērojamās...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas valsts prezidentam: vissvarīgākā ir visas sabiedrības testēšana un laicīga ārstēšana

Vēršos pie jums, kā pie priekšpēdējās instances, jo pēdējā jau būs mecenāti, kas,...

Foto

Etnofobija un etnocentrisms

Ir sabiedrības daļa, kas ik pa laikam saceļ labi sponsorētu un informatīvi atbalstītu traci par Latvijā it kā valdošo “homofobiju”. Tomēr es aicinātu...

Foto

Dzied Circene aizkrāsnē

“Es arī uzskatu, ka piespiest nevar un nevajag nevienu cilvēku. Ja viņš negrib vakcinēties, viņš var nevakcinēties, bet tad viņš nevar iet sabiedrībā!”...

Foto

Žēl, ļoti žēl...

Žēl, ļoti žēl... Laikā, kad vajadzēja vienojošus vārdus, kad vajadzēja solidarizēties ar hospitalizētajiem pacientiem, ar izdegošajiem ārstiem, ar mājsēdē esošajiem darba devējiem un...

Foto

Nevaram paļauties uz valdošo karteli, jo tas aizņemts pats ar sevis glābšanu

Neskatoties ne uz Latvijas ārstu sabiedrības prasībām, ne pieaugošajiem saslimstības  un baisajiem mirušo skaitļiem,...

Foto

Likme uz ārējo ienaidnieku

Kariņa valdība Dievzemītē ir ieviesusi pazemojušu segregāciju. Nevakcinētajiem pret kroņa vīrusu atņem darbu (lasi – iztikas līdzekļus); sabotē izglītību; liedz medicīnisko aprūpi,...

Foto

Sociālās pātagas un 100 eiro kāposta politika

Vakcīndileri vienojušies iemānīt pošu atkarībā 60 gadu slieksni pārsniegušos seniorus, piesolot simt eiro katram, kas injicēsies pret kroņa vīrusu....

Foto

Tāda mums sabiedrība!

Bērnišķīgi! Esam nonākuši situācijā, kad puse biedru nav izpildījusi C mājasdarbu un ieskaite tagad nav visam kursam! Vainīgs pie tā esot skolas direktors...

Foto

Latvijā ir nolaists viss

Latvijā ir nolaists viss. To neredzēt var tikai aklais vai pilnīgi nozombētais. Uzskaitīsim....