Ģenerālprokuratūra uzdevusi VDD izvērtēt deputāta Bikšes iespējamo aicinājumu uz terorismu
PIETIEK08.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas deputātam Aigaram Bikšem, visticamākais, nāksies skaidrot Valsts drošības dienestam, ka viņa publiskie izteikumi par Baltkrievijas hokeja komandas aizturēšanu ir uzskatāmi tikai par tukšu muldēšanu, kas nekādā gadījumā nav ņemama vērā, - tāda ir prognozējamā notikumu gaita pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra ir uzdevusi Valsts drošības dienestam izvērtēt, vai šajos izteikumos nav saskatāms aicinājums uz terorismu.
Šā gada 24. maijā Saeimas deputāts A. Bikše savā sociālā tīkla Facebook profilā veica šādu publisku ierakstu: „Man ir piedāvājums: Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem.”
Nākamajās dienās pēc šī ieraksta veikšanas A. Bikše ne tikai neatsauca šo paziņojumu, bet tieši otrādi, mēģināja dažādos veidos skaidrot savu publisko „piedāvājumu” – aizturēt Baltkrievijas hokeja komandu, tātad – varmācīgi laupīt brīvību ārvalsts pilsoņiem, saņemot tos kā ķīlniekus iespējamai apmaiņai, tātad – veikt terora aktu.
Krimināllikuma 79.6 pantā „Terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi” par kriminālnoziegumu ir atzīta terorisma publiska slavināšana vai attaisnošana, vai publisks aicinājums uz terorismu, vai terorismu slavinoša, attaisnojoša vai uz terorismu aicinoša satura materiāla izplatīšana. Par jokošanu, muļķošanos vai mākslinieciskām akcijām (A. Bikše sevi uzskata par mākslinieku) Krimināllikumā šai sakarā nekas nav teikts.
Tā kā ir pilnīgi iespējams, ka Saeimas deputāta izteikumi ir kvalficējami kā publisks aicinājums uz terorismu, Valsts drošības dienestam (kādreizējai Drošības policijai) tagad nāksies veikt to pārbaudi. Savukārt pats A. Bikše savu "labo provokāciju" skaidro šādi:
"24. maijā savā Facebook profilā publicēju piedāvājumu izskatīt iespēju, ka Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas-Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem.
Lasot daudzos niknos komentārus par savu vakardienas paziņojumu, gribu atgādināt, ka Latvija ir demokrātiska un starptautiskās tiesības respektējoša valsts, kurā šāds incidents nav iespējams.
Jā, protams, tā bija provokācija no manas puses, bet man kā deputātam ir atbildība pievērst sabiedrības uzmanību notiekošajam kaimiņvalstī. Un atcerēsimies, ka, neskatoties uz mūsu amatiem, pirmkārt – mēs visi esam cilvēki!
Kā iespējams bez emocijām noskatīties uz situāciju, kur tavā acu priekšā vara nežēlīgi salauž cilvēkus tikai par to, ka viņi norāda uz šīs varas pārkāpumiem un aicina sabiedrību vērsties pret tiem?
Mums ir šī brīnišķīgā privilēģija – brīvība. Mēs plānojam savu ikdienu paši, zinām, ko satiksim, kā noslēgsim dienu. Baltkrievu žurnālistam un daudziem citiem, kuri izlēmuši iebilst valdošajai varai, šādas iespējas nav.
Man šķiet svarīgi rosināt sarunu par to, kā atrast jaunus nestandarta veidus, kas atbilst starptautiskajām tiesībām un ir arī reāls atbalsts tiem baltkrieviem, kuri dzīvo ilgstošo un nežēlīgo represiju apspiesti, bailēs par sevi un savām ģimenēm.
Es vēlos rosināt diskusiju par iespēju rāmi, kura ietvaros demokrātiskā sabiedrība vēršas pret varu, kura veic lidmašīnas nolaupīšanu, sistemātiski un nežēlīgi izrēķinās ar opozīciju un neuzklausa nekādus iebildumus.
Mans priekšlikums ir neprātīgs, bet tas ir jāvērtē kontekstā ar neprātīgo rīcību no Baltkrievijas diktatora puses.
Vai ar prātīgu, starptautiski atbildīgu rīcību var apturēt zvērības, ar kurām diktators vēršas pret saviem oponentiem un tagad arī pret starptautisko sabiedrību? Tie būs jautājumi, kuri mums ir jāuzdod arī turpmāk, saskaroties ar absolūtu ignoranci no Baltkrievijas diktatora puses.
Atvainojos tiem hokejistiem, kas ir aizskarti vai samulsuši par šo ierosinājumu, arī tiem baltkrievu hokeja izlases līdzjutējiem, kuri, nezinot Latvijas demokrātiskās tradīcijas un likumus, uztvēra manu piedāvājumu kā apdraudējumu savai komandai!
Ironiski, ka baltkrievu hokejisti šobrīd atrodas daudz drošākā valstī, salīdzinot ar to, kur viņi dosies pēc čempionāta.
Baltkrievijas hokeja komanda, protams, nav vainīga. Droši vien tie iznīcinātāju vadītāji, kas piespieda “Ryanair” lidmašīnu nosēsties, arī nav vainīgi.
Tie drošības dienesta darbinieki, kas veica diversiju lidmašīnā, arī darīja savu darbu. Un tie, kas sit Baltkrievijas pilsētu ielās opozicionārus un tagad pratina Romānu Protaseviču, arī!
Vainīga ir opozīcija, žurnālists un tagad Bikše! Sakiet, kā lai salauž to milzīgo nevainīgo ļaužu apli, kas stāv un nosargā diktatoru no aiziešanas pensijā?
Eiropas Savienības valstis ievēro starptautiskās normas un saistības, toties uz baltkrievu diktatoru šādi noteikumi neattiecas.
Viņš atļaujas viltot vēlēšanas, nežēlīgi apspiest opozīciju, tagad arī nolaupīt starptautisku lidmašīnu un apcietināt opozicionāru, kurš atradās Eiropas Savienības juridiskajā telpā.
Diktatoram vispār nav vajadzīgas attiecības ar Rietumiem – galvenais, lai baltkrievu cilvēks no viņa baidītos un nekur nejustos drošs un pasargāts.
Savukārt, viņa lielajam draugam ir izdevīgi, ka Eiropā ir vēl kāds trakāks diktators par viņu pašu, jo Krievijā notiekošais uz Baltkrievijas fona jau sāk izskatīties kā kautiņš bērnudārzā.
Šobrīd cilvēks, kurš domāja, ka ir pasargāts, atrodoties Eiropas Savienībā, ir nolaupīts, un mēs nevaram īsti ietekmēt šo situāciju. Viņš uzticējās Eiropas Savienībai, un Eiropas Savienība viņu nespēja aizsargāt.
Mēs tagad apspriežam, vai “dulais” deputāts drīkstēja kaut ko tādu atļauties, vai Austrumu propagandas kanāli ar šo ziņu nediskreditēs Rietumu demokrātiju?
Realitāte šobrīd ir tāda, ka starptautiskajai sabiedrībai un Eiropas Savienībai nav sviru, kas iedarbotos uz Baltkrievijas diktatoru – žurnālistam Romānam Protasevičam draud nāvessods. Un, lūk, tas, manuprāt, tiešām ir briesmīgi!"
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
