Ģenerālprokurora amata kandidātam padevies brīnumains auto darījums? Nē, nav pieticis deklarācijas aizpildīšanas prasmju
PIETIEK19.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, LR ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Stukāna 2018. gada amatpersonas deklarācijā ierakstītajam, rodas iespaids, ka viņam padevies brīnumains auto darījums, vecu VW Passat pārdodot par gandrīz 22 tūkstošiem eiro. Patiesībā gan skaidrojums ir cits – augstajai amatpersonai ir pietrūcis deklarācijas aizpildīšanas prasmju.
Kā rāda Stukāna iesniegtās amatpersonas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, vēl 2017. gadā Stukāna īpašumā bija 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat, kas bija reģistrēta 2015. gadā.
Savukārt 2018. gadā, kā rāda Stukāna amatpersonas deklarācija, vecā automašīna ir pazudusi, bet vietā nācis jauns – 2018. gada izlaiduma, valdījumā esošs Nissan Qashqai. Pēc visa spriežot, tagadējais ģenerālprokurora amata kandidāts noslēdzis līzinga līgumu, taču... nekas tāds viņa deklarācijā nav atrodams.
Vienīgais 2018. gada darījums, ko deklarējis Stukāns, ir viņa oficiālo ienākumu līmenim pietiekami iespaidīgs „pārdevums”, kura summa norādīta 21 750 eiro apmērā, radot iespaidu, ka par šādu summu tiesnesim izdevies pārdot savu divpadsmitgadīgo auto, kura reālā tirgus cena nepārsniedz 3000 eiro.
Situāciju vēl nesaprotamāku padara fakts, ka nav minēts arī noslēgts līzinga vai kāds cits līgums, kas izskaidrotu jaunās automašīnas parādīšanos, savukārt pie gūtajiem ienākumiem Stukāns minējis 2500 eiro lielu „ienākumu no īpašuma pārdošanas” SIA Skandi Motors.
Pats Stukāns skaidro, ka ar viņa amatpersonas deklarācijās uzrādītajiem faktiem viss esot kārtībā – viņš noslēdzis līzinga līgumu par 21 750 (kas deklarācijā uzrādīts kā „pārdevums”), savukārt veco auto dīlerkompānijai pārdevis kā iemaksu – par 2500 eiro. To apliecina arī Stukāna uzrādītais līzinga līgums.
Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šāds uzrādāmo datu traktējums nav uzskatāms par adekvātu. Tiesnesis rīkojies pareizi, deklarācijas punktā “Ienākumi” norādot gūto ienākumu no savas automašīnas pārdošanas – tātad šajā gadījumā 2500 eiro.
Taču papildus tam deklarācijas punktā “Darījumi” obligāti jānorāda līzinga līgums ar līzinga kompāniju (banku) par kredīta automašīnas iegādei piešķiršanu un automašīnas pirkuma līgums. Ne vienu, ne otru Stukāns nav uzrādījis, tā vietā minot mistisko „pārdevumu”.
Pats ģenerālprokurora amata kandidāts pēc šī VID skaidrojuma atbild: „Es pārbaudīju deklarāciju par 2018.gadu, un tur ir norādīts ienākums 2500 par mašīnas pārdošanu, arī ir norādīts līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums) parāds bankai.”
Tiesa, ikviens VID publiskās datu bāzes izmantotājs var pārliecināties, ka nekāds „līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums)” publiskajā Stukāna amatpersonas deklarācijā nav norādīts vēl joprojām.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
