Ģenerālprokurora amata kandidātam padevies brīnumains auto darījums? Nē, nav pieticis deklarācijas aizpildīšanas prasmju
PIETIEK19.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, LR ģenerālprokurora amata kandidāta Jura Stukāna 2018. gada amatpersonas deklarācijā ierakstītajam, rodas iespaids, ka viņam padevies brīnumains auto darījums, vecu VW Passat pārdodot par gandrīz 22 tūkstošiem eiro. Patiesībā gan skaidrojums ir cits – augstajai amatpersonai ir pietrūcis deklarācijas aizpildīšanas prasmju.
Kā rāda Stukāna iesniegtās amatpersonas deklarācijas Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datu bāzē, vēl 2017. gadā Stukāna īpašumā bija 2006. gada izlaiduma automašīna Volkswagen Passat, kas bija reģistrēta 2015. gadā.
Savukārt 2018. gadā, kā rāda Stukāna amatpersonas deklarācija, vecā automašīna ir pazudusi, bet vietā nācis jauns – 2018. gada izlaiduma, valdījumā esošs Nissan Qashqai. Pēc visa spriežot, tagadējais ģenerālprokurora amata kandidāts noslēdzis līzinga līgumu, taču... nekas tāds viņa deklarācijā nav atrodams.
Vienīgais 2018. gada darījums, ko deklarējis Stukāns, ir viņa oficiālo ienākumu līmenim pietiekami iespaidīgs „pārdevums”, kura summa norādīta 21 750 eiro apmērā, radot iespaidu, ka par šādu summu tiesnesim izdevies pārdot savu divpadsmitgadīgo auto, kura reālā tirgus cena nepārsniedz 3000 eiro.
Situāciju vēl nesaprotamāku padara fakts, ka nav minēts arī noslēgts līzinga vai kāds cits līgums, kas izskaidrotu jaunās automašīnas parādīšanos, savukārt pie gūtajiem ienākumiem Stukāns minējis 2500 eiro lielu „ienākumu no īpašuma pārdošanas” SIA Skandi Motors.
Pats Stukāns skaidro, ka ar viņa amatpersonas deklarācijās uzrādītajiem faktiem viss esot kārtībā – viņš noslēdzis līzinga līgumu par 21 750 (kas deklarācijā uzrādīts kā „pārdevums”), savukārt veco auto dīlerkompānijai pārdevis kā iemaksu – par 2500 eiro. To apliecina arī Stukāna uzrādītais līzinga līgums.
Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka šāds uzrādāmo datu traktējums nav uzskatāms par adekvātu. Tiesnesis rīkojies pareizi, deklarācijas punktā “Ienākumi” norādot gūto ienākumu no savas automašīnas pārdošanas – tātad šajā gadījumā 2500 eiro.
Taču papildus tam deklarācijas punktā “Darījumi” obligāti jānorāda līzinga līgums ar līzinga kompāniju (banku) par kredīta automašīnas iegādei piešķiršanu un automašīnas pirkuma līgums. Ne vienu, ne otru Stukāns nav uzrādījis, tā vietā minot mistisko „pārdevumu”.
Pats ģenerālprokurora amata kandidāts pēc šī VID skaidrojuma atbild: „Es pārbaudīju deklarāciju par 2018.gadu, un tur ir norādīts ienākums 2500 par mašīnas pārdošanu, arī ir norādīts līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums) parāds bankai.”
Tiesa, ikviens VID publiskās datu bāzes izmantotājs var pārliecināties, ka nekāds „līgums par nomu (pirkuma-atpakaļpirkuma līgums)” publiskajā Stukāna amatpersonas deklarācijā nav norādīts vēl joprojām.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
