Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viens no ģenerālprokurora amata kandidātiem — Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters — deklarējis Latvijas Kuģniecības akcijas kā sev piederošas, kaut gan tās jau divus gadus nav un nevar būt viņa īpašumā.

Nespēja aizpildīt pareizi savu amatpersonas deklarāciju, nedeklarējot darījumus un īpašumtiesības pareizi, — tāds liktenis aizpagājušogad iegāza Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kad viņa gribēja kļūt par Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieci. Rūpīgi pārbaudot viņas deklarācijas, atklājās nepareizu ziņu sniegšana, kas noveda pie krimināllietas un notiesājoša sprieduma vismaz pirmajā instancē.

Tagad līdzīgs pavērsiens var gaidīt ģenerālprokurora amata kandidātu Armīnu Meisteru: savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu A. Meisters uzrādījis, ka viņam it kā piederot AS Latvijas Kuģniecība akcijas 543 eiro un 49 eirocentu vērtībā.

Ierakstot šādu informāciju savā deklarācijā, A. Meisters sniedzis nepatiesas ziņas, jo jau divus gadus pirms šīs deklarācijas iesniegšanas brīža noslēdzās AS Latvijas Kuģniecība akciju obligātais, bet pēc tam arī galīgais atpirkums, kura ietvaros itin visiem mazajiem akcionāriem atsavināja akcijas, neprasot viņu pašu piekrišanu, par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktu cenu, kas bija augstāka nekā to tirgus cena biržā.

Tādējādi Latvijas Kuģniecības galīgais akciju atpirkums īstenojās 2018. gada 9. februārī, pēc kā 12. februārī tika veikti visi norēķini ar visiem mazākuma akcionāriem (tajā skaitā A. Meisteru), un vēl nākamajā dienā birža izslēdza tās no Baltijas Oficiālā saraksta. Līdz ar to A. Meisters ir sniedzis nepatiesas ziņas savā valsts amatpersonas deklarācijā par 2019. gadu.

Galīgā atpirkuma ietvaros par vienīgo Latvijas Kuģniecības akcionāri kļuva Vitol grupā ietilpstošā AS Ventspils Nafta, kas pēc tam akcijas atdeva citam uzņēmumam no tās pašas investoru grupas. Vēl vairāk: aizvadītā gada beigās, 2019. gada 16. decembrī AS Latvijas Kuģniecība tikusi likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra.

Tiesa, jau 2019. gada 17. decembrī par Latvijas kuģniecību sevi nosauca uzņēmums, kurš līdz tam bija zināms kā AS Ventspils nafta, taču arī šī uzņēmuma akcijas 2019. gadā A. Meisteram nevarēja piederēt, jo tās no visiem akcionāriem piespiedu kārtā tika atpirktas jau 2016. gadā.

Līdz ar to neeksistē pat ne teorētiska varbūtība, ka A. Meisters būtu varējis sniegt patiesas ziņas attiecībā uz to, ka viņam 2019. gada beigās varētu būtu piederējušas AS Latvijas Kuģniecība akcijas.

Saistībā ar šīm nepatiesajām ziņām tiesībsargāšanas iestādēm jau ir nosūtīts atbilstošs iesniegums, lai A. Meisteru sauktu pie likumā paredzētās atbildības.

Pietiek jau ziņoja, ka ne Armīns Meisters, ne uz ģenerālprokurora amatu kandidējošie citi prokurori Juris Juriss, Jānis Ilsteris un Alēns Mickevičs jau vairāk nekā astoņus un desmit gadus nav spējuši panākt neviena paša noziedznieka notiesāšanu, pie kam divi to nav pat mēģinājuši — tā viņi paši atzīst rakstveidā.

Juris Juriss, kurš plašāk pazīstams saistībā ar e-pastiem, kuros saskaņota Ventspils kriminālprocesos arestētās mantas iztukšošana, nodarot zaudējumus vismaz 126 miljonu eiro apmērā un pārliekot arestēto mantu Rūdolfa Meroni grupējuma rokās, attiecībā uz savu vēlmi kļūt par ģenerālprokuroru sniedzis informāciju rakstveidā, ka viņš pēdējo 10 gadu laikā uzrādījis apsūdzības trijām personām, no kurām neviena pati vismaz pagaidām nav tikusi notiesāta pat ne pirmajā instancē. Nodokļu maksātājiem J. Jurisa darbība pagājušogad izmaksājusi vairāk nekā 60 tūkstošus eiro.

Arī viņa kolēģis Jānis Ilsteris desmit gadus darbojies vienā vienīgā kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā uzrādījis apsūdzības tieši tām pašām trim personām, kuru apsūdzēšanu kā savu vienīgo darba panākumu tikko minēja jau J. Juriss. Nevienu citu apsūdzību J. Ilsteris uz tiesu nav virzījis, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais. Ironiski, ka J. Ilsteris šobrīd ir “Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas” prokurors, kas algā saņem vairāk nekā 46 tūkstošus gadā no nodokļu maksātājiem.

Vēl ironiskāka ir Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurora Alēna Mickeviča (pagājušajā gadā guvis gandrīz 70 tūkstošus no nodokļu maksātājiem) atzīšanās: “[...] pēdējo desmit gadu laikā neesmu pieņēmis lēmumus par personu saukšanu pie kriminālatbildības, t.sk., kuri tiktu izskatīti tiesā.” Līdz ar to nav bijis neviens pats notiesātais.

Savukārt A. Meisters nav uz tiesu virzījis un nav uzvarējis nevienu pašu lietu “tikai” astoņu gadu garumā. Viņš raksta: “Laikā no 2000. līdz 2012. gadam [...] esmu pabeidzis pirmstiesas procesu un nodevis tiesai aptuveni 150 krimināllietas, kurās apsūdzētas ne mazāk kā 200 personas.” Taču šī sekmīgā darbība pilnībā izbeigusies pirms astoņiem gadiem, un kopš tā laika A. Meisters nav uzturējis nevienu pašu apsūdzību. Viņš pagājušajā gadā no valsts atalgojumā saņēmis vairāk nekā 50 tūkstošus eiro.

Pārējie kandidāti (Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, agrākais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un kādreizējais prokurors, tagad advokāts Aldis Pundurs) nav salīdzināmi ar identisku mērauklu. Vienlaikus attiecībā uz to, ka virsprokurori pat nemēģina doties tiesas zālē, lai uzvarētu kādu lietu, ir jānorāda uz salīdzinājumu ar tiesnešiem: visi pirmās, otrās un trešās instances tiesu priekšsēdētāji paši turpina ikdienā skatīt lietas, kas viņiem iedalītas automatizētajā sadalē, un pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs gandrīz katru nedēļu piedalās kasāciju izskatīšanā, neraugoties uz aizņemtību.

Iepriekš par A. Meisteru:

https://pietiek.com/raksti/virsprokurors_sudziba_par_manipulacijam_ar_pieradijumiem_un_to_viltosanu_ir_pretdarbiba_kriminalprocesam

Novērtē šo rakstu:

54
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...