Iesaki rakstu: 
Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) trešdien vienojās par pieprasījuma vēstules nosūtīšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, prasot pārbaudīt informāciju, kas izskanējusi medijos par Satversmes aizsardzības biroju (SAB), - tā pēc NDK sēdes Pietiek informēja komisijas priekšsēdis Gundars Daudze.
„Mēs nolēmām, ka lūgsim ģenerālprokuroru pārbaudīt to informāciju, kas izskanējusi publiskajā telpā gan par šo SAB darbinieku [Aigaru Boru], gan par viņa attiecībām ar [Arti] Hartmani, gan par naudas atmazgāšanas lietu, pasēm, gan to cik tas viss ir kopā savstarpēji saistīts,” teica Daudze.
NDK vēstule, kurai noteikta slepenība, Kalnmeieram tikšot nosūtīta jau trešdien pēcpusdienā, un atbilde ģenerālprokuroram jāsniedz mēneša laikā.
No Daudzes teiktā izrietēja, ka Saeimas komisija aicina prokuratūru izmeklēt medijos izskanējušo informāciju; pēc tam, kad prokuratūra NDK pieprasījumu būšot izpildījusi, Kalnmeiers tikšot aicināts uz komisijas sēdi.
Jautāts, vai tas ir normāli, ka SAB izlūkošanas pārvaldes šefs Aigars Bors gadiem ilgi bijis saistīts ar naudas atmazgāšanā saistīto Arti Hartmani, kurš draudzējies ar Latvijas un Krievijas kriminālām autoritātēm, Daudze teica: „Ja, tā ir patiesība, tad tas nav normāli.” Sīkākus komentārus viņš atturējās sniegt, kamēr nebūs saņemta prokuratūras atbilde: „Kamēr nav pierādījumu, darbojas nevainības prezumpcija.”
Pietiek rakstīja, ka Hartmanis ilgstoši draudzējies gan ar SAB izlūkošanas šefu Boru, gan vairākām kriminālām autoritātēm. Bora sieva Iveta kopš 2006.gada ir 20% līdzīpašniece tranzīta kompānijā Baltic Bunkering Company, kuras 42,5% īpašnieks līdz pat šā gada aprīlim bija Hartmanis.
Jau 2006.gadā Bors bija nonācis KNAB redzeslokā. Tomēr, kā Pietiek atzina vairāki droši avoti, izmeklēšana Bora lietā ar augstu SAB un valsts amatpersonu gādību nolikta „uz bremzēm”. Bora lietas materiāli, kuriem piešķirts īpašas slepenības grifs, atrodas prokuratūras, SAB un KNAB slepeno lietu arhīvā. Tā kā lietai noteikta konfidencialitāte, Ģenerālprokuratūra pirmdien atteica Pietiek lūgumam ļaut iepazīties ar Bora lietu.
SAB oficiāli ir noraidījis ziņas par Bora saistību ar naudas atmazgāšanu un tajā vainoto Hartmani. Apstiprinot, ka pirms četriem gadiem KNAB bijusi pārbaudes lieta par Boru, SAB uzsvēris: tajā ticis konstatēts, ka nav pamata kriminālprocesa ierosināšanai. Nekādas detaļas par šo lietu SAB neatklāj tāpat kā to, vai Boram piemērots kāds disciplinārsods.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
