Ģenerālprokurors organizē ģenerāltīrīšanu prokuratūras struktūrvienībās: pārmaiņas skar arī Meroni interešu lobētājus
Imants Liepiņš16.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No 1. janvāra lielas organizatoriskas pārmaiņas gaida prokuratūras struktūrvienības: jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns bez lieka trokšņa veic sen nepieciešamus uzlabojumus, kuri cita starpā varētu apcirst dažu iespēju Rūdolfa Meroni sabiedrotajiem.
Patlaban notiekošais reorganizācijas process noslēgsies 2021. gada 1. janvārī, kad pārveidojamo astoņu prokuratūru vietā būs četras prokuratūras (neskaitot tās, kurās pārmaiņas patlaban nenotiek vai nav plānotas). Tā, piemēram, Rīgas Austrumu prokuratūra ir likvidējamās Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras un Latgales priekšpilsētas prokuratūras tiesību un saistību pārņēmēja, kamēr Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona prokuratūras vietā tiks izveidota Rīgas Ziemeļu prokuratūra.
Vienlaikus notiek apvienošanas process Rīgas rajona prokuratūrai un Jūrmalas pilsētas prokuratūrai, un šeit var saprast loģiku, kāpēc tas tiek darīts: Jūrmalas prokuratūra, spriežot pēc neskaitāmiem skandāliem ar policistu darbībām Jūrmalā un kriminālprocesiem Jūrmalas domē, kurus vienmēr ierosina un līdz tiesai noved izmeklētāji no Rīgas, parāda — šī prokuratūra sistemātiski netiek galā ar savām pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības un vietējo amatpersonu darbības likumības kontroles funkcijām. Tālab tā ir jāapvieno ar Rīgas rajona prokuratūru, izveidojot Pierīgas prokuratūru.
Pārstās darboties Autotransporta prokuratūra: diez vai pat katram juristam bija zināms, ka tāda eksistē. Tās nosaukums atgādina LPSR laiku atavismu, internetā par to atrodama tikai kontaktinformācija, un pat ziņu arhīvos tā pieminēta vidēji tikai vienā tādā ziņu materiālā pa gadu, kur aprakstīta cīņa ar noziedzību (lielākoties dzērājšoferiem). Tagad to līdz ar Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un Specializēto vairāku nozaru prokuratūru apvienos Daudznozaru specializētajā prokuratūrā.
Tiek solīts, ka no 1. janvāra darbu sāks pavisam jauna struktūrvienība — specializētā Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra. No 1. janvāra nosaukumu mainīs līdzšinējā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, kas turpmāk tiks dēvēta par Nodokļu un muitas lietu prokuratūru. Attiecībā uz pēdējo tikai laiks rādīs, vai šāda rīcība attaisnosies: ja Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras nosaukums liecināja par specializēšanos uz cīņu pret krāpniecībām internetā, finansu piramīdām, investoru apkrāpšanām, nekustamo īpašumu sagrābšanām, biznesa atņemšanas gadījumiem utt., tad tagad Nodokļu un muitas lietu prokuratūras nosaukums liecina par specializēšanos tikai uz noziedzīgiem nodarījumiem pret valsti, ne vairs gadījumiem, kad iedzīvotāji un uzņēmumi cieš no ekonomiskajiem noziegumiem.
Jau šobrīd noslēgusies Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras apvienošana Pārdaugavas prokuratūrā, bet Ģenerālprokuratūrā 1. novembrī likvidēta Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļa.
Jebkurš labs vadītājs nekritizē savus padotos darbiniekus publiski, bet gan tikai kolektīva iekšienē, turklāt tā, lai kritiku dzirdētu galvenokārt tie, uz kuriem tā attiecas. Tāpēc par J. Stukāna, kas ir pieredzējis un enerģisks vadītājs un nebaidās no lēmumu pieņemšanas, uzskatiem un prioritātēm var spriest nevis pēc viņa izteikumiem, bet gan pēc reālo darbību rezultātiem un sekām,.
Konkrētie reorganizācijas virzieni, kuras gaitā vairāki virsprokurori zaudē amatus vai būs spiesti uz tiem pretendēt no jauna (tikai konkursa kārtībā), ļauj izdarīt secinājumu, ka reformas tiek vērstas pret vāji strādājošām prokuratūras struktūrvienībām, ar kurām (cita starpā) saistīti tie prokurori, kas sistemātiski un atkārtoti stāvējuši bijušā Šveices advokāta un bijušā “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni interešu sardzē.
Tā, piemēram, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūra, zem kuras darbojās trīs no pieminētajām reorganizējamajām struktūrvienībām, bijusi darbavieta vairākiem no tiem prokuroriem, kas ilgstoši nodarbojas ar R. Meroni vadītā grupējuma afēru un shēmu ja ne veicināšanu, tad vismaz piesegšanu un neizmeklēšanu. Savukārt Autotransporta prokuratūra bija ilggadēja darbavieta Andim Mežsargam — tam prokuroram, kurš pirms 15 gadiem bija galvenais virzītājs kriminālprocesiem, uz kuru pamata R. Meroni vispār varēja iekļūt “arestētās mantas glabātāja” statusā. (2007. gadā A. Mežsargs tika disciplināri sodīts par to, ka viņa privāto telefonu gandrīz 10 gadu garumā bija apmaksājusi privātfirma, kuru kontrolēja Aivara Lemberga politiskais oponents no “Jaunā Laika” partijas, bet 2013. gadā A. Mežsargs no prokuratūras tika atbrīvots pavisam, kas gan nemaz nav traucējis R. Meroni darbībām.)
Savukārt attiecībā uz 1. novembrī likvidēto Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļu jāatzīmē, ka tajā pēdējos gadus darbojies Jānis Ilsteris, kurš desmit gadus nav uz tiesu virzījis nevienu krimināllietu, tātad viņa darbības rezultātā nav bijis arī neviens pats notiesātais, toties viņš tiesā turpinājis epizodiski darboties tajā procesā, kurā R. Meroni bija iecelts par mantas glabātāju. Tagad, kad R. Meroni no šī ienesīgā pienākuma ticis atcelts, tie paši prokurori neizrāda nekādu interesi, lai arestēto mantu (pareizāk sakot, to, kas no tās palicis pāri) atgūtu. Pagaidām nav zināms, vai pēc Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas J. Ilsteris spējis saglabāt darbu, pārejot uz kādu citu prokuratūras struktūrvienību.
J. Stukāna centieni uzlabot prokuratūras darbu un reorganizēt struktūrvienības, ar kurām saistīti skandalozi prokurori, saskan ar prezidenta Egila Levita teikto aizvadītajā pavasarī: “Jāredz prokuratūras loma valstī, [kas nozīmē, ka] ir jāsaredz arī problēmas. Kāpēc prokuratūra ir darbojusies līdz šim, es teiktu, viduvējā līmenī. Vai pat nesasniedzot labākā gadījumā viduvējo līmeni. Vai ir pat zem viduvējā līmeņa.”
Patlaban aktuālā prokuratūras struktūrvienību shēma:
Seko mums 
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
