Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedoklis par Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” veiktā lielo plēsēju Eirāzijas lūša (Lynx lynx) un pelēkā vilka (Canis lupus) sugu aizsardzības plāna (SAP) projekta norisi.

Interesi piesaista fakts, ka Latvijas mednieku lobijs ir bijis tik aktīvs un ieinteresēts mūsu lielo plēsēju lūšu un vilku apsaimniekošanas (lasi: šaušanas) plāna apspriešanas jautājumā, ka jau paspējis pozicionēt šo projektu Eiropas galvenajā mednieku organizācijā FACE kā Latvijas mednieku interešu grupas paraugaktivitāti, kā rezultātā FACE izraudzījusies to par savas starptautiskās mednieku organizācijas mēneša projektu.

Attiecīgi jājautā, ko pa šo laiku, kopš Latvijā sākusies lielo plēsēju sugu lūšu un vilku aizsardzības (uzsveru - aizsardzības!) plānu apspriešana, šajā procesā, t.i. lemšanā par sava dabas resursa un kopējā īpašuma aizsardzību ir paspējusi izdarīt mūsu sabiedrība kopumā?

Kā plāna izstrādātāji un atbildīgais valsts resors ir iesaistījis sabiedrību, uzrunājis un aicinājis katru no mums paust savu viedokli, prasījis katram no mums – kā mēs kā sabiedrība vēlamies aizsargāt pie mums mītošos un Eiropā par aizsargājamām sugām atzītos lielos plēsējus lūšus un vilkus?

Vai ikvienu no mums šobrīd apmierina un turpmākos desmit gadus (tāds ir plāna darbības periods) apmierinās kas līdzīgs pieredzētajam un atklātībā nākušajam Alūksnes lūša mātes nošaušanas gadījumam (kas Latvijas mednieku šaurā interešu grupā pieņemto medību normu traktējumā tiek apzīmēts ar vārdu „likumīgi”), kad šokētā sabiedrība burtiski ”vārījās” sociālajos tīklos un interneta vidē par Latvijas mednieku vides brutalitāti un tumsonību, atskārzdama īstenību - kas un kā notiek mūsu mežos ar mums piederošajiem Eiropā aizsargājamiem dzīvniekiem, kas nekādus postījumu (it īpaši lūši) savā dabiskajā dzīves vidē nenodara un nevienu neapdraud.

Kas notiek ar vilkiem mūsu Latvijas mežos? Ar kādu intensitāti un ar kādu nežēlību atšķirībā no visām pārējām Eiropas valstīm, kas stāv sardzē par saviem dabas resursiem, šie lielie plēsēji, nesaudzējot pat mazuļus un grūsnas vilcenes, visu aizgājušo padomju laiku un pat pēc iestāšanās ES tiek brutāli izslaktēti te, pie mums – visiem mums piederošajos mežos! To nežēlības un tumsonības pakāpi ilustrē kaut vai viens vilku medību piemērs 2013.gadā Zvārdes pusē, kur, lai apšautu vienu (uzsveru – vienu!) vilku ģimeni, bija sapulcējušies 400 mednieki no visas Latvijas! Taču tādu piemēru ir daudz.

Taisni kā tādā Eiropas „bordertaunā”, vai bezlikumības zonā, kur kaut kad pagātnē, demokrātiskas sabiedrības rītausmā veikli „zēni” no Latvijas iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā sev par patikšanu „savai pašpasludinātai mantībai” bija izkārtojuši izņēmuma kārtas statusu, un nu pēc teju divdesmit gadiem to kā tādu kaunpilnu atpalicības zīmi esam spiesti nēsāt un pieciest mēs visi - visa Latvijas sabiedrība.

Neatbildēts palicis būtiskais jautājums, vai 2002.gadā Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu laikā Latvija bija tik vāja savā dabas aizsardzībā, ka nespēja, nemācēja vai apzināti negribēja aizstāvēt savus lielos plēsējus - lūšus un vilkus, lai tie būtu tādā pašā aizsardzības statusā kā citur Eiropā?

Dzirdēts, ka Latvijai esot izdevies ar zinātnieka Dr.Jāņa Ozoliņa "gādību” panākt „ģeogrāfisko izņēmumu”, kādu citas ES valstis savās sarunās ar Eiropas Komisiju nepieļāva, - ielikt šīs divas Eiropā aizsardzības statusā esošās sugas ES Dzīvotņu direktīvas (EU Habitat Directive 92/43/EEC On conservation of natural habitats and wild fauna and flora; Direktīva par dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras aizsardzību) pielikumā kā izņēmumu.

Dzirdēts, ka Latvija, pateicoties tieši zinātniekam Ozoliņam, dabūjusi šo izņēmuma statusu. Medniekuprāt, tas ir panākums, kā viņi to ilgus gadus postulē, manuprāt, tā ir valsts dabas aizsardzības politikas neveiksme un Latvijas mazspēja.

Jā, šobrīd saistībā ar Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem medijos bieži dzirdam medniekus sakām, - žēl izšaut grūsnas meža cūkas vai mātes kopā ar mazuļiem, kārtīgam medniekam roka neceļas, taču attiecībā pret vilcenēm kopā ar mazuļiem mūsu medniekiem neeksistē nekādas žēlastības vai humānisma. Šie Eiropā aizsargājamie dzīvnieki pie mums Latvijā tiek ierindoti apkarojamu kaitēkļu kārtā. Kā tādas žurkas vai parazīti.

Uzstādījums viens vienīgs un pāri visam, gluži kā tādos vistumšākajos pēckara laikos, kad varai bija jāizpilda latviešu ģimeņu izvešanas plāns. Par katru cenu jāizpilda. Tā arī attiecībā pret lūšiem un vilkiem, par katru cenu jāizpilda paredzētā ikgadējā šaušanas programma, ko mūsu valstī nosaka Valsts meža dienests, vadoties pēc Zemkopības ministrijas apmaksātā un „Silavas” pētnieku veiktā lūšu un vilku sugu monitoringa.

Rēķins te vienkāršs – ja plānotās šaušanas kvotas netiks izpildītas, Eiropas Komisija iedegs „sarkanās lampiņas”. Tas nozīmē, ja lielo plēsēju medību sezonas laikā, kas, starp citu, pie mums - šajā Eiropas nomalē ir visgarākā salīdzinājumā ar tām valstīm, kur sugas izņēmuma kārtā atļauts medīt (pie mums vilkus slaktē 9 mēnešus, lūšus 4 mēnešus), paredzētais lūšu un vilku izšaušanas plāns netiks izpildīts, Eiropa iejauksies, un ikgadējos noteiktos izšaušanas limitus (aizvadītajā 2015./2016.medību sezonā tie bija 275 vilki pēc VMD datiem) zinātniekiem nāksies pārskatīt. Un tā jau būs neveiksme. Gan šāvēju, gan monitoringa veicēju neveiksme. Jautājums, vai arī sabiedrības un dabas aizsardzības politikas neveiksme?

Kas tad finansē šo lielo plēsēju sugu aizsardzības plāna (SAP) atjaunošanas projektu, ko šobrīd izstrādā un apspriež „Silava”? Projekts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā, taču ikgadējo lielo plēsēju sugu monitoringu jeb, vienkārši izsakoties, „izšaušanas plānu” atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas finansē Zemkopības ministrija. Un te nu mūsu zinātniekiem iestājas, tā sauktā „maizes atkarība”.

„Nabaga” zinātnieki ir spiesti „pārslēgties” no sugas aizsardzības mērķiem uz divu galveno mūsu saimniecisko resursu „apsaimniekotāju” - lauksaimniecības un mežsaimniecības (tandēmā ar medniecību) nozaru diktētajiem ekonomiskajiem mērķiem, kam nav nekāda sakara ar dabas aizsardzību un projekta mērķī noteikto: „Pelēkā vilka populācijas Latvijā saglabāšana labvēlīgā aizsardzības statusā, nodrošinot vilku Baltijas populācijas nepārtrauktu areālu Latvijas teritorijā, saglabājot augstu vides bioloģisko ietilpību un sugas dabiskās ekoloģiskās funkcijas ekosistēmās ..” (Pelēkā vilka Canis lupus aizsardzības plāna atjaunošana/ Reģ.nr.1-08/189/2016). Augstu vides bioloģisko ietilpību!

Bet šoreiz mums ir iespēja. Kamēr notiek plāna apspriešanas process, mums visiem ir iespēja prasīt un pieprasīt mūsu kopējā dabas resursa un īpašuma pārvaldniekam, kuram esam uzticējuši rūpi par mums piederošajām savvaļas dzīvnieku sugām, ne tikai atskaiti, bet atbildību par adekvātu visas sabiedrības līdzdalības un iesaistes nodrošināšanu šī plāna apspriešanā, ņemot vērā, ka plāns kalpos par pamatu šo mūsu savvaļas sugu „apsaimniekošanas” pasākumiem, kas realitātē nozīmē šaušanas programmu un paredzēto intensitāti, nākamos 10 gadus. Un šādas valsts apmaksātas programmas tiks izstrādātas tik ilgi, kamēr lūši un vilki Latvijā netiks izrauti no kaunpilnā „kaujamo lopiņu” statusa.

Citāts no LVMI „Silava” sabiedriskās aptaujas anketas „Aptauja par lielajiem plēsējiem Latvijā” ievada: „Latvijas valsts mežzinātnes inistitūts „Silava”, veicot lielo plēsēju sugu aizsardzības plānu atjaunošanu, vēlas noskaidrot, kāda ir cilvēku pašreizējā attieksme, informētība un ieinteresētība par šīm sugām un dzīvo dabu vispār, kas to veido un kā tā mainījusies pēdējo 10-15 gadu laikā. Tas palīdzēs sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu plānošanā saskaņot dzīvnieku un sabiedrības intereses un vajadzības.. Mūs interesē ikviena domas..”

Taču pretēji aptaujas ievadā paustajam sabiedrība kā tai piederošā dabas resursa īpašniece pilnvērtīgi netiek iesaistīta lemšanas procesā par savu aizsargājamo dabas resursu. Mums medijos tiek pausts, ka lielo plēsēju sugu aizsardzības atjaunošanas plānā, ko šobrīd izstrādā institūts "Silava", noteicošā esot tieši sociālā komponente - sabiedrības tolerances mērījums pret lielajiem plēsējiem. Taču līdzšinējais ikgadējais šaušanas kvotu palielinājums lūšiem un vilkiem mūsu valstī nekādi nevar tikt pasludināts par sabiedrības tolerances mērījumu un attieksmes rādītāju pret mūsu lielajiem plēsējiem.

Jautājums atklāts – kāpēc mēs kā sabiedrība kopumā tiekam diskriminēti šajā mūsu dabas resursa aizsardzības projekta apspriešanas pasākumā? Nav saprotams, kāpēc par brūno lāci gadījumā, ja kādam no mums nejauši laimējies uziet šādu aptauju interneta portālā „Skaties.lv”(nekur šādas informācijas par aptauju nav!), sabiedrībai visžēlīgi tiek dota iespēja izteikt savu viedokli, bet par lūšiem un vilkiem iespēja paust viedokli visaptverošas publiski pieejamas aptaujas veidā nav paredzēta?

Attiecībā uz lūšiem un vilkiem plāna izstrādātāji sabiedrības viedokļa noskaidrošanu un dalību apspriešanas procesā noreducējuši tikai un vienīgi uz noteiktām interešu grupām, kas ir nepieņemami. Zināms arī, ka aptaujas anketas netiek dotas interesentiem, kuri atklāti izteikuši vēlmi piedalīties aptaujā un paust savu viedokli, sūtījuši rakstiskus pieprasījumus „Silavas” SAP projekta grupai. Šāda iespēja tikusi liegta no „Silavas” puses. Tādejādi apgalvojums, ka pētniekus interesē ikviena domas, ir sabiedrības muļķošana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kariņam jāmaina slikti strādājošie ministri vai pašam jāuzņemas atbildība

FotoMinistru prezidents Krišjānis Kariņš savā svētdienas uzrunā Latvijas televīzijā faktiski skaidri atzina kļūdas, nekonsekvenci un pretrunas, ko valdība pieļāvusi COVID 19 pandēmijas apkarošanas procesā.
Lasīt visu...

21

Kādēļ mēs ļaujam sevi apzagt?

FotoVispārzināma ir atziņa, ka cilvēks ir sabiedriska būtne. Daudz mazāk tiek runāts par tām likumsakarībām, kas nemainīgi, cauri gadsimtiem valda un ir valdījušas cilvēku sabiedrībā. Vienu šādu likumsakarību vienkāršos vārdos var formulēt šādi. Tie, kuri apvienojas, vienmēr izmanto, “apčakarē” un uzspiež savu gribu tiem, kuri dzīvo katrs par sevi.
Lasīt visu...

3

Labāk nelasiet šo, ja atceraties mūsu priekšvēlēšanu solījumus

FotoSaeima šajās dienas skata 2021. gada valsts budžeta un nodokļu reformas projektu. Šis valsts budžets būs īpaši nozīmīgs, jo daudzu cilvēku un uzņēmumu darbību ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija un labi mērķēts fiskālais stimuls var glābt daudzas darbavietas un ekonomiku kopumā. Turpretī neveiksmīga nodokļu reforma uzņēmējus var gremdēt un palielināt pelēkās ekonomikas apjomu.
Lasīt visu...

12

Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

FotoPolitika Latvijā, nedaudz pārfrāzējot Vikipēdiju, ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas jeb – kā tagad daudzi jau atklāti sauc partijas - uzņēmumi veic darbības savu oficiālo vai neoficiālo varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai, pieņem rīcības plānus, kas ir saistoši visai sabiedrībai... Vienkārši nedaudz papētīsim, kas ir šie cilvēki un kā viņi rīkojas pasaules krīzes apstākļos.
Lasīt visu...

21

Covid-19 noliedzēju uzņēmumos uzliesmo vīruss

FotoAr vienas dienas intervālu ziņās ir parādījusies informācija par masveida COVID-19 uzliesmojumiem divos uzņēmumos – zivju pārstrādes cehā Brīvais vilnis un pansionātā Liepa. Pirmajā ar jauno koronavīrusu sasirguši 77 darbinieki, otrajā 100 klienti un darbinieki.
Lasīt visu...

12

Iesniegta pilsoņu iniciatīva par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē

FotoReaģējot uz 12. novembra Satversmes tiesas spriedumu, pilsoņu iniciatīvas platformā “Mana Balss” ir iesniegts aicinājums parakstīties par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Manā kā iesniedzēja ieskatā ir izdarīts spiediens uz likumdevēju, lai likumiski nostiprinātu pretdabiskas (homoseksuālas, transseksuālas u.tml.) “ģimenes” formas. 
Lasīt visu...

6

Lai panāktu Šuplinskas demisiju, skolotājiem jābūt gataviem streikot

FotoIzglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) neadekvātie un ar nozari nepārrunātie lēmumi attiecībā uz izglītības sistēmas pārvaldību visās tās līmeņos Covid-19 ārkārtas situācijas apstākļos degradē Latvijas izglītības un zinātnes sistēmu kopumā.
Lasīt visu...

21

Ar ticību, apziņu un divām puslodēm: sprediķis Rīgas Domā 2020. gada 18. novembrī

FotoVarbūt YouTube esat pamanījuši video, kur, skanot bezrūpīgajai dziesmai “Raindrops” (Lietus lāses), jauka meitene ar kafijas krūzi skatās pa logu. Kaut kur netālu paceļas atomsēne. No tumša virpuļa debesīs iznirst citplanētiešu kuģis. Viņa par to drusku sarauc pieri, bet uzsmaida tiranozauram, kurš mīdās aiz koka, un draudzīgi pamāj zombiju pūlim, kas tuvojas pa ielu. Klipa nosaukums – “Parasta diena 2020. gadā”.
Lasīt visu...

6

Par dzīvībām drošu izglītību – lai aizsargātu bērnu, skolotāju, vecāku un vecvecāku dzīcības

FotoKatra cilvēka dzīvība ir vērtība. Sevišķi to jūtam par tuvo un mīļo dzīvībām. Latvijas Republikas Satversmes 111. pants uzliek par pienākumu valstij aizsargāt cilvēku veselību, tās 93. pants – tiesības uz dzīvību. Satversmes ievads nosaka rūpes ne tikai par sevi, bet arī par saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Beidzot ir jāpiegriež skrūves "legālajai" Vislatvijas čakarēšanai

Sakarā ar valsts azartspēļu kantora Latvijas Loto "locekļu" aroganto attieksmi, ignorējot informācijas sniegšanas pienākumu viņu kosmisko algu kontekstā -...

Foto

Pacientu šķirošana COVID-19 pandēmijas laikā

Tiesībsargs ir saņēmis vairākus signālus, kurā Latvijas iedzīvotāji pauž savas bažas un satraukumu par Arta Žīgura rakstu vietnē „pietiek.com” par to,...

Foto

Manas personīgās domas par savu slimošanu par Covidu

Uzrakstīju savas personīgās domas par savu slimošanu ar Covidu. Raksts sanāca garš, grūti rakstījās uz telefona. Tātad:...

Foto

Kā strādā Parādnieka pasūtījumu galds

8.novembrī TV3 bija amizanti vērot, kā Saeimas deputāti centās pamatot, kāpēc atbalsta cigarešu ražotāju lobētos grozījumus akcīzes nodoklī. JKP galvenais nodokļu...

Foto

Nevalstiskās organizācijas gatavo iniciatīvu tautas referendumam par ģimenes aizsardzību

Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai...

Foto

Es jums tagad izskaidrošu, kas rakstīts himnā: valsts prezidenta runa Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienā

Dārgā Latvijas tauta! Šogad ārkārtas situācijā mēs savas valsts dibināšanas svētkus...

Foto

Ģimenes institūta sabrukums izraisa tautas un pat civilizāciju bojā eju

Šodien, atzīmējot mūsu valsts 102. dzimšanas dienu, vēlos to sagaidīt ar svētu bijību un pateicību. Ne...

Foto

Pirts un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegšana ir nepārdomāta un postoša

Piektdien, 2020.gada 6.novembrī, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk - Rīkojums) visā...

Foto

Aicinām valsts prezidentu Egilu Levitu "izlīst no alas"

Valsts prezidentam Egilam Levitam būtu pēdējais brīdis izlīst no paša vārdiem nosauktās "alas", lai aptvertu, kā dzīvo lielākā...

Foto

Veloceļš Čaka ielā: nav jāiesaistās demagoģijā ar hronometru rokā

Vēl krāsa uz velosipēdistu ceļa Čaka ielā nebija izžuvusi, kad Paulam Timrotam, Frederikam Ozolam un daudziem citiem...

Foto

Vēlēšanas 2020 – fronte tēva pagalmā?

Šī ir tā reize, kad ASV prezidenta vēlēšanas lika nodrebēt visai planētai bez izņēmuma. Nekad agrāk tai nav bijusi piekalta...

Foto

JKP plānotais transportlīdzekļu nodoklis ekoloģijas prizmā

Ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Pateicoties rūpniecības un lauksaimniecības nozaru degradācijai, izvērtējot 20 gadu posmu, Latvija ir līderis...

Foto

Es atzīstu savu kļūdu un uzņemos par to atbildību

Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu...

Foto

Apsveicam, mūsu zīļu vācējam - nākamajam nācijas līderim un vadonim šodien 40

Šodien mūsu uzņēmuma vadītājam un viennozīmīgajam vadonim Mārim Simanovičam ir dzimšanas diena – viņš...

Foto

Māsiņas skafandros, kurām par to faktiski neko nepiemaksā

Iesaku noskatīties šo PROVINCI. Mūsu māsiņas Daugavpils reģionālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļā, galvenajā COVID pacientu ārstēšanās, cerību un...

Foto

Īstais 2020.gada ASV vēlēšanu uzvarētājs(a)

Kā jau kāds no kolēģiem lasītājiem portālā norādīja, Džo Baidens ir pats vecākais jebkad ievēlētais ASV prezidents. Visu cieņu pret šo...

Foto

Viltvārži

Aizvien vairāk pasaulē ir tādu, kuri jūt nepieciešamību agresīvi izpausties. Šoreiz ne par to, kāpēc, kur tādi rodas utt. Šoreiz par sekām. Centīšos būt maksimāli...

Foto

Par veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju

Veselības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde, kura organizē, koordinē un pārrauga veselības politikas īstenošanu, tai skaitā koordinē pretepidēmijas pasākumu...

Foto

Premjeram jāprasa veselības ministres demisija un jāpārņem veselības aprūpes kontrole vai pašam jāatkāpjas

Pēdējo dienu notikumi valdībā, īpaši asā komunikācija starp premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) un...

Foto

Būs diskusijas, nepilnības un to labošana

Mīļie draugi un sekotāji, diemžēl koronavīruss atkal plosās pasaulē, Eiropā un Latvijā. Strauji aug saslimušo skaits, slimnīcas pildās un palielinās...

Foto

E-vēlēšanu iespējamā ietekme uz cilvēktiesībām

Valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās...

Foto

Mēs iecietīgi izturamies pret dažu koalīcijas locekļu privātajām un politiskajām neirozēm

Krīze, īpaši ilgstoša, ir stresa noturības tests. Covid-19 krīze ir globāla, tā pārbauda izturību veselām...

Foto

Andris Kudors un viņa raksts par Bībeli un homoseksualitāti

Senators, pseidokonservators un bijušais reliģiskās sektas pārstāvis Andis Kudors (Senators) nesen portālā TVNET pastāstīja, kas tur Bībelē faktiski ir...

Foto

Atkārtoti lūdzam nepieļaut zaļās zonas iznīcināšanu un satiksmes apgrūtināšanu lielveikalu būvniecības dēļ

Esam atkārtoti savākuši parakstus pret zaļās zonas iznīcināšanu Ziepniekkalnā, kur plānots būvēt lielveikalu Lidl, un...

Foto

Par labklājības ministres Petravičas publiski paustajiem meliem

Sociālo darbinieku biedrība (SDB) nevar klusēt situācijā, kurā labklājības ministre Ramona Petraviča publiski LTV raidījuma “Panorāma” sižetā un TV24...

Foto

Kur tad palikusi daudzā nauda?

Te pat pīlei jāsmejas. Es, godavārds, nesaprotu, kur palikusi daudzā nauda. Es tiešām godīgi nesaprotu, kā var tādā tempā notērēt tādu...

Foto

Maksāt par Zemgales atkritumu poligona ”Brakšķi” likvidāciju nāksies iedzīvotājiem

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) plāns ieviest izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas reģionu sistēmā kļūs par Zemgales...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska “noved” nevainīgu cilvēku līdz nāvei

Prokurores Daces Lapinskas rīcības dēļ esmu zaudējusi veselību un gandrīz arī dzīvību, ko apstiprina ne mani tukši...

Foto

Turcija

Agrāk bija saprotamāk un vieglāk. Ja negribēji aizskart kāda jūtas vai kādu pazemot, atlika nerunāt par to, kas šo kādu var aizskart vai tam būt...

Foto

Putina kliķei nekas nav svēts, tā savu ambīciju vārdā piesmej arī ticīgos

Šībrīža Krievijas centieni atsevišķos gadījumos piesegties ar reliģiju vai reliģiju piesaistīt propagandas aparātam ir...

Foto

Maskas ir efektīvas, un arī bērni saslimst ar COVID-19

Mēs, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības valdes locekļi (www.lazariga.lv), aicinām un lūdzam Latvijas iedzīvotājus sekot secinājumiem un...

Foto

Kad pie lietas ķeras kariņveidīgi āksti

Vēl nesen tāda lupatveidīga radība premjera krēslā, kam Kariņš uzvārdā, ierunājās, ka naudas mums esot “tik daudz kā nekad”. Taču...

Foto

Kad medijs vienkārši ienīst baznīcu un ar apskaužamu periodiskumu nomelno pat savu, vietējo - Latvijas kristīgo baznīcu

Tikai pirms dažām dienām vietējais TVNET publicēja rakstu par...

Foto

Van Gog, noliec pindzeles un ej strādāt?

Daudzi impresionisma aizsācēji nevarēja nopelnīt, un, pēc mūsu finanšu ministra Reira ieteiktā, mums varbūt nebūtu impresionisma un citu ģēniju,...

Foto

Ministru prezidentam es ieteiktu uzlikt respiratoru arī tad, kad ļoti gribas izlikties par mediķi un izteikties

Es labprāt nēsāju masku slimnīcā un intensīvās terapijas nodaļā vai...

Foto

Par pulksteņa grozīšanu

Reizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons,...

Foto

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

Lai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums...

Foto

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

Iedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu...

Foto

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

Šoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas...