Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura idejas tiešā veidā guvušas atspoguļojumu aktuālajā mūsdienu Krievijas militārajā doktrīnā. Taču, lai izprastu mūsdienu Krievijas militāro domāšanu, īpaši Baltijas reģionā, ir obligāti jāpievērš uzmanība konvencionālo draudu aspektam. Un šajā sakarā ir vērts atcerēties citu leģendāru pagājušā gadsimta krievu militāro stratēģi – divīzijas komandieri un Armijas Ģenerālštāba Akadēmijas profesoru Georgu Isersonu.

Isersons militārās stratēģijas vēsturē galvenokārt zināms, pateicoties 1932. gadā izdotajai grāmatai “Kara mākslas evolūcija”, kurā viņš izvērš tā saukto “dziļo operāciju” ideju, ko praksē veiksmīgi izmantoja gan maršals Žukovs, gan citi komandieri Otrā pasaules kara laikā.

Mūs Baltijā noteikti vairāk interesē cita Georga Isersona grāmata. Proti, 1940. gadā izdotā “Jaunās karadarbības formas”. Šajā grāmatā Isersons analizē Spānijas kara stratēģiskos un taktiskos aspektus un hitleriskās Vācijas iebrukumu Polijā.

Līdzīgi Mesneram, Isersons ir viens no tiem militārajiem domātajiem, kuru idejas un domāšana izrādījusies pravietiska un arī šobrīd uzskatāma par ļoti modernu un aktuālu. Neiedziļinoties sīkumos, Isersona tēze, kas ir aktuāla mums šobrīd Baltijā, skan šādi:

“Militāro spēku koncentrācija sākas ilgi pirms aktuālās karadarbības sākuma. Protams, šādu spēku koncentrāciju nav iespējams pilnībā noslēpt. Bet vienmēr paliek neskaidrība – vai tā ir reāla gatavošanās iebrukumam jeb tikai drauds. No drauda līdz reālam iebrukumam visu laiku paliek viens solis. Un, kamēr viena puse turpina dzīvot šaubās un neziņā, otra puse turpina spēku koncentrāciju līdz brīdim, kamēr vienā robežas pusē ir sakopots milzīgs militārais potenciāls.”

Militāro vēsturnieku vidū valda viedoklis, ka, ja Staļins būtu ņēmis vērā Isersona izpratni par Hitlera panākumu atslēgu Polijā, Padomju Savienība nebūtu cietusi tik milzīgus zaudējumus Otrā pasaules kara sākumā.

Lai vai kā, skaidrs ir viens – tas, ko mēs redzam Baltijas reģionā šobrīd, ir tieši šāda milzīga Krievijas militārā potenciāla koncentrēšana pie robežas un Baltijas valstu pieradināšana pie tā, ka šis potenciāls tiek nemitīgi palielināts gan militārpersonu, gan tehnikas un tehnoloģiju ziņā. Mēs atrodamies neziņā – vai tas ir tikai drauds vai gatavošanās reālam iebrukumam. Taču tieši šādu uzvaras gūšanas stratēģiju ir aprakstījis viens no ievērojamākajiem krievu militārajiem zinātniekiem.

Īpaši aktuāli tas, protams, kļūst tieši tādos brīžos kā šobrīd – pirms mācībām “Zapad”, kas tiek izmantotas, lai esošo militāro potenciālu palielinātu vēl daudzkārt un vienlaikus attaisnotu augsta līmeņa aktivitāti visā militārajā un nemilitārajā infrastruktūrā. Tajā skaitā ārpus reģiona, kas citos apstākļos būtu droša pazīme reālam iebrukumam.

Ir zināms, ka NATO rūpīgi novēro visas šīs aktivitātes. Isersona stratēģijā paredzēts ir arī tas. Nav iespējams noslēpt tik liela mēroga aktivitātes. Taču ar novērošanu šeit pilnīgi noteikti nav pietiekami, un Isersona grāmatā tas arī tiek labi ilustrēts, analizējot iemeslus, kāpēc Polija izrādījās pilnīgi bezspēcīga Hitlera iebrukuma priekšā.

Tātad no drauda līdz iebrukumam ir tikai viens solis. Liels militārais potenciāls tiek koncentrēts ilgi pirms iebrukuma, turot upuri neziņā un šaubās un iemidzinot viņa modrību. Katras liela mēra militāras mācības kā “Zapad”, kas beidzas bez incidentiem, patiesībā iemidzina modrību vēl vairāk, pieradinot pie domas, ka tas ir normāli, ja pie robežas atrodas šāda izmēra spēki un regulāri notiek šāda izmēra manevri. Tas kļūst par it kā normālu stāvokli, radot mānīgu sajūtu, ka mēs kontrolējam situāciju.

Patiesībā tajā ir maz kā normāla, un nereti piesauktais Baltijas salīdzinājums ar Rietumberlīni to tikai pastiprina. Rietumberlīnes militārā situācija nekādā gadījumā nebija nekas normāls, un tās aizsardzības un atturēšanas politika balstījās uz skaidri paustiem atomkara, proti, globāla konflikta draudiem. Baltija, neskatoties uz visām visaugstākā līmeņa drošības garantijām un ārkārtīgi svarīgo palīdzību, kuru mēs saņemam no NATO sabiedrotajiem, tomēr šāda līmeņa politisku drošību nebauda, kas stingri no militārā viedokļa noved mūs atpakaļ pie visiem zināmajām Baltijas aizsargāšanas problēmām konvencionāla, reģionāla konflikta gadījumā.

Sekojot Isersona stratēģijai, Krievija ir izveidojusi un turpina nostiprināt A2/AD burbuli ap Kaļiņingradu un pie Baltijas valstu robežām, ietverot tajā visu Baltiju. Kas nozīmē, ka konflikta gadījumā (bez politiskiem jautājumiem par dažādu NATO un reģiona ne-NATO valstu reakciju) izšķirošas būs pašā Baltijā jau esošās aizsardzības spējas un iedzīvotāju gatavība, vēlme un iespējas pretoties agresoram.

Šīs spējas pēdējos gados ir būtiski pieaugušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. NATO sabiedroto palīdzība šajā sakarā ir nenovērtējama, un šobrīd Baltijas valstis jau spētu tikt galā ar “zaļo vīriņu” – Krimas vai Donbasa stila agresīvām operācijām, taču vēl aizvien vairāk nekā ļoti problemātiska būtu aizsardzība pret modernu konvencionālu uzbrukumu, kāds, piemēram, tiek katru gadu izspēlēts mācībās “Zapad”.

Problēma ir tā, ka Latvija jau ir iekritusi Isersona iemidzināšanas lamatās, lielā mērā pateicoties mūsu pašu mediju un politiķu nekompetencei militārajos jautājumos.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijas reģionā, kurā ne tikai nepastāv obligātais militārais dienests nekādā formā, bet nav pat diskusijas sabiedrībā un politiskajā vidē par tā nepieciešamību. Vēl vairāk, oficiālā Latvijas Aizsardzības ministrijas nostāja ir agresīvi naidīga pret obligātā militārā dienesta ideju, pasludinot obligātā dienesta karavīrus (tos, uz kuriem savu aizsardzību balsta daudzas mazas valstis un, protams, visas citas Baltijas reģiona valstis) par lielgabalu gaļu.

Papildus tam, Latvija publiski operē ar uzpūstiem zemessardzes un profesionālās armijas skaitļiem (Saeimas apstiprinātā valsts aizsardzības koncepcija paredz 6500 profesionālu karavīru un 8000 zemessargu) un apšaubāmām rezervistu radīšanas programmām, kā rezultātā mūsu valsti sargā vai gatavojas sargāt daudz tikai uz papīra esošu karavīru. (Zīmīgi, ka par to vairāk uztraucas mūsu kaimiņi un sabiedrotie, bet pašā Latvijā – neviens.)

Saknes šīm problēmām, šķiet, ir meklējamas Latvijas pilsoņu salīdzinoši augstajā neuzticībā savas valsts institūcijām un, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, zemajā reālajā patriotismā. Tajā patriotismā, kas liek nevis tikai patriotiski vai rusofobiski bļaustīties, bet, piemēram, arī maksāt nodokļus vai iestāties zemessardzē. Iespējams, arī reālā nacionālā un ekonomiskā sašķeltība ir tomēr lielāka, nekā tas virspusē šķiet. Nešaubīgi, ka valsts aizsardzība tikai daļēji ir ministrijas, valdības vai NBS atbildība. Šis nu ir tas jautājums, kurā valsts iedzīvotāji vai nu demonstrē Satversmē minēto valstsgribu vai ne.

Jebkurā gadījumā rodas iespaids, ka Latvijas sabiedrība, mediji un politiskā vide šobrīd ir tālu no izpratnes par reālajiem militārajiem riskiem un problēmām reģionā vai varbūt no vēlmes vispār nopietni domāt par savas valsts aizsardzību.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...