Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura idejas tiešā veidā guvušas atspoguļojumu aktuālajā mūsdienu Krievijas militārajā doktrīnā. Taču, lai izprastu mūsdienu Krievijas militāro domāšanu, īpaši Baltijas reģionā, ir obligāti jāpievērš uzmanība konvencionālo draudu aspektam. Un šajā sakarā ir vērts atcerēties citu leģendāru pagājušā gadsimta krievu militāro stratēģi – divīzijas komandieri un Armijas Ģenerālštāba Akadēmijas profesoru Georgu Isersonu.

Isersons militārās stratēģijas vēsturē galvenokārt zināms, pateicoties 1932. gadā izdotajai grāmatai “Kara mākslas evolūcija”, kurā viņš izvērš tā saukto “dziļo operāciju” ideju, ko praksē veiksmīgi izmantoja gan maršals Žukovs, gan citi komandieri Otrā pasaules kara laikā.

Mūs Baltijā noteikti vairāk interesē cita Georga Isersona grāmata. Proti, 1940. gadā izdotā “Jaunās karadarbības formas”. Šajā grāmatā Isersons analizē Spānijas kara stratēģiskos un taktiskos aspektus un hitleriskās Vācijas iebrukumu Polijā.

Līdzīgi Mesneram, Isersons ir viens no tiem militārajiem domātajiem, kuru idejas un domāšana izrādījusies pravietiska un arī šobrīd uzskatāma par ļoti modernu un aktuālu. Neiedziļinoties sīkumos, Isersona tēze, kas ir aktuāla mums šobrīd Baltijā, skan šādi:

“Militāro spēku koncentrācija sākas ilgi pirms aktuālās karadarbības sākuma. Protams, šādu spēku koncentrāciju nav iespējams pilnībā noslēpt. Bet vienmēr paliek neskaidrība – vai tā ir reāla gatavošanās iebrukumam jeb tikai drauds. No drauda līdz reālam iebrukumam visu laiku paliek viens solis. Un, kamēr viena puse turpina dzīvot šaubās un neziņā, otra puse turpina spēku koncentrāciju līdz brīdim, kamēr vienā robežas pusē ir sakopots milzīgs militārais potenciāls.”

Militāro vēsturnieku vidū valda viedoklis, ka, ja Staļins būtu ņēmis vērā Isersona izpratni par Hitlera panākumu atslēgu Polijā, Padomju Savienība nebūtu cietusi tik milzīgus zaudējumus Otrā pasaules kara sākumā.

Lai vai kā, skaidrs ir viens – tas, ko mēs redzam Baltijas reģionā šobrīd, ir tieši šāda milzīga Krievijas militārā potenciāla koncentrēšana pie robežas un Baltijas valstu pieradināšana pie tā, ka šis potenciāls tiek nemitīgi palielināts gan militārpersonu, gan tehnikas un tehnoloģiju ziņā. Mēs atrodamies neziņā – vai tas ir tikai drauds vai gatavošanās reālam iebrukumam. Taču tieši šādu uzvaras gūšanas stratēģiju ir aprakstījis viens no ievērojamākajiem krievu militārajiem zinātniekiem.

Īpaši aktuāli tas, protams, kļūst tieši tādos brīžos kā šobrīd – pirms mācībām “Zapad”, kas tiek izmantotas, lai esošo militāro potenciālu palielinātu vēl daudzkārt un vienlaikus attaisnotu augsta līmeņa aktivitāti visā militārajā un nemilitārajā infrastruktūrā. Tajā skaitā ārpus reģiona, kas citos apstākļos būtu droša pazīme reālam iebrukumam.

Ir zināms, ka NATO rūpīgi novēro visas šīs aktivitātes. Isersona stratēģijā paredzēts ir arī tas. Nav iespējams noslēpt tik liela mēroga aktivitātes. Taču ar novērošanu šeit pilnīgi noteikti nav pietiekami, un Isersona grāmatā tas arī tiek labi ilustrēts, analizējot iemeslus, kāpēc Polija izrādījās pilnīgi bezspēcīga Hitlera iebrukuma priekšā.

Tātad no drauda līdz iebrukumam ir tikai viens solis. Liels militārais potenciāls tiek koncentrēts ilgi pirms iebrukuma, turot upuri neziņā un šaubās un iemidzinot viņa modrību. Katras liela mēra militāras mācības kā “Zapad”, kas beidzas bez incidentiem, patiesībā iemidzina modrību vēl vairāk, pieradinot pie domas, ka tas ir normāli, ja pie robežas atrodas šāda izmēra spēki un regulāri notiek šāda izmēra manevri. Tas kļūst par it kā normālu stāvokli, radot mānīgu sajūtu, ka mēs kontrolējam situāciju.

Patiesībā tajā ir maz kā normāla, un nereti piesauktais Baltijas salīdzinājums ar Rietumberlīni to tikai pastiprina. Rietumberlīnes militārā situācija nekādā gadījumā nebija nekas normāls, un tās aizsardzības un atturēšanas politika balstījās uz skaidri paustiem atomkara, proti, globāla konflikta draudiem. Baltija, neskatoties uz visām visaugstākā līmeņa drošības garantijām un ārkārtīgi svarīgo palīdzību, kuru mēs saņemam no NATO sabiedrotajiem, tomēr šāda līmeņa politisku drošību nebauda, kas stingri no militārā viedokļa noved mūs atpakaļ pie visiem zināmajām Baltijas aizsargāšanas problēmām konvencionāla, reģionāla konflikta gadījumā.

Sekojot Isersona stratēģijai, Krievija ir izveidojusi un turpina nostiprināt A2/AD burbuli ap Kaļiņingradu un pie Baltijas valstu robežām, ietverot tajā visu Baltiju. Kas nozīmē, ka konflikta gadījumā (bez politiskiem jautājumiem par dažādu NATO un reģiona ne-NATO valstu reakciju) izšķirošas būs pašā Baltijā jau esošās aizsardzības spējas un iedzīvotāju gatavība, vēlme un iespējas pretoties agresoram.

Šīs spējas pēdējos gados ir būtiski pieaugušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. NATO sabiedroto palīdzība šajā sakarā ir nenovērtējama, un šobrīd Baltijas valstis jau spētu tikt galā ar “zaļo vīriņu” – Krimas vai Donbasa stila agresīvām operācijām, taču vēl aizvien vairāk nekā ļoti problemātiska būtu aizsardzība pret modernu konvencionālu uzbrukumu, kāds, piemēram, tiek katru gadu izspēlēts mācībās “Zapad”.

Problēma ir tā, ka Latvija jau ir iekritusi Isersona iemidzināšanas lamatās, lielā mērā pateicoties mūsu pašu mediju un politiķu nekompetencei militārajos jautājumos.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijas reģionā, kurā ne tikai nepastāv obligātais militārais dienests nekādā formā, bet nav pat diskusijas sabiedrībā un politiskajā vidē par tā nepieciešamību. Vēl vairāk, oficiālā Latvijas Aizsardzības ministrijas nostāja ir agresīvi naidīga pret obligātā militārā dienesta ideju, pasludinot obligātā dienesta karavīrus (tos, uz kuriem savu aizsardzību balsta daudzas mazas valstis un, protams, visas citas Baltijas reģiona valstis) par lielgabalu gaļu.

Papildus tam, Latvija publiski operē ar uzpūstiem zemessardzes un profesionālās armijas skaitļiem (Saeimas apstiprinātā valsts aizsardzības koncepcija paredz 6500 profesionālu karavīru un 8000 zemessargu) un apšaubāmām rezervistu radīšanas programmām, kā rezultātā mūsu valsti sargā vai gatavojas sargāt daudz tikai uz papīra esošu karavīru. (Zīmīgi, ka par to vairāk uztraucas mūsu kaimiņi un sabiedrotie, bet pašā Latvijā – neviens.)

Saknes šīm problēmām, šķiet, ir meklējamas Latvijas pilsoņu salīdzinoši augstajā neuzticībā savas valsts institūcijām un, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, zemajā reālajā patriotismā. Tajā patriotismā, kas liek nevis tikai patriotiski vai rusofobiski bļaustīties, bet, piemēram, arī maksāt nodokļus vai iestāties zemessardzē. Iespējams, arī reālā nacionālā un ekonomiskā sašķeltība ir tomēr lielāka, nekā tas virspusē šķiet. Nešaubīgi, ka valsts aizsardzība tikai daļēji ir ministrijas, valdības vai NBS atbildība. Šis nu ir tas jautājums, kurā valsts iedzīvotāji vai nu demonstrē Satversmē minēto valstsgribu vai ne.

Jebkurā gadījumā rodas iespaids, ka Latvijas sabiedrība, mediji un politiskā vide šobrīd ir tālu no izpratnes par reālajiem militārajiem riskiem un problēmām reģionā vai varbūt no vēlmes vispār nopietni domāt par savas valsts aizsardzību.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vīzija glamūra inteliģencei

Foto2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā un neizsakāmi dievinātā “šodienas nācijas tēva”, “pravieša”, “zvaigznes, kas apspīd mūsu valsts tumšos beztiesiskos kaktus”, “otra Kārļa Ulmaņa” uzruna latviešu tautai.
Lasīt visu...

21

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

FotoTuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas ir cieši saistīts ar līdzdalību vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

Foto1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no valdības saņemt licenci naftas meklēšanai Baltijas jūrā! Dombrovskis izteicās, ka viņam neesot informācijas par paša grāmatas finansējuma avotiem.
Lasīt visu...

6

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

FotoVelmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām, par cenu, kas vairākkārt zem tirgus cenas. Valsts nesa zaudējumus, likvidatori uzvārījās.
Lasīt visu...

21

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

FotoAtbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis raksts izrādījies tik pilns ar visādām nejēdzībām, ka prasa atbildi, lai tauta netiktu dezinformēta.
Lasīt visu...

21

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

FotoŠī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam, taču manis pieteikto kandidātu nākamajā dienā starp izvirzītajiem kandidātiem neatradu. Diemžēl atbildi uz jautājumu, kādēļ Saeimas Preses dienests publisko nepilnīgu informāciju, Saeimas Prezidija birojs man nav sniedzis. Savukārt Saeimas Juridiskais birojs nespēj sniegt pamatotu atbildi, kāpēc es kā pašvaldības deputāts nedrīkstu oficiāli virzīt savu prezidenta amata kandidātu.
Lasīt visu...

6

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

Foto2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi kritizējusi vairākus runātājus ikgadējā Indijas Zinātnes kongresā par neracionālu, galvenokārt reliģijā balstītu pieņēmumu izteikšanu”. Sašutumu izraisīja, piemēra, Āndhra Pradēšas centrālās universitātes vicekanclera Nagešvara Rao apgalvojums, ka “dēmonu dievam Rāvanam savulaik bijuši lidlauki mūsdienu Šrilankas teritorijā un 24 veidu lidmašīnas,” (“Vadošā Indijas zinātnieku konferencē vadību pārņem reliģisku teoriju sludinātāji”, Delfi, 2019, 7. janvāris).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...

Foto

Kas nogāja greizi Tālim Linkaitam

Gan citi JKP politiķi, gan pats Tālis Linkaits valdības veidošanas procesā ne tikai neslēpa, ka viņu galvenais uzdevums ir apturēt dzelzceļa...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa un „Uzvaras” svinības

Kā jau bija gaidāms, Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa kļūst arvien redzamāka, ko nosaka arī partiju aģitēšanas laiku izmantošana televīzijā...

Foto

Mēs ļoti labprāt šautu arī migrējošās zosis pavasarī, ja vien mums to atļautu

1. Juridiskais pamatojums. Gan Medību likums, kurā ir pilnībā pārņemtas direktīvas prasības par...

Foto

Virknē Ventspils ostas kompāniju šobrīd ir ļoti vājš menedžments, ko vada starptautiskais blēdis Ostaps Benders jeb Rūdolfs Meroni...

Ventspils brīvostas mājas lapā publicēta vērā ņemama intervija...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 2. Jocīgā laime

2019.gada 1.aprīlī Latvijā izveidojās it kā jocīga situācija. Turklāt situācijas jocīgums netika apzināti izraisīts atbilstoši pirmā aprīļa, Lielās Joku dienas,...

Foto

Aptiekas nav bodītes ar farmaceitu kā kasieri pie lodziņa

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāplašina, neaprobežojoties tikai ar...

Foto

Par paranormālās dzīvesziņas pārņemto pasaules daļu

Kad Saeima pārtikas iepakojumā aizliegs izmantot plastmasu ar bisfenolu A, vienīgais arguments skolas bērnu apgādāšanai tieši ar "Memory Water" ūdeni,...

Foto

Latvijas dzelzceļa sistēma pārmaiņu priekšvakarā

Dzelzceļš – tā nav tikai infrastruktūra, vagoni un kravas. Lai dzelzceļš veiksmīgi darbotos, ir jābūt cilvēkam; ir jābūt interesei, enerģijai un...

Foto

Tik labi kā vēl nekad

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzīvotāji pašreiz dzīvo tik labi kā vēl nekad". Kad varas aprindas pauž kārtējo...

Foto

Būs atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vēl nezin kas attiecīgajos amatos

Vienotības valdība ir ķērusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loģiski rodas jautājums – kāpēc ir...

Foto

Lai valsts piedzīvotu uzplaukumu, nepieciešama sadarbība ar Dievišķo

Ļoti cienījamās un godājamās valsts amatpersonas, valdības pārstāvji, ministri, dievkalpojuma dalībnieki, visi tie, kas tajā piedalās ar televīzijas...

Foto

Novērtēsim, ka varam tagad svinēt mūsu valsts brīvību pie baltiem galdautiem

Šogad atzīmējam simtgadi mūsu armijai, kas dzima kaujās par Latvijas brīvību laikā, kas bija izšķirošs...

Foto

Patofobijas vietējais dizains

Fobiju sarakstu nepieciešams papildināt. To ir pelnījusi latviešu varas inteliģence. Tās darbībā ir uzkrītoši konstatējama etniski specifiska fobija – īpaša tipa paniskas bailes,...

Foto

Mediji savās rīcības iespējās kļūst arvien brīvāki

Nedēļas sākumā jaunās valdības apstiprināšanā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) iestājās pret mediju darba nopēlumu, uzvelkot džemperi ar...

Foto

Pirmās 100 dienas

Pirmajās 100 dienās paveiktais Satiksmes ministrijā: sabiedriskā transporta maršrutu tīkla konkursa sagatavošanā esam tikuši līdz koncepcijas prezentācijai Sabiedriskā transporta padomē, ar mērķi maijā...

Foto

Mana tauta, visa pasaule tevi muļķo, uzticies man un dzer superūdeni par uzskrūvētu cenu

“Memory water” dibinātājam Jānim Pļaviņam nepietiek, ka cilvēki maksā eiro par litru...

Foto

Es esmu drošs, ka tauta nostāsies manā pusē un šis process tikai pieņemas spēkā, un tautas spēks ir neapturams

Vēlos detalizēti informēt par Satversmes aizsardzības biroja...

Foto

Satiksmes ministram riebjas popularitāte?

Interesanti, ar ko dižu un svarīgu sevi ikdienā nodarbina Tālis Linkaits? Ar kādu veikumu viņš varētu mums atskaitīties par savām pirmajām 100...

Foto

Ikšķiles novada pašvaldība aptauju organizē likumu ietvaros un to arī sarīkos

Ikšķiles novada pašvaldības domes lēmums organizēt Ikšķiles novada pašvaldības (Pašvaldība) administratīvās teritorijas iedzīvotāju aptauju ar...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 1. Pamatbūtība

Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”. Tautas garīgā bojāeja notiek precīzi saskaņā ar zinātniskajā literatūrā apkopoto cilvēces vēsturisko pieredzi . Pagātnē garīgi...

Foto

Puņķu valdība

Mēs varam sajūsmā spiegt par premjerministra angļu valodas zināšanām, kas tiešām ir lieliskas, taču mums jābūt godīgiem: valdība Latvijā šobrīd ir sastiķēta ar puņķiem....

Foto

Zāļu valsts aģentūrai nebija likumīgu šķēršļu zāles „Rigvir” nepārreģistrēt

Zāļu valsts aģentūra (turpmāk – Aģentūra) sniedz informāciju par Aģentūras un tās Zāļu reģistrācijas komisijas veikto darbu...

Foto

Smiekli nevietā

Pirms nedēļas Pietiek iepazīstināja ar manu piedāvājumu Valsts prezidenta amatam, kurš bija publicēts rubrikā "Pietiek nopietnības". Komentāros izraisījās diskusija, kurā jautrības bija maz. Izvirzījās nopietni, Latvijai...

Foto

Dzirkstele

Maz ir to, kuri patiesi spēj novērtēt, kas tikko ir noticis. Jaunievēlētais Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis, uzzinot, ka ir ievēlēts par prezidentu, vēršoties pie žurnālistiem,...

Foto

Vēstījums 2019. gada Lieldienās

Kristus ir augšāmcēlies! Priecīgas Lieldienas! Jau divtūkstoš gadus mēs cits citu šādi sveicam. Kad kaut ko dara tik ilgi, var iezagties pierastība,...

Foto

Latvijā valsts apmaksā par trešdaļu mazāk inovatīvo medikamentu nekā Lietuvā un Igaunijā

Latvijā pacientu nodrošinājums ar valsts kompensētajiem jaunākās paaudzes medikamentiem būtiski atpaliek no pārējām Baltijas...

Foto

Nacionālais suicīds

2019.gada 15.aprīlī viena latviešu tautas daļa tika iepriecināta ar šādu ziņu: “Koalīcijas partijas sadarbības sanāksmē vienojušās par kopīgu atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesnesim Egilam...

Foto

Par mūslaiku šucmanietēm un par Rimšēviču

Šucmaņi – oficiāli sardzes dienests – Otrā pasaules kara laikā bija tāda pretīga kolaboracionistu pasuga, kuras pārstāvjus vācieši sūtīja uz...

Foto

Kad Bordāns vēl uztraucās nevis par bezkompromisa tiesiskumu, bet par to, kurš viņu paņems uz vēlēšanām...

Klausoties, kā tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vietā un nevietā...

Foto

Palīdzība...

2009. gada marta nogalē ASV ekonomisko palīdzību Centrālamerikas valstīm – Salvadoras Republikai (República de El Salvador), Gvatemalas Republikai (República de Guatemala) un Hondurasai (Honduras). Kāpēc?...

Foto

Piedāvājums Latvijas prezidenta amatam

Esmu piedāvājis savu kandidatūru Latvijas Valsts prezidenta amatam. Par šo faktu esmu saņēmis apstiprinājumu no Saeimas Pieprasījumu komisijas 2019.gada 11.aprīlī. Savu programmu http://www.societyandnature.org/lpp.pdf esmu...

Foto

Ansis Pūpols: Meroni atzīstams par oligarhu

Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme...

Foto

Jūrmalas opozīcijas deputāts Grūba izmanto skolēnu vecāku sapulci savās politiskajās interesēs

Otrdien, 9. aprīlī, Jūrmalas Valsts ģimnāzijā notika informatīva vecāku sapulce, kurā kā vecāks piedalījās arī...

Foto

Alvis, Žeņa un Vova. Tiem, kas man Pārdaugavā sārtu krāva

Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā....

Foto

Teikumi aplaužas

Publiskās telpas viedokļos par Egila Levita izredzēm tikt ievēlētam valsts prezidenta amatā teikumi gludi, bet kaut kā neizbēgami aplaužas ar loģiski izrietošiem “bet”....

Foto

Televīzija ir mehānisms, kura darbība atšķiras no pilnīgi visiem citiem uzņēmumiem un to vadīšanas

Ja kādu interesē, man arī ir, ko teikt LTV un NEPLP sakarā....