Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noslepenoto ministra Kaspara Gerharda atskaiti par to, ko tad viņš darījis savā no valsts budžeta vairāk nekā 10 tūkstošus eiro izmaksājušajā braucienā uz konferenci Peru galvaspilsētā Limā, kur no viņa vadītās ministrijas bija devušies vēl desmit ierēdņi.

"Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

kopija: Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam

atskaite par komandējumu uz Peru Republiku.

Komandējuma vieta, laiks: Lima, Peru Republika no 2014. gada 7. decembra, līdz 13. decembrim.

Mērķis: piedalīties ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 20. sesijas (COP) un Pušu 10. konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP), augstā līmeņa segmentā.

Pēc ierašanās Limā 8.decembrī tikos ar Latvijas delegātiem, lai pārrunātu Latvijas viedokli par Klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegto progresu, sarunu aktuālo situāciju un potenciālajiem risinājumiem problēmjautājumiem. Tikos ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Canete), Itālijas vides, dabas resursu aizsardzības un jūrlietu ministru Gianu Luca Galletti (Gian Luca Galletti) un citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem darba vakariņu pasākumā. Pārrunājām klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegtos rezultātus un ES aktuālos jautājumus.

Komandējuma ietvaros katru rītu piedalījos ES ministru līmeņa koordinācijas sanāksmēs (piedalījās visu ES dalībvalstu ministri, kā arī Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs). Šajās sanāksmēs tika pārrunāts sarunu progress un turpmākās rīcības, koordinētas katras dienas divpusējās un daudzpusējās tikšanās.

9.decembrī pēc dalības augstā līmeņa segmenta atklāšanā, kurā ievadvārdus teica arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns (Ban Ki Moon), piedalījos augstā līmeņa dialogā par klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu finansējuma jautājumiem, kā arī uzstājos plenārā sesijā. Savā uzrunā akcentēju ES sasniegumus un mudināju visas pasaules valstis aktīvi iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanā. Atgādināju par ES ietvaros nesen panākto vienošanos par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu 40% apmērā līdz 2030.gadam un, lai kliedētu daudzu pasaules valstu viedokļus par to, ka ES bez piepūles varētu uzņemties vēl lielākas saistības, skaidroju, ka šī vienošanās nemaz nebija vienkārša.

No 10.decembra līdz 12.decembrim augstā līmeņa plenāro sesiju starplaikos piedalījos ES ministru daudzpusējās sarunās ar citu sarunu grupu pārstāvjiem. Sarunās tika pārrunāti abām Pusēm nozīmīgie jautājumi un meklēti potenciāli līdzīgie viedokļi, iespējamie kompromisi. Paralēli plenārām sesijām un sarunām ar citu sarunu grupu pārstāvjiem, divpusēji tikos ar ES dalībvalstu ministriem, t.sk. Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Dānijas, Luksemburgas, Austrijas, Nīderlandes, Maltas u.c. (vēl ar citiem tikos atsevišķo pasākumu laikā). Ņemot vērā viņu lielo interesi, informēju par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā prioritātēm un uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo.

Papildus, 10.decembrī apmeklēju Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group), kas apvieno ES progresīvākās valstis, augstā līmeņa pasākumu. Zaļās izaugsmes grupas mērķis ir pētīt, veicināt un īstenot ES ekonomiskās un stratēģiskās iespējas oglekļa mazietilpīgai attīstībai. Grupā notiek regulāra viedokļu apmaiņa pirms Vides ministru padomes sanāksmēm. Latvija šobrīd vēl nav grupas locekle, taču viena no grupas loceklēm ir Igaunija. Paralēli, tikos arī ar Lielbritānijas valsts sekretāru Enerģētikā un klimata pārmaiņās Edu Deiviju (Ed Davey), pārrunājot aktuālo starpvalstu sadarbību.

Tāpat 11 .decembrī, papildus ES koordinācijai, plenārām sesijām un divpusējām un daudzpusējām sarunām, piedalījos darba pusdienās starp Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, Francijas ministriem (ienākošā COP/CMP prezidentūra), Vāciju un Lielbritāniju (ES vadošie sarunu vedēji), Itāliju un Luksemburgu (trio prezidentūras). Sarunās tika meklēti risinājumi starptautisko sarunu principiāla progresa sasniegšanai, pārrunāta Latvijas kā ES Padomes prezidentūras 2015.gada I pusgadā iespējamā loma, Francijas kā ienākošās COP/CMP prezidentūras nodomi u.tml.

Savukārt 11. decembra vakarā tikos ar Latvijas goda konsulu Peru Raulo Lozano Merino (Raul S. Lozano Merino). 2015.gada septembrī viņš plāno organizēt Peru komersantu delegāciju uz Latviju.

12.decembrī pirms izbraukšanas uz lidostu pēc ES koordinācijas piedalījos COP/CMP sarunu progresa apkopojošajās plenārsesijās, kurās tika pārrunāts starp sarunu grupām panāktais sarunu progress un turpmākais process. Ņemot vērā to, ka konferencei bija plānota noslēgties 12.decembrī, pēcpusdienā devos uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. Tomēr Pušu domstarpību dēļ vienošanās todien panākta netika un tāpēc līdz Klimata pārmaiņu konferences noslēgumam Latviju pārstāvēja eksperti. Sarunām turpinoties vēl divas diennaktis, gala vienošanās tika sasniegta tikai 14.decembrī.

Sasniegtie rezultāti:

• Attīstīju sadarbību ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru, kā arī citu ES dalībvalstu ministriem; atbildot uz lielo interesi par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā iecerēm, iepazīstināju viņus ar Latvijas prioritātēm un, lai labāk sagatavotos prezidējošās valsts pienākumu veikšanai, uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo un viņu interesēm;

• Plenārā sesijā, kā arī divpusējās sanāksmēs izskaidroju Latvijas pieredzi SEG samazināšanā, mudinot visus iesaistīties, lai tādējādi minimizētu pastāvošo nevienlīdzību starp valstīm, kas iesaistās SEG emisiju samazināšanā un valstīm, kas to nedara;

• Guvu pieredzi ES Padomes prezidējošās valsts pienākumu īstenošanā augsta līmeņa starptautisko sarunu sesijās un daudzpusējās sanāksmēs, kas būs ļoti noderīga 2015.gada I pusgadā, kad Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts un starptautisko sarunu sesijās ES pārstāvēs Latvija. Vides Padomes laikā, kad, pildot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus, vadīšu ES ministru diskusijas par starptautisko sarunu jautājumiem, būs ļoti noderīgas gan Klimata pārmaiņu konferencē gūtās zināšanas, gan prasmes.

Ar cieņu, ministrs Kaspars Gerhards."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...