Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noslepenoto ministra Kaspara Gerharda atskaiti par to, ko tad viņš darījis savā no valsts budžeta vairāk nekā 10 tūkstošus eiro izmaksājušajā braucienā uz konferenci Peru galvaspilsētā Limā, kur no viņa vadītās ministrijas bija devušies vēl desmit ierēdņi.

"Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

kopija: Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam

atskaite par komandējumu uz Peru Republiku.

Komandējuma vieta, laiks: Lima, Peru Republika no 2014. gada 7. decembra, līdz 13. decembrim.

Mērķis: piedalīties ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 20. sesijas (COP) un Pušu 10. konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP), augstā līmeņa segmentā.

Pēc ierašanās Limā 8.decembrī tikos ar Latvijas delegātiem, lai pārrunātu Latvijas viedokli par Klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegto progresu, sarunu aktuālo situāciju un potenciālajiem risinājumiem problēmjautājumiem. Tikos ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Canete), Itālijas vides, dabas resursu aizsardzības un jūrlietu ministru Gianu Luca Galletti (Gian Luca Galletti) un citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem darba vakariņu pasākumā. Pārrunājām klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegtos rezultātus un ES aktuālos jautājumus.

Komandējuma ietvaros katru rītu piedalījos ES ministru līmeņa koordinācijas sanāksmēs (piedalījās visu ES dalībvalstu ministri, kā arī Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs). Šajās sanāksmēs tika pārrunāts sarunu progress un turpmākās rīcības, koordinētas katras dienas divpusējās un daudzpusējās tikšanās.

9.decembrī pēc dalības augstā līmeņa segmenta atklāšanā, kurā ievadvārdus teica arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns (Ban Ki Moon), piedalījos augstā līmeņa dialogā par klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu finansējuma jautājumiem, kā arī uzstājos plenārā sesijā. Savā uzrunā akcentēju ES sasniegumus un mudināju visas pasaules valstis aktīvi iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanā. Atgādināju par ES ietvaros nesen panākto vienošanos par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu 40% apmērā līdz 2030.gadam un, lai kliedētu daudzu pasaules valstu viedokļus par to, ka ES bez piepūles varētu uzņemties vēl lielākas saistības, skaidroju, ka šī vienošanās nemaz nebija vienkārša.

No 10.decembra līdz 12.decembrim augstā līmeņa plenāro sesiju starplaikos piedalījos ES ministru daudzpusējās sarunās ar citu sarunu grupu pārstāvjiem. Sarunās tika pārrunāti abām Pusēm nozīmīgie jautājumi un meklēti potenciāli līdzīgie viedokļi, iespējamie kompromisi. Paralēli plenārām sesijām un sarunām ar citu sarunu grupu pārstāvjiem, divpusēji tikos ar ES dalībvalstu ministriem, t.sk. Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Dānijas, Luksemburgas, Austrijas, Nīderlandes, Maltas u.c. (vēl ar citiem tikos atsevišķo pasākumu laikā). Ņemot vērā viņu lielo interesi, informēju par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā prioritātēm un uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo.

Papildus, 10.decembrī apmeklēju Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group), kas apvieno ES progresīvākās valstis, augstā līmeņa pasākumu. Zaļās izaugsmes grupas mērķis ir pētīt, veicināt un īstenot ES ekonomiskās un stratēģiskās iespējas oglekļa mazietilpīgai attīstībai. Grupā notiek regulāra viedokļu apmaiņa pirms Vides ministru padomes sanāksmēm. Latvija šobrīd vēl nav grupas locekle, taču viena no grupas loceklēm ir Igaunija. Paralēli, tikos arī ar Lielbritānijas valsts sekretāru Enerģētikā un klimata pārmaiņās Edu Deiviju (Ed Davey), pārrunājot aktuālo starpvalstu sadarbību.

Tāpat 11 .decembrī, papildus ES koordinācijai, plenārām sesijām un divpusējām un daudzpusējām sarunām, piedalījos darba pusdienās starp Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, Francijas ministriem (ienākošā COP/CMP prezidentūra), Vāciju un Lielbritāniju (ES vadošie sarunu vedēji), Itāliju un Luksemburgu (trio prezidentūras). Sarunās tika meklēti risinājumi starptautisko sarunu principiāla progresa sasniegšanai, pārrunāta Latvijas kā ES Padomes prezidentūras 2015.gada I pusgadā iespējamā loma, Francijas kā ienākošās COP/CMP prezidentūras nodomi u.tml.

Savukārt 11. decembra vakarā tikos ar Latvijas goda konsulu Peru Raulo Lozano Merino (Raul S. Lozano Merino). 2015.gada septembrī viņš plāno organizēt Peru komersantu delegāciju uz Latviju.

12.decembrī pirms izbraukšanas uz lidostu pēc ES koordinācijas piedalījos COP/CMP sarunu progresa apkopojošajās plenārsesijās, kurās tika pārrunāts starp sarunu grupām panāktais sarunu progress un turpmākais process. Ņemot vērā to, ka konferencei bija plānota noslēgties 12.decembrī, pēcpusdienā devos uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. Tomēr Pušu domstarpību dēļ vienošanās todien panākta netika un tāpēc līdz Klimata pārmaiņu konferences noslēgumam Latviju pārstāvēja eksperti. Sarunām turpinoties vēl divas diennaktis, gala vienošanās tika sasniegta tikai 14.decembrī.

Sasniegtie rezultāti:

• Attīstīju sadarbību ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru, kā arī citu ES dalībvalstu ministriem; atbildot uz lielo interesi par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā iecerēm, iepazīstināju viņus ar Latvijas prioritātēm un, lai labāk sagatavotos prezidējošās valsts pienākumu veikšanai, uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo un viņu interesēm;

• Plenārā sesijā, kā arī divpusējās sanāksmēs izskaidroju Latvijas pieredzi SEG samazināšanā, mudinot visus iesaistīties, lai tādējādi minimizētu pastāvošo nevienlīdzību starp valstīm, kas iesaistās SEG emisiju samazināšanā un valstīm, kas to nedara;

• Guvu pieredzi ES Padomes prezidējošās valsts pienākumu īstenošanā augsta līmeņa starptautisko sarunu sesijās un daudzpusējās sanāksmēs, kas būs ļoti noderīga 2015.gada I pusgadā, kad Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts un starptautisko sarunu sesijās ES pārstāvēs Latvija. Vides Padomes laikā, kad, pildot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus, vadīšu ES ministru diskusijas par starptautisko sarunu jautājumiem, būs ļoti noderīgas gan Klimata pārmaiņu konferencē gūtās zināšanas, gan prasmes.

Ar cieņu, ministrs Kaspars Gerhards."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...