Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noslepenoto ministra Kaspara Gerharda atskaiti par to, ko tad viņš darījis savā no valsts budžeta vairāk nekā 10 tūkstošus eiro izmaksājušajā braucienā uz konferenci Peru galvaspilsētā Limā, kur no viņa vadītās ministrijas bija devušies vēl desmit ierēdņi.

"Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai

kopija: Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam

atskaite par komandējumu uz Peru Republiku.

Komandējuma vieta, laiks: Lima, Peru Republika no 2014. gada 7. decembra, līdz 13. decembrim.

Mērķis: piedalīties ANO Vispārējas konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 20. sesijas (COP) un Pušu 10. konferences, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP), augstā līmeņa segmentā.

Pēc ierašanās Limā 8.decembrī tikos ar Latvijas delegātiem, lai pārrunātu Latvijas viedokli par Klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegto progresu, sarunu aktuālo situāciju un potenciālajiem risinājumiem problēmjautājumiem. Tikos ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti (Miguel Arias Canete), Itālijas vides, dabas resursu aizsardzības un jūrlietu ministru Gianu Luca Galletti (Gian Luca Galletti) un citiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministriem darba vakariņu pasākumā. Pārrunājām klimata pārmaiņu konferences pirmajā nedēļā sasniegtos rezultātus un ES aktuālos jautājumus.

Komandējuma ietvaros katru rītu piedalījos ES ministru līmeņa koordinācijas sanāksmēs (piedalījās visu ES dalībvalstu ministri, kā arī Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs). Šajās sanāksmēs tika pārrunāts sarunu progress un turpmākās rīcības, koordinētas katras dienas divpusējās un daudzpusējās tikšanās.

9.decembrī pēc dalības augstā līmeņa segmenta atklāšanā, kurā ievadvārdus teica arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Mūns (Ban Ki Moon), piedalījos augstā līmeņa dialogā par klimata pārmaiņu ierobežošanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumu finansējuma jautājumiem, kā arī uzstājos plenārā sesijā. Savā uzrunā akcentēju ES sasniegumus un mudināju visas pasaules valstis aktīvi iesaistīties klimata pārmaiņu novēršanā. Atgādināju par ES ietvaros nesen panākto vienošanos par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu 40% apmērā līdz 2030.gadam un, lai kliedētu daudzu pasaules valstu viedokļus par to, ka ES bez piepūles varētu uzņemties vēl lielākas saistības, skaidroju, ka šī vienošanās nemaz nebija vienkārša.

No 10.decembra līdz 12.decembrim augstā līmeņa plenāro sesiju starplaikos piedalījos ES ministru daudzpusējās sarunās ar citu sarunu grupu pārstāvjiem. Sarunās tika pārrunāti abām Pusēm nozīmīgie jautājumi un meklēti potenciāli līdzīgie viedokļi, iespējamie kompromisi. Paralēli plenārām sesijām un sarunām ar citu sarunu grupu pārstāvjiem, divpusēji tikos ar ES dalībvalstu ministriem, t.sk. Igaunijas, Lietuvas, Itālijas, Dānijas, Luksemburgas, Austrijas, Nīderlandes, Maltas u.c. (vēl ar citiem tikos atsevišķo pasākumu laikā). Ņemot vērā viņu lielo interesi, informēju par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā prioritātēm un uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo.

Papildus, 10.decembrī apmeklēju Zaļās izaugsmes grupas (Green Growth Group), kas apvieno ES progresīvākās valstis, augstā līmeņa pasākumu. Zaļās izaugsmes grupas mērķis ir pētīt, veicināt un īstenot ES ekonomiskās un stratēģiskās iespējas oglekļa mazietilpīgai attīstībai. Grupā notiek regulāra viedokļu apmaiņa pirms Vides ministru padomes sanāksmēm. Latvija šobrīd vēl nav grupas locekle, taču viena no grupas loceklēm ir Igaunija. Paralēli, tikos arī ar Lielbritānijas valsts sekretāru Enerģētikā un klimata pārmaiņās Edu Deiviju (Ed Davey), pārrunājot aktuālo starpvalstu sadarbību.

Tāpat 11 .decembrī, papildus ES koordinācijai, plenārām sesijām un divpusējām un daudzpusējām sarunām, piedalījos darba pusdienās starp Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru Migelu Ariasu Kanjeti, Francijas ministriem (ienākošā COP/CMP prezidentūra), Vāciju un Lielbritāniju (ES vadošie sarunu vedēji), Itāliju un Luksemburgu (trio prezidentūras). Sarunās tika meklēti risinājumi starptautisko sarunu principiāla progresa sasniegšanai, pārrunāta Latvijas kā ES Padomes prezidentūras 2015.gada I pusgadā iespējamā loma, Francijas kā ienākošās COP/CMP prezidentūras nodomi u.tml.

Savukārt 11. decembra vakarā tikos ar Latvijas goda konsulu Peru Raulo Lozano Merino (Raul S. Lozano Merino). 2015.gada septembrī viņš plāno organizēt Peru komersantu delegāciju uz Latviju.

12.decembrī pirms izbraukšanas uz lidostu pēc ES koordinācijas piedalījos COP/CMP sarunu progresa apkopojošajās plenārsesijās, kurās tika pārrunāts starp sarunu grupām panāktais sarunu progress un turpmākais process. Ņemot vērā to, ka konferencei bija plānota noslēgties 12.decembrī, pēcpusdienā devos uz lidostu, lai atgrieztos Latvijā. Tomēr Pušu domstarpību dēļ vienošanās todien panākta netika un tāpēc līdz Klimata pārmaiņu konferences noslēgumam Latviju pārstāvēja eksperti. Sarunām turpinoties vēl divas diennaktis, gala vienošanās tika sasniegta tikai 14.decembrī.

Sasniegtie rezultāti:

• Attīstīju sadarbību ar Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisāru, kā arī citu ES dalībvalstu ministriem; atbildot uz lielo interesi par Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts 2015.gada I pusgadā iecerēm, iepazīstināju viņus ar Latvijas prioritātēm un, lai labāk sagatavotos prezidējošās valsts pienākumu veikšanai, uzklausīju viņu redzējumu par 2015.gada I pusgadā sasniedzamo un viņu interesēm;

• Plenārā sesijā, kā arī divpusējās sanāksmēs izskaidroju Latvijas pieredzi SEG samazināšanā, mudinot visus iesaistīties, lai tādējādi minimizētu pastāvošo nevienlīdzību starp valstīm, kas iesaistās SEG emisiju samazināšanā un valstīm, kas to nedara;

• Guvu pieredzi ES Padomes prezidējošās valsts pienākumu īstenošanā augsta līmeņa starptautisko sarunu sesijās un daudzpusējās sanāksmēs, kas būs ļoti noderīga 2015.gada I pusgadā, kad Latvija būs ES Padomes prezidējošā valsts un starptautisko sarunu sesijās ES pārstāvēs Latvija. Vides Padomes laikā, kad, pildot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus, vadīšu ES ministru diskusijas par starptautisko sarunu jautājumiem, būs ļoti noderīgas gan Klimata pārmaiņu konferencē gūtās zināšanas, gan prasmes.

Ar cieņu, ministrs Kaspars Gerhards."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...