Gerhardu ģimenes "ietaupījums" dzīvokļa darījumā uz valsts rēķina - aptuveni 1000 eiro

Zemesgrāmata rāda - 50,6 kvadrātmetrus lielu mākslinieku darbnīcu Vecrīgā pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda sieva Vita Gerharde 2004. gadā no sveša cilvēka iegādājusies, oficiāli samaksājot smieklīgu summu - aptuveni 162 eiro kvadrātmetrā, kamēr tirgus cena neizbūvētam mansardam tolaik bija no 1200 līdz 1500 eiro kvadrātmetrā. Tas nozīmē, ka kā oficiālā darījuma cena valstij tika uzrādīta summa, kas bija vismaz 7,5 reizes mazāka par dzīvokļa - mākslinieku darbnīcas tirgus cenu.

Valsts ieņēmumu dienests aģentūrai LETA ir skaidrojis, ka, iegādājoties nekustamo īpašumu, ienākuma nodokli maksā nekustamā īpašuma pārdevējs, savukārt personas, kuras ir privatizējušas valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļus, neapdzīvojamās telpas, mākslinieku darbnīcas, viendzīvokļa un daudzdzīvokļu mājas, no valsts nodevas par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir atbrīvotas. Uz šī pamata tiek mēģināts izdarīt secinājumu, ka Gerhardu ģimenei nemaz neesot bijis praktiska iemesla uzrādīt mākslīgi samazinātu darījuma cenu.

Taču šajā gadījumā ir runa nevis par "svaigi" privatizēta dzīvokļa ierakstīšanu zemesgrāmatā, bet gan darījumu divu fizisku personu starpā. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā Gerhardu ģimenei, reģistrējot savu pirkumu zemesgrāmatā, būtu bijis nepieciešams samaksāt valsts nodevu 2% apmērā no darījuma summas: šis ilgus gadus ir bijis viens no pamatiemesliem, kuru dēļ valstij ir tikušas uzrādītas mākslīgi samazinātas nekustamo īpašumu darījumu summas.

Ja Gerhardu ģimene dzīvokli būtu iegādājusies par mazāko ekspertu nosaukto tālaika tirgus cenu - 1200 eiro kvadrātmetrā, darījuma summa būtu bijusi 60 720 eiro, par ko būtu nācies valstij samaksāt valsts nodevu 1214 eiro apmērā. Taču, tā kā darījuma summa tika uzrādīta tikai 5759 lati, tad valstij nodevā varēja samaksāt būtiski mazāk - aptuveni 163 eiro, tādā veidā tagadējā ministra ģimenei gūstot iespēju uz valsts rēķina ietaupīt nedaudz vairāk nekā 1000 eiro.

Kā Pietiek jau informējis, šādas summas samaksāšana Gerhardu ģimeni 2004. gadā nebūtu izputinājusi: 2004. gadā Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un dažādos valsts darbos gadā kopā nopelnīja vairāk nekā 26 tūkstošus latu (37 tūkstošus eiro). Tiesa, Gerharda amatpersonas deklarācija nesniedz informāciju, no kādas "tumbočkas" varētu būt ņemti "īstajam" darījumam nepieciešamie vismaz 60 tūkstoši eiro.

Tiesa, Pietiek lasītāji ir izvirzījuši vēl vienu notikušā versiju, kas arī teorētiski ir iespējama: "Viss ir daudz vienkāršāk: lai privatizētu bēniņus, tos varēja definēt kā mākslinieku darbnīcu, bet vajadzēja mākslinieku, kas to izdara: šeit arī parādās mākslinieks, kura vārdā veic līguma slēgšanu par īri un tad privatizāciju: mansards bija noteikti neizbūvēts... Ja kādu apčakarēja, tad pārējos mājas iedzīvotājus, kuri pazaudēja domājamo daļu..."

Par labu šai versijai runā fakts, ka 1936. gadā dzimušais mākslinieks Gaidars Jēkabsons, no kura Vita Gerharde iegādājusies mākslinieka darbnīcu, to privatizējis tikai 2003. gadā - divus gadus pēc tam, kad Gerhardu ģimene, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, privatizēja dzīvokli, kurā šajā ēkā bija dzīvojuši līdz tam.

Ne Gerhards, ne viņa biroja pārstāvji joprojām nav snieguši atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo darījumu.

"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda sievas ģimene dzīvoklī Vecrīgā ir dzīvojuši jau kopš 1960-tajiem gadiem, un atbilstoši tā laika likumdošanai ģimene īpašumu privatizēja par privatizācijas sertifikātiem. Par īpašumiem tika nomaksāti likumdošanai atbilstošās visas valsts nodevas un pārējie maksājumi. Visi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem notikuši atbilstoši Latvijas likumdošanas normatīvajiem aktiem," - ar šādu paziņojumu pirmdien klajā nāca Gerharda pārstāve pēc tam, kad Pietiek bija atklājis ģimenes mājokli Vecrīgā.

Svētdien Pietiek atklāja, ka Gerharda sievas Vitas Gerhardes oficiālā īpašumā Vecrīgā, Klostera ielā ir divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību - aptuveni 116 kvadrātmetru, kura pašreizējā tirgus cena Pietiek aptaujāto ekspertu skatījumā varētu būt vismaz 300 tūkstoši eiro.

Viens no tiem, kā rāda zemesgrāmatas informācija, patiešām varētu būt iegādāts privatizācijas ceļā, jo zemesgrāmatā nav minēts tā iepriekšējais īpašnieks. Šādā veidā Vitai Gerhardei 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā, Klostera ielā 9/11 izdevies iegādāties par 4068 latiem (divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību).

Taču ir vēl arī otrs dzīvoklis, ko Vita Gerharde iegādājusies 2004. gadā. Šis dzīvoklis ir šajā pašā ēkā esoša 50,6 kvadrātmetrus liela mākslinieka darbnīca, kuru Gerhardu ģimene, kā rāda zemesgrāmata, nebūt nav privatizējusi par sertifikātiem vai arī tajā dzīvojusi kopš 60. gadiem.

Patiesībā šo dzīvokli, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, bija privatizējusi pilnīgi cita persona - 1936. gadā dzimušais Gaidars Jēkabsons. Arī uz jautājumu, kāds tieši Gerhardu ģimenes loceklis, pēc viņu versijas, ir bijis šis Gaidars Jēkabsons, ne ministrs, ne viņa pārstāvji Pietiek pagaidām nav spējuši atbildēt.

Tikmēr VID amatpersonu deklarāciju publisko datu reģistrā ir atrodama gan Gerharda, gan viņa sievas deklarācija, un no abām redzams, ka ne viena, ne otra ģimenē nekāda Gaidara Jēkabsona nav bijis.

"Nav šaubu, ka te ir ļoti primitīvā veidā apieta nepieciešamība dalīties ar valsti nodokļu jomā. Tajā laikā kvadrātmetrs ekskluzīva īpašuma Vecrīgā nevarēja maksāt un nemaksāja 115 latus kvadrātmetrā. Pat dzīvokli Pļavniekos par šādu cenu nevarēja nopirkt. Nav ne mazāko šaubu, ka politiķa ģimene ir piedalījusies valsts apkrāpšanā," Pietiek jau svētdien publicēja šo kāda nekustamo īpašumu tirgus eksperta viedokli. Latio un Balsta dati par reālajām cenām šajā laikā šo viedokli apstiprina.

Pietiek jau informējis, ka ir zināmi divi uzņēmumi, kuru datu bāzēs atrodami neapstrīdami dati par īpašumu cenām šajā laikā, - Balsts un Latio. Abu uzņēmumu pārstāvju sniegtā informācija apliecina - godīgs darījums, 50,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli vai telpas Vecrīgā 2004. gada pavasarī iegādājoties par 5759 latiem (8200 eiro), ir bijis vienkārši neiespējams.

"2004.gadā neizbūvēts mansards maksāja no 1200 līdz 1500 eiro kvadrātmetrā, izbūvēts - 2000-3000 eiro kvadrātmetrā," - šādu cenu diapazonu Pietiek minēja uzņēmumu grupas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. "1200 - 3500 eiro kvadrātmetrā," - līdzīgu informāciju Pietiek sniedza uzņēmumā Latio.

Tas nozīmē, ka reālā Vitas Gerhardes 2004. gada aprīlī iegādātās mākslinieka darbnīcas cena bija vismaz 7,5 reizes lielāka nekā tā, kas tika uzrādīta valstij kā oficiālā darījuma summa, dzīvokli iegādājoties no 1936. gadā dzimušā Gaidara Jēkabsona.

Novērtē šo rakstu: