Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Lai kā tas arī Andai Čakšai nepatiktu, ģimenes ārstu prasības ir pamatotas. To atzina ne tikai valsts veselības aprūpes organizatori ar "vārdu", bet arī Veselības ministrijas (VM) Stratēģiskā padome, kas sākotnēji ministres ietekmē bija sasaukta, lai sagatavotu citu lēmumu. Pamatota ir arī ģimenes ārstu neticība mutiskiem (lasi - maldinošiem) ministres solījumiem, ka viss būs un visiem visu iedos.

Šādi VM solījumi, deklarācijas, sadarbības līgumi un memorandi dažādās asociācijās un biedrībās krājas ar putekļiem jau kuru gadu desmitu. Tikai nekas tālāk par parakstīšanu un skaistām frāzēm nav virzījies. Arī A. Čakša jau savas ministrēšanas laikā ir paspējusi sasolīt pilnīgi visu – piemēram, to, ka strādās kā krīzes menedžere un tūlīt sakārtos nozari, izstrādājot medicīnā jaunu Ārstniecības likumu, kas dos sākumu nebijušiem trekniem gadiem medicīnā.

Gan deklarēja to, ka ir pacientu ministre un vairs nebūs nekādu bažu par rindām, laipniem mediķiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem. Gan to, ka būs vispārējā veselības apdrošināšana, caur kuru valsts visiem nodrošinās pieejamu augsta līmeņa un neierobežotu iespēju veselības aprūpi. Solījumi ir izčākstējuši viens aiz otra. Uz šo brīdi ir pilnīga nulle...

Lai kaut nedaudz uzturētu interesi un būtu kaut neliels politiskais ZZS atbalsts, A. Čakša ir ķērusies pie virtuālā, neesošā, bet apsolītā budžeta deficīta dalīšanas visa līmeņa slimnīcām. Šāda aktivitāte ir nosaukta par reformu! Nekādi netiek uzlabota ārstniecības iestāžu ārstniecības pakalpojuma kvalitāte vai efektivitāte. Bet toties visai prasti ārpus Rīgas tiek "slēgtas" slimnīcas, izveidojot tikai sev saprotamus sadarbības modeļus, radot iespaidu, ka tā ir veselības aprūpes reforma.

Paralēli tam ārpus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) tiek paredzēti atsevišķi neatliekamās palīdzības sniegšanas punkti, kur, kā izrādās, pa visu valsti dežūrēs nebijis daudzums mediķu ar visai neskaidru kvalifikāciju. Tā vietā, lai stiprinātu vienoto un profesionālo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, tagad palīdzības sniegšana tiks sadrumstalota starp daudziem nelieliem punktiņiem.

Ņemot vērā šo punktu spējas un personāla kvalifikāciju, visticamāk viņu vienīgā nodarbošanās būs NMPD brigāžu izsaukšana, jo ko gan citu vēl spēs dežūrējošie mediķi ar fonendoskopu un asins spiediena mērīšanas ierīci (jo citas diagnostiskās iespējas netiek paredzētas, tās būs pieejamas tikai reģionālās slimnīcās).

Formāli "uz papīra" par šādu reģionālo slimnīcu nu gatavojas kļūt arī nu jau bijušās padomnieces un ministres draudzenes Alīdas Vānes privātslimnīca Gulbene - Balvi. Šai privātai struktūrai tiek paredzēti miljoni, ignorējot pārējo jau esošo septiņu reģionālo slimnīcu aktuālās nepieciešamības...

Varbūt A. Čakšai kārtējo reizi izdosies apvārdot premjeru, ka šādu apvienību formāla izveidošana (pat ne "uz papīra", bet tikai vārdiska) ir reforma, bet diez vai EK pārstāvji būs tikpat naivi. Gadījumā, ja Saeima apstiprinās grandiozo nodokļu reformu, tad visdrīzāk nekāda nauda medicīnas reformām nebūs, jo budžeta deficīta pieļaujamā robeža tiks novirzīta kopējam valsts budžetam, ko radīs ienākumu un izdevumu pārdale reformas iespaidā. Varbūt A.Čakša patiesi cer, ka šo nodokļu reformu nepieņems? Bet tad jau amatu nāksies zaudēt ne tikai viņai, bet visam Ministru kabinetam.

Lai arī pašai ministrei liekas, ka strīdā ar ģimenes ārstiem viņa ir gudrāka un sabiedrība nostāsies viņas pusē (kā to jau ir izdarījis galantais premjers, bruņnieciski aizstāvot dāmu), tā gluži vis nav. Zemie valdības reitingi un pašas A. Čakšas reitings liecina par pretējo. Viņa uz šo brīdi nav iestājusies nevienā politiskā partijā, nav vēl izgājusi Saeimas deputāta vēlēšanu rūdījumu, tāpēc laikam neapjauš, ka par vēlēšanām jau sāk domāt jau tie, kam nākamajā gadā būs jāsola valsts iedzīvotājiem visādi labumi, kā arī jālielās ar sasniegumiem... Un te ZZS par paveikto veselības aprūpes jomā sagaida ļoti nepatīkami jautājumi gan no citām partijām, gan sabiedrības, t.i. vēlētājiem...

A. Čakšas konflikta pamatā ar ģimenes ārstiem ir banāls sens personisks aizvainojums, kura dēļ bija jāzaudē ienesīgs amats P. Stradiņa slimnīcas valdē. Pat toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs publiski sāka apšaubīt nu jau esošās ministres kompetenci būt par P. Stradiņa Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju. Pamatā visam bija (un joprojām ir) neadekvāti garās rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem Bērnu slimnīcā.

Slimiem bērniem Bērnu slimnīcā pakalpojuma saņemšanai jāstāv rindā pat pusgadu (!), bet tai pat laikā par pilnu maksu bērnu var pieņemt tai pašā dienā, tiesa, ārpus Bērnu slimnīcas, turpat aiz sētas, privātās medicīnas iestādēs. Un pieņemšanu veic tie paši Bērnu slimnīcas darbinieki... Tā vietā, lai sakārtotu darbu Bērnu slimnīcā, tika stāstīts par kritisko situāciju ar speciālistiem un slikto ģimenes ārstu darbu.

A. Čakša savām "kreisajām šeftēm" atrada grēkāžus - ģimenes ārstus. Tas bija pieņemami G. Belēvičam, kurš stiprināja savas padomnieku rindas ar A. Čakšu kā sabiedroto "cīņā" ar ģimenes ārstiem, kuriem jau toreiz izstrādāja visnotaļ absurdus darba "kvalitātes kritērijus", kam nebija nekā kopēja ar ārstniecības pakalpojuma kvalitātes vadību. Belēvičs aizgāja, bet problēmas palika, kaut ģimenes ārsti pirms gada stāvēja piketā pie Ministru kabineta ēkas, prasot (drīzāk jau lūdzot) papildu finansējumu un atbalstu primārās veselības aprūpes nozarei, kā arī norādot uz pilnīgi aplamajiem un nekompetentajiem VM lēmumiem primārās veselības aprūpes organizēšanā ...

Šos pilnīgi aplamos lēmumus, t.sk. absurdos un nekompetentos "kvalitātes kritērijus" VM un nu jau arī premjers turpina piedāvāt (jeb, pareizāk sakot, "iebarot" vai "pārdot") ģimenes ārstu streika komitejai sarunās. Kāds tur brīnums, ka streika komiteja tos nepieņem, nevar pieņemt (jāpiemin, ka VM un premjera mutiskie solījumi sarunās vēlāk kardināli atšķiras no rakstiskajiem piedāvājumiem).

Ikviens profesionāls veselības aprūpes vadītājs, kurš iepazinies ar VM un premjera streika risinājuma piedāvājumiem ģimenes ārstiem, bez šaubīšanās piekrīt ģimenes ārstiem. Tas notika arī VM Stratēģiskajā padomē, kuras locekļi, lai arī ir VM iestādījumā, tomēr nebija ar mieru likt savu vārdu par izsmieklu kolēģiem, piekrītot VM viedoklim...

Tālāk par premjera M. Kučinska mutiskiem solījumiem ZZS nav tikusi. Izvirzītā ministre A.Čakša izrādījās spēcīga tikai runu plūdos, kuriem neseko nekādi reāli darbi. Viņai nav redzējuma par veselības aprūpes nozari, un nu jau nav arī mediķu atbalsta. Veselības ministrija ir vāja visas pozīcijās, no valsts sekretāra līdz pakļautības iestādēm, kas nu jau ilgstoši strādā bez kompetentiem vadītājiem. Tas attiecas arī uz VM pārraudzībā esošām kapitālsabiedrībām.

Ir acīmredzams, ka VM netiek galā ar saviem uzdevumiem un šobrīd virsroku ņem personiskas ambīcijas un aizvainojumi, kas rezultātā veido nespēju vienoties par pašsaprotamām lietām.

Neatzīstot VM neprasmi organizēt primāro veselības aprūpi, necenšoties uzklausīt šīs jomas profesionāļu, ģimenes ārstu viedokli, A. Čakša šodien ir izspēlējusi jaunu "krīzes menedžmenta" trumpi - tiek noliegts visu Latvijas ģimenes ārstu profesionālisms, kā arī viņu profesionālā biedrība (LĢĀA) ir pasludināta par "asociāciju, kura nepārstāv savus biedrus"... Elegants un vienkāršs krīzes risinājums - kā izrādās, visi ir nejēgas, izņemot šo vājo sievieti, kurai ar visu jātiek galā...

Tiesa, A. Čakšai kā vienmēr ir sanācis misēklis - visi ģimenes ārsti ir pierādījuši savu kvalifikāciju un kompetenci valstī noteiktajā kārtībā, viņi ir sertificēti, ko apliecina Veselības inspekcijā pieejamais datu reģistrs! Tās pašas Veselības inspekcijas, kurai vadītāju nu jau labu laiku A. Čakša nevar ne atrast, ne iecelt...

Novērtē šo rakstu: