Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
26.07.2017.
Komentāri (103)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.

Šķiet, mediķi, sākot konfliktēt ar valdību, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerējās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasībām – tāpat kā uz valdības nedrošību un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstītājiem ir pilnīgi lieki izšķiest savus spēkus, nopūloties demonizēt (vai "blondīņot") veselības ministri Andu Čakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizējas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildīgā Saeimas komisija. Nežēlīgs un precīzs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbīlis – bija valdības (pagaidām vēl tikai) iecere uzticēt pašvaldībām ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un, protams, arī viņu finansējuma dalīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arī veselības aprūpi, ir savas nopietnas pretenzijas pret ģimenes ārstiem. Viņu entuziasma trūkums un tūļība tiek saukti par galveno cēloni, kāpēc netiek apgūta nauda, kas – uz budžeta deficīta rēķina! – tika atvēlēta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimību atklāšanai un ārstēšanai to agrīnajās stadijās*.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) tāpēc piedraudēja "atvērt" likumu par ārstu praksēm un padarīt bargākas tajā noteiktās prasības ģimenes ārstu institūtam. Streiks noteikti spēcina viņas un citu komisijas deputātu apņēmību sarīkot šādu likumdošanas eksekūciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrība uz mediķu cīkstēšanos ar politiķiem un viņu pieteiktām prasībām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzību. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret ģimenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistēmā, kurā pacienti jūtas kalpojam mediķiem, viņu vajadzībām un ērtībām. Tāpēc arī gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnīšanās centieni (piemēram, šis).

Cilvēkus galvenokārt uztrauc ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akūtajās stundās» ir pārpildītas. Tā ir nepielūdzama norma.

Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem visticamāk pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk bez nosūtījuma; 45% gadījumos pacienti nonāk slimnīcā tāpēc, jo šajā laikā nestrādā ģimenes ārsts.

Līdzīgi dati tika iekrāti Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pavasarī veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

Sabiedrības faktiski nepamanīta, bet profesionāli sāpīga problēma ir ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju (ne)izpilde. Tāpēc streikotāju kritiķiem vienmēr pie rokas ir sāpīgi dzelošs pretarguments prasībām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildīto kritēriju skaitam ir tendence pieaugt – tomēr, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli ģimenes ārstu darba kopējais kvalitātes līmenis neuzlabojas, turklāt Veselības ministrija (VM) daļu kritēriju prasību ir žēlsirdīgi "nomīkstinājusi". Kvalitātes kritēriju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmē ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka ģimenes ārstu institūtā ir daudz trūkumu, kas nozīmē arī nelietderīgus piešķirtā finansējuma tēriņus. Piemēram, aug ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas Savienībā par primārās veselības aprūpes kvalitāti liecina sarūkošs nosūtījumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. (Šāds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams ģimenes ārstu praksēm veltītās Čakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosūtījumi.

VK revīzijā secināts: vairāki kritēriji, kuriem VM ģimenes ārstu novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrīninga  izmeklējumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildīja  tikai  16  procenti  ģimenes  ārstu, pacientu  apmeklētības  kritēriju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mūsu ģimenes ārstiem (un, protams, visai veselības sistēmai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemēram, augstāk minētajā nīderlandiešu pētnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzīta par vienu no ES valstīm ar spēcīgu veselības primārās aprūpes sistēmu. Protams, tieša mērīšanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselības obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvēlēts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arī krietni "prozaiskākas" lietas – piemēram, mūsu eskulapiem netīkamā ģimenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamība 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksēm kooperējoties dežūrām. Tāpat jūtama daļa ģimenes ārsta ienākumu (tiem garantēto pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vērtējot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimību profilaksē, efektīvs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas līmenis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ģimenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzīgo pretestību informatīvās sistēmas "e-veselība" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatītu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespējas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precīzāku ainu par šādu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotību, pieķerot ārstus - "mīkstsiržus".

Tāpat būtu iespējams skaidrāk ieraudzīt, vai ģimenes ārsta prakses pacientu vidū neatrodas "mirušās dvēseles" – cilvēki, kuri jau sen dzīvo ārzemēs, bet par kuriem tiek joprojām iekasēta kapitācijas nauda. Šādu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rēķināts, var būt diezgan iespaidīgs.

Tāpēc nebrīnieties, ka Kučinskis un Čakša ar streikojošiem ģimenes eskulapiem kaulējās tik aukstasinīgi, pat vienaldzīgi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācītim vēderā".

* "Kaut gan onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai un ārstēšanai valsts budžetā šogad ir atvēlēti ievērojami papildu līdzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas nepilnību dēļ pastāv risks, ka līdz gada beigām no šīs summas netiks iztērēti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloģisko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mēnešos attiecībā pret 2016.gada četriem mēnešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloģisko slimnieku medikamentiem papildus tika piešķirti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lēna naudas tērēšana saglabāsies arī turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztērēti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra 2017.gada 20.jūnija preses relīzes.)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

FotoVēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta kampaņu uzņēmuma intraneta palaišanai”.
Lasīt visu...

21

Kas gaidāms

Foto2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš 2017. gada janvāra. Tas ir gandrīz trīs Latvijas, ieskaitot pensionārus un zīdaiņus. Tai skaitā vairāk nekā četri simti tūkstošu jaunu darbavietu - ražošanā. Šādas tendences nebija vērojamas ASV jau sen. Arī iepriekšējo prezidentu valdīšanas laikos bija mēģinājumi palielināt darbavietu skaitu, bet tas izdevās, tikai radot vēl papildu birokrātus.
Lasīt visu...

12

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

FotoArtus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu cilvēku. Tu man zvanīji gandrīz katru otro dienu, lai vienmēr būtu gatavs atmaskot.
Lasīt visu...

21

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

FotoMūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību, tādējādi uzsverot, ka tomēr notiek labas lietas, un ka mūsu valstī ir izcili mediķi.
Lasīt visu...

12

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

FotoGadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu] Eiropas kolonizēšana ar trešās pasaules imigrantiem. Jo dēmografija ir liktenis, kā teic amerikāņu paruna. Jo Ulmaņa Latviju var darīt dēmokratisku dažos mēnešos; valsti, ko sociālisms nolaidis līdz kliņķim, var sakārtot un iedibināt kārtīgu, brīva tirgus saimniecības iekārtu dažos gados; bet iedzīvotāju sastāva maiņai, ja nav ārkārtas apstākļu, vajag gadudesmitus un paaudzes. Jo, neskaitot kaŗu un revolūciju laiku, dēmografija luncina polītiku, nevis otrādi. Lai top rakstu sērija par to (šobrīd provizoriski šķiet, ka varētu būt četri raksti).
Lasīt visu...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...

Foto

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

Mani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani...

Foto

Transformeri jeb Putas vai krējums?

Kā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē...

Foto

Kremļa ierocis

Lai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku....

Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....