Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
26.07.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.

Šķiet, mediķi, sākot konfliktēt ar valdību, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerējās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasībām – tāpat kā uz valdības nedrošību un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstītājiem ir pilnīgi lieki izšķiest savus spēkus, nopūloties demonizēt (vai "blondīņot") veselības ministri Andu Čakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizējas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildīgā Saeimas komisija. Nežēlīgs un precīzs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbīlis – bija valdības (pagaidām vēl tikai) iecere uzticēt pašvaldībām ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un, protams, arī viņu finansējuma dalīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arī veselības aprūpi, ir savas nopietnas pretenzijas pret ģimenes ārstiem. Viņu entuziasma trūkums un tūļība tiek saukti par galveno cēloni, kāpēc netiek apgūta nauda, kas – uz budžeta deficīta rēķina! – tika atvēlēta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimību atklāšanai un ārstēšanai to agrīnajās stadijās*.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) tāpēc piedraudēja "atvērt" likumu par ārstu praksēm un padarīt bargākas tajā noteiktās prasības ģimenes ārstu institūtam. Streiks noteikti spēcina viņas un citu komisijas deputātu apņēmību sarīkot šādu likumdošanas eksekūciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrība uz mediķu cīkstēšanos ar politiķiem un viņu pieteiktām prasībām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzību. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret ģimenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistēmā, kurā pacienti jūtas kalpojam mediķiem, viņu vajadzībām un ērtībām. Tāpēc arī gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnīšanās centieni (piemēram, šis).

Cilvēkus galvenokārt uztrauc ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akūtajās stundās» ir pārpildītas. Tā ir nepielūdzama norma.

Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem visticamāk pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk bez nosūtījuma; 45% gadījumos pacienti nonāk slimnīcā tāpēc, jo šajā laikā nestrādā ģimenes ārsts.

Līdzīgi dati tika iekrāti Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pavasarī veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

Sabiedrības faktiski nepamanīta, bet profesionāli sāpīga problēma ir ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju (ne)izpilde. Tāpēc streikotāju kritiķiem vienmēr pie rokas ir sāpīgi dzelošs pretarguments prasībām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildīto kritēriju skaitam ir tendence pieaugt – tomēr, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli ģimenes ārstu darba kopējais kvalitātes līmenis neuzlabojas, turklāt Veselības ministrija (VM) daļu kritēriju prasību ir žēlsirdīgi "nomīkstinājusi". Kvalitātes kritēriju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmē ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka ģimenes ārstu institūtā ir daudz trūkumu, kas nozīmē arī nelietderīgus piešķirtā finansējuma tēriņus. Piemēram, aug ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas Savienībā par primārās veselības aprūpes kvalitāti liecina sarūkošs nosūtījumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. (Šāds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams ģimenes ārstu praksēm veltītās Čakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosūtījumi.

VK revīzijā secināts: vairāki kritēriji, kuriem VM ģimenes ārstu novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrīninga  izmeklējumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildīja  tikai  16  procenti  ģimenes  ārstu, pacientu  apmeklētības  kritēriju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mūsu ģimenes ārstiem (un, protams, visai veselības sistēmai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemēram, augstāk minētajā nīderlandiešu pētnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzīta par vienu no ES valstīm ar spēcīgu veselības primārās aprūpes sistēmu. Protams, tieša mērīšanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselības obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvēlēts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arī krietni "prozaiskākas" lietas – piemēram, mūsu eskulapiem netīkamā ģimenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamība 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksēm kooperējoties dežūrām. Tāpat jūtama daļa ģimenes ārsta ienākumu (tiem garantēto pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vērtējot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimību profilaksē, efektīvs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas līmenis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ģimenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzīgo pretestību informatīvās sistēmas "e-veselība" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatītu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespējas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precīzāku ainu par šādu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotību, pieķerot ārstus - "mīkstsiržus".

Tāpat būtu iespējams skaidrāk ieraudzīt, vai ģimenes ārsta prakses pacientu vidū neatrodas "mirušās dvēseles" – cilvēki, kuri jau sen dzīvo ārzemēs, bet par kuriem tiek joprojām iekasēta kapitācijas nauda. Šādu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rēķināts, var būt diezgan iespaidīgs.

Tāpēc nebrīnieties, ka Kučinskis un Čakša ar streikojošiem ģimenes eskulapiem kaulējās tik aukstasinīgi, pat vienaldzīgi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācītim vēderā".

* "Kaut gan onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai un ārstēšanai valsts budžetā šogad ir atvēlēti ievērojami papildu līdzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas nepilnību dēļ pastāv risks, ka līdz gada beigām no šīs summas netiks iztērēti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloģisko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mēnešos attiecībā pret 2016.gada četriem mēnešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloģisko slimnieku medikamentiem papildus tika piešķirti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lēna naudas tērēšana saglabāsies arī turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztērēti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra 2017.gada 20.jūnija preses relīzes.)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...