Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
26.07.2017.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt, bet arī sev pakļaut un, ja vien uzskatīs to par vajadzīgu, pat publiski pazemot – kā nodokļu naudas šķērdētājus.

Šķiet, mediķi, sākot konfliktēt ar valdību, pārāk paļāvās uz tautas pietāti pret savu arodu, pārāk sacerējās uz pacientu automātisku solidaritāti viņu prasībām – tāpat kā uz valdības nedrošību un koalīcijas iekšējām nesaskaņām.

Šoreiz ministri nenorakt

Streikotājiem un viņu atbalstītājiem ir pilnīgi lieki izšķiest savus spēkus, nopūloties demonizēt (vai "blondīņot") veselības ministri Andu Čakšu. Ar viņu pret "buntavniekiem" solidarizējas zaļzemnieki, premjers un MK, par nozari atbildīgā Saeimas komisija. Nežēlīgs un precīzs atbildes trieciens – kā apliecina streikotāju izbīlis – bija valdības (pagaidām vēl tikai) iecere uzticēt pašvaldībām ģimenes ārstu darba organizēšanu, administrēšanu un, protams, arī viņu finansējuma dalīšanu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kas pārzina arī veselības aprūpi, ir savas nopietnas pretenzijas pret ģimenes ārstiem. Viņu entuziasma trūkums un tūļība tiek saukti par galveno cēloni, kāpēc netiek apgūta nauda, kas – uz budžeta deficīta rēķina! – tika atvēlēta "zaļajiem koridoriem" jeb onkoslimību atklāšanai un ārstēšanai to agrīnajās stadijās*.

Komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) tāpēc piedraudēja "atvērt" likumu par ārstu praksēm un padarīt bargākas tajā noteiktās prasības ģimenes ārstu institūtam. Streiks noteikti spēcina viņas un citu komisijas deputātu apņēmību sarīkot šādu likumdošanas eksekūciju.

Pacientu un kolēģu pretenzijas

Latvijas sabiedrība uz mediķu cīkstēšanos ar politiķiem un viņu pieteiktām prasībām (pietiekami pamatotām) kopumā noraugās ar klaju vienaldzību. Jo tā sakņojas daudzu ilgi krātajās personiskajās pretenzijās pret ģimenes ārstiem. Tā ir vilšanās sistēmā, kurā pacienti jūtas kalpojam mediķiem, viņu vajadzībām un ērtībām. Tāpēc arī gluži pašsaprotami tiek uztverti skandalozi dažu "streikotāju» piepelnīšanās centieni (piemēram, šis).

Cilvēkus galvenokārt uztrauc ģimenes ārstu nepieejamība – jo īpaši brīvdienās, bet arī darbdienu rītos vai vakaros, ārpus praksei noteiktā darba laika un bieži pat tajā – ārstu pieņemšanas stundu grafiks ir aizpildīts nedēļām uz priekšu, viņu uzgaidāmās telpas «akūtajās stundās» ir pārpildītas. Tā ir nepielūdzama norma.

Ģimenes ārsti noraida ieteikumus kooperēties un, piemēram, veidot vairākām praksēm kopējas dežūras nedēļas nogalēs. Tādēļ neizbēgami palielinās slimnīcu noslodze un to izdevumi – cilvēki, kuriem visticamāk pietiktu ar ģimenes ārsta konsultāciju, dodas meklēt palīdzību to uzņemšanas nodaļās vai izsauc neatliekamo palīdzību. Cieš slimnīcu budžeti, vairojot citu mediķu neapmierinātību ar ģimenes ārstiem.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas statistika liecina, ka 65 procenti tās pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā nonāk bez nosūtījuma; 45% gadījumos pacienti nonāk slimnīcā tāpēc, jo šajā laikā nestrādā ģimenes ārsts.

Līdzīgi dati tika iekrāti Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Tās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā pavasarī veiktā pacientu aptauja liecina: tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Darba (ne)kvalitāte

Sabiedrības faktiski nepamanīta, bet profesionāli sāpīga problēma ir ģimenes ārstu kvalitātes kritēriju (ne)izpilde. Tāpēc streikotāju kritiķiem vienmēr pie rokas ir sāpīgi dzelošs pretarguments prasībām celt atalgojumu.

Oficiāli izpildīto kritēriju skaitam ir tendence pieaugt – tomēr, kā uzskata Valsts kontrole (VK), reāli ģimenes ārstu darba kopējais kvalitātes līmenis neuzlabojas, turklāt Veselības ministrija (VM) daļu kritēriju prasību ir žēlsirdīgi "nomīkstinājusi". Kvalitātes kritēriju izpilde vai neizpilde praktiski neietekmē ārsta atalgojumu, tātad nauda te nekalpo kā motivators.

Gada sākumā publiskotais VK ziņojums liek noprast, ka ģimenes ārstu institūtā ir daudz trūkumu, kas nozīmē arī nelietderīgus piešķirtā finansējuma tēriņus. Piemēram, aug ģimenes ārstu izrakstīto nosūtījumu skaits pie speciālistiem, lai gan viņi paši var veikt daudzas "manipulācijas".

Eiropas Savienībā par primārās veselības aprūpes kvalitāti liecina sarūkošs nosūtījumu skaits: optimālais esot 184-363 uz 1000 reģistrētajiem pacientiem. (Šāds skaitlis skaitlis/apgalvojums ir atrodams ģimenes ārstu praksēm veltītās Čakšas prezentācijas 10.lapā piesauktā publikācijā Kringos DS: "The strength of primary care in Europe", Utrecht University/NIVEL; 2012.) Savukārt Latvijā 2015.gadā – 676 nosūtījumi.

VK revīzijā secināts: vairāki kritēriji, kuriem VM ģimenes ārstu novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās. Vēža skrīninga  izmeklējumu  veicināšanas  uzdevumu  izpildīja  tikai  16  procenti  ģimenes  ārstu, pacientu  apmeklētības  kritēriju – 31 procents. Profilaktiskā apskate veikta tikai 29% personu, kas reģistrējušās pie ģimenes ārstiem, turklāt no VK revidentu izlasē iekļautajiem 79 ģimenes ārstiem 15 ārsti saviem pacientiem šo apskati nav veikuši vispār.

Uz kaimiņu fona

Par nelaimi mūsu ģimenes ārstiem (un, protams, visai veselības sistēmai) blakus mums ir Lietuva, kas, piemēram, augstāk minētajā nīderlandiešu pētnieces Dionnas Kringosas publikācijā tiek atzīta par vienu no ES valstīm ar spēcīgu veselības primārās aprūpes sistēmu. Protams, tieša mērīšanās ir nekorekta – kaimiņiem darbojas veselības obligātā apdrošināšana, un nozarei tiek atvēlēts 6,51 procents no IKP (2015, divas trešdaļas sedz valsts, vienu – privātās iemaksas).

Taču viņiem darbojas arī krietni "prozaiskākas" lietas – piemēram, mūsu eskulapiem netīkamā ģimenes ārsta pakalpojumu obligāta pieejamība 24/7 režīmā – protams, vairākām ārstu praksēm kooperējoties dežūrām. Tāpat jūtama daļa ģimenes ārsta ienākumu (tiem garantēto pamatu ~74 procentu apjomā veido kapitācijas maksājumi) ir bonusi par labiem rezultātiem – vērtējot viņa darbu ar 12 dažādu indikatoriem: aktivitāte vēža un sirds slimību profilaksē, efektīvs darbs ar hroniskiem slimniekiem un hospitalizācijas līmenis utt. (Paldies Lietuvas Nacionālajam veselības apdrošināšanas fondam – www.vlk.lt – par laipno atbildi!)

Sīkāki grēciņi

Ģimenes ārstu oponenti – brutāli, bet pietiekami pamatoti – izskaidro viņu dedzīgo pretestību informatīvās sistēmas "e-veselība" lietošanai savā ikdienā, piesaucot kā plaši izplatītu pretimnākšanu pacientiem, nepamatoti izrakstot viņiem darba nespējas lapas. Elektroniskā uzskaite sniegtu ministrijai precīzāku ainu par šādu apliecinājumu izsniegšanu un pamatotību, pieķerot ārstus - "mīkstsiržus".

Tāpat būtu iespējams skaidrāk ieraudzīt, vai ģimenes ārsta prakses pacientu vidū neatrodas "mirušās dvēseles" – cilvēki, kuri jau sen dzīvo ārzemēs, bet par kuriem tiek joprojām iekasēta kapitācijas nauda. Šādu "virtuālo" pacientu skaits, kā tiek rēķināts, var būt diezgan iespaidīgs.

Tāpēc nebrīnieties, ka Kučinskis un Čakša ar streikojošiem ģimenes eskulapiem kaulējās tik aukstasinīgi, pat vienaldzīgi. Viņi pārāk labi zina, kas "lācītim vēderā".

* "Kaut gan onkoloģisko slimību agrīnai diagnostikai un ārstēšanai valsts budžetā šogad ir atvēlēti ievērojami papildu līdzekļi - vairāk nekā 12 miljoni eiro, veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas sistēmas nepilnību dēļ pastāv risks, ka līdz gada beigām no šīs summas netiks iztērēti vairāki miljoni eiro. (..) Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka valsts budžeta izlietojums onkoloģisko slimnieku medikamentozai terapijai 2017.gada četros mēnešos attiecībā pret 2016.gada četriem mēnešiem ir pieaudzis tikai par 3% jeb 227 572 eiro. 2017.gadā onkoloģisko slimnieku medikamentiem papildus tika piešķirti 4 138 795 eiro. Ja pieņem, ka tikpat lēna naudas tērēšana saglabāsies arī turpmāk, paredzams, ka gadā medikamentiem tiks iztērēti tikai 682 716 eiro." (No SUSTENTO Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra 2017.gada 20.jūnija preses relīzes.)

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...