Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl pagaidām izskatās, ka sabiedrībai ir maz sapratnes par tiesiskajām attiecībām veselības aprūpes sistēmā. Tātad nevarētu pat īsti būt skaidrs, kā pacientiem veicināt, lai ārstu aktivitātes sasniegtu jebkādus visai sabiedrībai svarīgus praktiskus mērķus.

Protams, Veselības ministrija un valdība kopumā var nebūt ieinteresēta izglītot ļaudis detalizēti sociālo tiesību jautājumos; taču nav saprotams, kāpēc ģimenes ārstu abas asociācijas (kā organizācijas, nerunājot par atsevišķiem to biedriem) visai izvairīgi komunicē ar sabiedrību.

Būdams ārsts, tālāko izklāstu aicinu šobrīd nelasīt cilvēkiem, kuriem pašiem, tuviniekiem, kaimiņiem u.tml. radušās acīmredzami smagas, akūtas veselības problēmas. Tad jāvēršas tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai nekavējoties jānosūta izsaukums NMP dienestam!

Saskaņā ar Satversmi un likumu "Par sociālo drošību" valsts garantē ikvienai personai medicīniskās palīdzības minimumu. Objektīvi rodas neskaidrība par tiesisko attiecību niansēm, jo MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību (pašlaik spēkā esoši - 17.12.13. noteikumi Nr.1529), izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto deleģējumu; tomēr minētā likuma mērķis ir reglamentēt ārstniecību, proti, pamatā privāttiesiskas attiecības starp tiesiski līdzvērtīgiem subjektiem, nevis noteikt principus, kā valsts publiski tiesisku attiecību ietvaros nodrošina personai kādas specifiskas sociālās tiesības.

Maza atkāpe: parasti autors pēc saviem rakstiem saņem kritiku, jo neesot saprotams, ko nozīmē jēdziens "konkrētas publiski tiesiskas attiecības starp valsti un privātpersonu"; vienkāršoti skaidrojot, tās nav attiecības starp vienlīdzīgiem subjektiem, bet gadījumi, kad valsts ir dominējoša pār personu. Tas savukārt nenozīmē, ka valsts a priori rada personai nepatikšanas, piemēram, nodokļu vai administratīvo sodu veidā; vēsturē tiešām mācīja, ka valsts ir tikai apspiešanas organizācija, bet mūsdienu demokrātija veido arī citu situāciju (kam liela daļa Latvijas sabiedrības joprojām nav gatava noticēt); proti, personai kā vājākajam subjektam ir tiesības sagaidīt un pat pieprasīt no stiprākā, kas ir valsts, atbalstu, piemēram, pamattiesību vai normatīvajos aktos paredzētu konkrētu sociālo tiesību nodrošināšanā.

Minētie MK noteikumi Nr.1529 nepārprotami reglamentē publiski tiesiskas attiecības. Konkrētā mērķa realizēšanai pat izveidota un darbojas īpaša valsts pārvaldes iestāde, proti, Nacionālais veselības dienests; tā pastāvēšanai jēga ir tikai un vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrībai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus administrējot šim mērķim iedalītos valsts budžeta līdzekļus. Tomēr nav saprotams, kāpēc visai ilgajā periodā, kopš 2002.gada, kad izveidota atsevišķa Veselības ministrija, tai nav izdevies vai nav bijusi interese panākt, lai valstī tiktu izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apjomu un kārtību, ietverot arī tiesisko attiecību starp sistēmā iesaistītajiem subjektiem skaidru definēšanu?

NVD slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ģimenes ārstu praksēm. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ilgāka perioda judikatūru šie līgumi uzskatāmi par publisko tiesību līgumiem; ārstniecības iestādes, pildot no līguma priekšmeta izrietošo publisko uzdevumu, proti, sniedzot iedzīvotājiem noteiktus sociālos pakalpojumus, tātad darbojas publisko tiesību sfērā. Nepārprotami, tiesiskās attiecībās, kādas starp sociālā pakalpojuma sniedzēju un privātpersonu veidojas saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību", traktējamas kā konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Jāpiezīmē, arī Satversmes tiesas judikatūrā atrodama atziņa, ka pastāv noteikts veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, ko nodrošina valsts, bet ārstniecības iestādes ir "starpnieki" starp valsti un privātpersonām šais gadījumos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu par deleģētās funkcijas izpildi attiecībās ar privātpersonu atbild tieši deleģētājs; konkrētajos gadījumos par publiskajā jomā paredzēto veselības pakalpojumu pieejamību atbildīga tātad ir valsts. Protams, vēlāk iestāde, kas pārstāv valsti, var iesniegt regresa prasību pret pilnvaroto personu (analizējamajā situācijā, ārsta praksi), ja uzskata, ka privātpersonai kaitējums nodarīts pilnvarotās personas veiktu nekvalitatīvu vai citādi neatbilstīgu darbību dēļ.

Ielāgojot teorētisko daļu, atgriežamies pie sākumā izteiktā pieņēmuma, ka pacienti parasti nezina, kāds ir NVD un ārstu prakšu kā pilnvaroto personu noslēgto līgumu savstarpējais tiesiskais raksturs, proti, ka tie ir publisko tiesību līgumi (šī raksta tēma neparedz apspriest, ko zina, saprot vai nesaprot ministrijas, Veselības inspekcijas un NVD vidusmēra ierēdnis, kā arī citas amatpersonas vai Ārstu biedrības runasvīri).

Par valsts apmaksāto pakalpojumu esamību un pieejamību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu atbildēt pienākas Nacionālajam veselības dienestam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1529, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, ģimenes ārstiem ir pienākums nodrošināt ikviena reģistrētā pacienta pieņemšanu 5 darba dienu laikā, bet akūta pacienta pieņemšanu - pat 1 dienas laikā.

Autora ieskatā ne Veselības ministrija, ne NVD kā kompetentās iestādes nav attiecībā pret sabiedrību pietiekami ievērojušas labas pārvaldības principu un, apzinoties, ka ģimenes ārstu streiks tiešām būs, nav saturīgi izklāstījušas tiesisko attiecību nianses, jo īpaši, no tām izrietošās katra subjekta atbildības jomas valsts nodrošinātās veselības aprūpes sistēmā.

Ko darīt pacientam, konstatējot, ka valsts it kā nodrošinātā primārā veselības aprūpe no 3.jūlija vairs ģimenes ārsta praksē nav pieejama? Faktiski Veselības ministrijai, gatavojoties streika sekām, bija pienākums sabiedrībai paskaidrot, ka konkrētajā situācijā, respektējot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu NVD, bet iestādei šie iesniegumi jāizskata un, respektējot labu pārvaldību, iespēja saņemt reāli pakalpojumu jānodrošina MK noteikumos paredzētajā termiņā, līdzvērtīgā kvalitātē kā pie ģimenes ārsta un saprātīgā attālumā no pacienta dzīvesvietas. Tomēr NVD kapacitāte, visticamāk, nav atbilstoša, lai izskatītu tamlīdzīgus iesniegumus, ja tie kļūtu par masveida parādību.

Vērtējot situāciju reāli, Veselības ministrijai, ievērojot arī procesuālās ekonomijas principu, bija pienākums aktīvi rīkoties, piemēram, izdot vispārīgo administratīvo aktu, kurā noteiktu, ka ikviena privātpersona, kamēr turpinās ārstu streiks, uzrādot čeku, būtu tiesīga saņemt no NVD atlīdzinājumu noteiktas summas (tā varētu būt ~20 EUR mazpilsētas apstākļos vai cita summa, kam jau pāris nedēļas vajadzēja būt noskaidrotai?!) apjomā par maksas vizīti pie ģimenes ārsta. Vērtējot lietderības aspektus, pakalpojumu sniegt varētu gan ārsts, pie kura pacients reģistrēts, gan arī cits ārsts, kuram tomēr ir noteikti jau pieredze valsts pārvaldes funkcijas realizēšanā, proti, līdz streikam bijušas līgumattiecības ar NVD.

Vispārīgajā administratīvajā aktā būtu arī jānosaka, ka maksas vizītēs pie ģimenes ārsta streika laikā izdotie nosūtījumi tālākizmeklēšanai būs pagaidām derīgi, lai ārstniecības iestādēs saņemtu valsts apmaksātos sekundārās aprūpes vai citus pakalpojumus. Protams, vispārīgā administratīvā akta sagatavošana ir laikietilpīgs process; nepieciešams tiesiski korekti pamatot, ka dokuments nepieciešams, lai nodrošinātu būtiskas personu pamattiesības; droši vien, nepieciešama arī saskaņošana Tieslietu ministrijā un, iespējams, vēl citas sarežģītas manipulācijas; lēmuma sagatavošanas detaļas sabiedrībai nebūtu jāzina.

Pašlaik tomēr izskatās, ka Veselības ministrija situāciju īsti neizprot vai paļaujas, ka to neizprot ne ģimenes ārsti, ne pacienti. Faktiski Veselības ministrijas kūtrā darbība var radīt nopietnus sarežģījumus Finanšu ministrijai.

Ja Nacionālais veselības dienests nespēj nodrošināt personai primārās veselības aprūpes pakalpojumu MK noteikumu Nr.1253 53.4 vai 53.6. punktos noteiktajos termiņos, tad ikvienai personai rodas tiesības (bet sabiedrību cienošai un sevi par inteliģentu uzskatošai personai - pat it kā pienākums...) vērsties pret valsti ar prasījumu par nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzinājuma likumā precizēts, kas varētu būt uzskatāms par morālo, personisko un mantisko kaitējumu, ja tas nodarīts ar pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu par faktisko rīcību uzskatāma arī iestādes bezdarbība, ja saskaņā ar normatīvo aktu tai bija pienākums nodrošināt, lai tiktu veikta kāda darbība privātpersonas labā.

Konkrētajā piemērā, kamēr Veselības ministrija minstinās un cer, ka sabiedrības a priori nezināšanas dēļ ģimenes ārstu streiks radīs valstij tikai formālas sekas, personai rakstisks iesniegums ar prasījumu par atlīdzinājumu un pielikumi, piemēram, ziņas no čekiem, kas atspoguļo samaksu par valsts nenodrošināto pakalpojumu, būtu jāiesniedz NVD. Iestādei saskaņā ar likumu būs pienākums iesniegumu pārsūtīt lēmējiestādei, kas šai situācijā ir Veselības ministrija kā augstāka iestāde. Ja Veselības ministrija atzīs, ka personas tiesības ir tiktāl aizskartas, ka viņai pienākas atlīdzinājums no valsts, tad lēmuma izpildi faktiski bezstrīdus kārtībā saskaņā ar likumu jānodrošina Finanšu ministrijai. Savukārt personai VM izdoto administratīvo aktu būs tiesības pārsūdzēt tiesā.

Pagaidām radies iespaids, ka veselības ministre un pārējā valdība gatava riskēt, cerot, ka Finanšu ministrijai tiešas sekas neradīsies, jo sabiedrība ierasti pati varbūt sakārtos attiecības ar ģimenes ārstiem, piemēram, nepieciešamības gadījumā bez ierunām apmaksās rēķinus kā pie privātārstiem vai, kas ticamāk, pie ārsta nemaz neies. Viedokļa autors publiski atvainosies valdībai, ja Latvijas Vēstnesī tomēr būs saturīgā veidolā publicēts dažas rindkopas iepriekš minētais vispārīgais administratīvais akts.

Tomēr, jāatzīst, Veselības ministrijai ir trumpis, kurš pagaidām, šķiet, nav "izspēlēts". Ja cienām izglītību un ekskluzīvu kvalifikāciju, paveras iespēja rast oriģinālus, produktīvus risinājumus problēmsituācijai. Jo... Gandrīz gadu ministrijas administratīvā vadītāja, valsts sekretāra, amatu ieņem ekonomikas doktors K.Ketners; viņa CV norādīts visai daudz agrāku publikāciju par sarežģītu problēmu izpratnes un risinājumu modeļiem; domājams, god. doktoram jau ir savs zinātniski pamatots, vienlaikus arī ekonomiski izsvērts risinājums ģimenes ārstu streika radīto sarežģījumu sakarā. Publiski tas diemžēl pagaidām netiek pausts.

Kā zināms, tieši valsts sekretāra amats katrā ministrijā ir pats svarīgākais; ja vērtējam reāli, tad visus nozīmīgākos lēmumus nozarē pieņem un atbildību par sekām uzņemas tieši iestādes galvenais ierēdnis, kurš arī koordinē darbu padotības iestādēs, nodrošina to uzraudzību (asociatīvi, prātā nāk tautas pasaku tēli; ikviens nozares ministrs kā Trešais tēvadēls, kurš savus darbus var paveikt, ja viņam palīdz trīs suņi - Kampējs, Lauzējs un Dzelzkodis; šai gradācijā ikviens valsts sekretārs, protams, ir kā Dzelzkodis...).

P.S. Viedokļa autors labākai raksta pārskatāmībai izvairījies minēt konkrētus likumu pantus vai tiesu nolēmumu numurus un punktus; interesenti var saņemt no autora minēto papildinformāciju. Vēstuli elektroniski informācijai autors nosūtīs LĢĀA, LLĢĀA, Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tiesībsarga birojam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...