Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl pagaidām izskatās, ka sabiedrībai ir maz sapratnes par tiesiskajām attiecībām veselības aprūpes sistēmā. Tātad nevarētu pat īsti būt skaidrs, kā pacientiem veicināt, lai ārstu aktivitātes sasniegtu jebkādus visai sabiedrībai svarīgus praktiskus mērķus.

Protams, Veselības ministrija un valdība kopumā var nebūt ieinteresēta izglītot ļaudis detalizēti sociālo tiesību jautājumos; taču nav saprotams, kāpēc ģimenes ārstu abas asociācijas (kā organizācijas, nerunājot par atsevišķiem to biedriem) visai izvairīgi komunicē ar sabiedrību.

Būdams ārsts, tālāko izklāstu aicinu šobrīd nelasīt cilvēkiem, kuriem pašiem, tuviniekiem, kaimiņiem u.tml. radušās acīmredzami smagas, akūtas veselības problēmas. Tad jāvēršas tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā vai nekavējoties jānosūta izsaukums NMP dienestam!

Saskaņā ar Satversmi un likumu "Par sociālo drošību" valsts garantē ikvienai personai medicīniskās palīdzības minimumu. Objektīvi rodas neskaidrība par tiesisko attiecību niansēm, jo MK noteikumi, kas reglamentē veselības aprūpes finansēšanas un organizēšanas kārtību (pašlaik spēkā esoši - 17.12.13. noteikumi Nr.1529), izdoti saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto deleģējumu; tomēr minētā likuma mērķis ir reglamentēt ārstniecību, proti, pamatā privāttiesiskas attiecības starp tiesiski līdzvērtīgiem subjektiem, nevis noteikt principus, kā valsts publiski tiesisku attiecību ietvaros nodrošina personai kādas specifiskas sociālās tiesības.

Maza atkāpe: parasti autors pēc saviem rakstiem saņem kritiku, jo neesot saprotams, ko nozīmē jēdziens "konkrētas publiski tiesiskas attiecības starp valsti un privātpersonu"; vienkāršoti skaidrojot, tās nav attiecības starp vienlīdzīgiem subjektiem, bet gadījumi, kad valsts ir dominējoša pār personu. Tas savukārt nenozīmē, ka valsts a priori rada personai nepatikšanas, piemēram, nodokļu vai administratīvo sodu veidā; vēsturē tiešām mācīja, ka valsts ir tikai apspiešanas organizācija, bet mūsdienu demokrātija veido arī citu situāciju (kam liela daļa Latvijas sabiedrības joprojām nav gatava noticēt); proti, personai kā vājākajam subjektam ir tiesības sagaidīt un pat pieprasīt no stiprākā, kas ir valsts, atbalstu, piemēram, pamattiesību vai normatīvajos aktos paredzētu konkrētu sociālo tiesību nodrošināšanā.

Minētie MK noteikumi Nr.1529 nepārprotami reglamentē publiski tiesiskas attiecības. Konkrētā mērķa realizēšanai pat izveidota un darbojas īpaša valsts pārvaldes iestāde, proti, Nacionālais veselības dienests; tā pastāvēšanai jēga ir tikai un vienīgi tāpēc, lai nodrošinātu sabiedrībai valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sniegšanu, vienlaikus administrējot šim mērķim iedalītos valsts budžeta līdzekļus. Tomēr nav saprotams, kāpēc visai ilgajā periodā, kopš 2002.gada, kad izveidota atsevišķa Veselības ministrija, tai nav izdevies vai nav bijusi interese panākt, lai valstī tiktu izdots speciālais likums, kas reglamentētu tieši valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apjomu un kārtību, ietverot arī tiesisko attiecību starp sistēmā iesaistītajiem subjektiem skaidru definēšanu?

NVD slēdz līgumus ar ārstniecības iestādēm, tai skaitā, ģimenes ārstu praksēm. Saskaņā ar Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta ilgāka perioda judikatūru šie līgumi uzskatāmi par publisko tiesību līgumiem; ārstniecības iestādes, pildot no līguma priekšmeta izrietošo publisko uzdevumu, proti, sniedzot iedzīvotājiem noteiktus sociālos pakalpojumus, tātad darbojas publisko tiesību sfērā. Nepārprotami, tiesiskās attiecībās, kādas starp sociālā pakalpojuma sniedzēju un privātpersonu veidojas saskaņā ar likumu "Par sociālo drošību", traktējamas kā konkrētas publiski tiesiskas attiecības. Jāpiezīmē, arī Satversmes tiesas judikatūrā atrodama atziņa, ka pastāv noteikts veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, ko nodrošina valsts, bet ārstniecības iestādes ir "starpnieki" starp valsti un privātpersonām šais gadījumos.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu par deleģētās funkcijas izpildi attiecībās ar privātpersonu atbild tieši deleģētājs; konkrētajos gadījumos par publiskajā jomā paredzēto veselības pakalpojumu pieejamību atbildīga tātad ir valsts. Protams, vēlāk iestāde, kas pārstāv valsti, var iesniegt regresa prasību pret pilnvaroto personu (analizējamajā situācijā, ārsta praksi), ja uzskata, ka privātpersonai kaitējums nodarīts pilnvarotās personas veiktu nekvalitatīvu vai citādi neatbilstīgu darbību dēļ.

Ielāgojot teorētisko daļu, atgriežamies pie sākumā izteiktā pieņēmuma, ka pacienti parasti nezina, kāds ir NVD un ārstu prakšu kā pilnvaroto personu noslēgto līgumu savstarpējais tiesiskais raksturs, proti, ka tie ir publisko tiesību līgumi (šī raksta tēma neparedz apspriest, ko zina, saprot vai nesaprot ministrijas, Veselības inspekcijas un NVD vidusmēra ierēdnis, kā arī citas amatpersonas vai Ārstu biedrības runasvīri).

Par valsts apmaksāto pakalpojumu esamību un pieejamību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu atbildēt pienākas Nacionālajam veselības dienestam. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1529, kas reglamentē veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, ģimenes ārstiem ir pienākums nodrošināt ikviena reģistrētā pacienta pieņemšanu 5 darba dienu laikā, bet akūta pacienta pieņemšanu - pat 1 dienas laikā.

Autora ieskatā ne Veselības ministrija, ne NVD kā kompetentās iestādes nav attiecībā pret sabiedrību pietiekami ievērojušas labas pārvaldības principu un, apzinoties, ka ģimenes ārstu streiks tiešām būs, nav saturīgi izklāstījušas tiesisko attiecību nianses, jo īpaši, no tām izrietošās katra subjekta atbildības jomas valsts nodrošinātās veselības aprūpes sistēmā.

Ko darīt pacientam, konstatējot, ka valsts it kā nodrošinātā primārā veselības aprūpe no 3.jūlija vairs ģimenes ārsta praksē nav pieejama? Faktiski Veselības ministrijai, gatavojoties streika sekām, bija pienākums sabiedrībai paskaidrot, ka konkrētajā situācijā, respektējot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, personai ir tiesības vērsties ar iesniegumu NVD, bet iestādei šie iesniegumi jāizskata un, respektējot labu pārvaldību, iespēja saņemt reāli pakalpojumu jānodrošina MK noteikumos paredzētajā termiņā, līdzvērtīgā kvalitātē kā pie ģimenes ārsta un saprātīgā attālumā no pacienta dzīvesvietas. Tomēr NVD kapacitāte, visticamāk, nav atbilstoša, lai izskatītu tamlīdzīgus iesniegumus, ja tie kļūtu par masveida parādību.

Vērtējot situāciju reāli, Veselības ministrijai, ievērojot arī procesuālās ekonomijas principu, bija pienākums aktīvi rīkoties, piemēram, izdot vispārīgo administratīvo aktu, kurā noteiktu, ka ikviena privātpersona, kamēr turpinās ārstu streiks, uzrādot čeku, būtu tiesīga saņemt no NVD atlīdzinājumu noteiktas summas (tā varētu būt ~20 EUR mazpilsētas apstākļos vai cita summa, kam jau pāris nedēļas vajadzēja būt noskaidrotai?!) apjomā par maksas vizīti pie ģimenes ārsta. Vērtējot lietderības aspektus, pakalpojumu sniegt varētu gan ārsts, pie kura pacients reģistrēts, gan arī cits ārsts, kuram tomēr ir noteikti jau pieredze valsts pārvaldes funkcijas realizēšanā, proti, līdz streikam bijušas līgumattiecības ar NVD.

Vispārīgajā administratīvajā aktā būtu arī jānosaka, ka maksas vizītēs pie ģimenes ārsta streika laikā izdotie nosūtījumi tālākizmeklēšanai būs pagaidām derīgi, lai ārstniecības iestādēs saņemtu valsts apmaksātos sekundārās aprūpes vai citus pakalpojumus. Protams, vispārīgā administratīvā akta sagatavošana ir laikietilpīgs process; nepieciešams tiesiski korekti pamatot, ka dokuments nepieciešams, lai nodrošinātu būtiskas personu pamattiesības; droši vien, nepieciešama arī saskaņošana Tieslietu ministrijā un, iespējams, vēl citas sarežģītas manipulācijas; lēmuma sagatavošanas detaļas sabiedrībai nebūtu jāzina.

Pašlaik tomēr izskatās, ka Veselības ministrija situāciju īsti neizprot vai paļaujas, ka to neizprot ne ģimenes ārsti, ne pacienti. Faktiski Veselības ministrijas kūtrā darbība var radīt nopietnus sarežģījumus Finanšu ministrijai.

Ja Nacionālais veselības dienests nespēj nodrošināt personai primārās veselības aprūpes pakalpojumu MK noteikumu Nr.1253 53.4 vai 53.6. punktos noteiktajos termiņos, tad ikvienai personai rodas tiesības (bet sabiedrību cienošai un sevi par inteliģentu uzskatošai personai - pat it kā pienākums...) vērsties pret valsti ar prasījumu par nodarītā zaudējuma atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzinājuma likumā precizēts, kas varētu būt uzskatāms par morālo, personisko un mantisko kaitējumu, ja tas nodarīts ar pārvaldes iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai faktisko rīcību. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu par faktisko rīcību uzskatāma arī iestādes bezdarbība, ja saskaņā ar normatīvo aktu tai bija pienākums nodrošināt, lai tiktu veikta kāda darbība privātpersonas labā.

Konkrētajā piemērā, kamēr Veselības ministrija minstinās un cer, ka sabiedrības a priori nezināšanas dēļ ģimenes ārstu streiks radīs valstij tikai formālas sekas, personai rakstisks iesniegums ar prasījumu par atlīdzinājumu un pielikumi, piemēram, ziņas no čekiem, kas atspoguļo samaksu par valsts nenodrošināto pakalpojumu, būtu jāiesniedz NVD. Iestādei saskaņā ar likumu būs pienākums iesniegumu pārsūtīt lēmējiestādei, kas šai situācijā ir Veselības ministrija kā augstāka iestāde. Ja Veselības ministrija atzīs, ka personas tiesības ir tiktāl aizskartas, ka viņai pienākas atlīdzinājums no valsts, tad lēmuma izpildi faktiski bezstrīdus kārtībā saskaņā ar likumu jānodrošina Finanšu ministrijai. Savukārt personai VM izdoto administratīvo aktu būs tiesības pārsūdzēt tiesā.

Pagaidām radies iespaids, ka veselības ministre un pārējā valdība gatava riskēt, cerot, ka Finanšu ministrijai tiešas sekas neradīsies, jo sabiedrība ierasti pati varbūt sakārtos attiecības ar ģimenes ārstiem, piemēram, nepieciešamības gadījumā bez ierunām apmaksās rēķinus kā pie privātārstiem vai, kas ticamāk, pie ārsta nemaz neies. Viedokļa autors publiski atvainosies valdībai, ja Latvijas Vēstnesī tomēr būs saturīgā veidolā publicēts dažas rindkopas iepriekš minētais vispārīgais administratīvais akts.

Tomēr, jāatzīst, Veselības ministrijai ir trumpis, kurš pagaidām, šķiet, nav "izspēlēts". Ja cienām izglītību un ekskluzīvu kvalifikāciju, paveras iespēja rast oriģinālus, produktīvus risinājumus problēmsituācijai. Jo... Gandrīz gadu ministrijas administratīvā vadītāja, valsts sekretāra, amatu ieņem ekonomikas doktors K.Ketners; viņa CV norādīts visai daudz agrāku publikāciju par sarežģītu problēmu izpratnes un risinājumu modeļiem; domājams, god. doktoram jau ir savs zinātniski pamatots, vienlaikus arī ekonomiski izsvērts risinājums ģimenes ārstu streika radīto sarežģījumu sakarā. Publiski tas diemžēl pagaidām netiek pausts.

Kā zināms, tieši valsts sekretāra amats katrā ministrijā ir pats svarīgākais; ja vērtējam reāli, tad visus nozīmīgākos lēmumus nozarē pieņem un atbildību par sekām uzņemas tieši iestādes galvenais ierēdnis, kurš arī koordinē darbu padotības iestādēs, nodrošina to uzraudzību (asociatīvi, prātā nāk tautas pasaku tēli; ikviens nozares ministrs kā Trešais tēvadēls, kurš savus darbus var paveikt, ja viņam palīdz trīs suņi - Kampējs, Lauzējs un Dzelzkodis; šai gradācijā ikviens valsts sekretārs, protams, ir kā Dzelzkodis...).

P.S. Viedokļa autors labākai raksta pārskatāmībai izvairījies minēt konkrētus likumu pantus vai tiesu nolēmumu numurus un punktus; interesenti var saņemt no autora minēto papildinformāciju. Vēstuli elektroniski informācijai autors nosūtīs LĢĀA, LLĢĀA, Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Tiesībsarga birojam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: tagad pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

FotoSimtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par pasauli, kas ir radikāli mainījusies un arvien turpina mainīties.
Lasīt visu...

15

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

FotoCeļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu būvnieku lobijs un bada dzeguze Andris Bērziņš, un kura dēļ mēs ik gadu pārmaksājam 15% par ceļu būvi, grasās darīt visu, lai apstādinātu Latvijas Valsts ceļu organizēto iepirkumu par valsts autoceļu asfaltēto segumu brauktuvju horizontālo apzīmējumu atjaunošanas darbu veikšanu 2020. – 2025.gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka ir pretendents, kas nostartēja ar ļoti labām un Eiropas tirgum atbilstošām cenām, kas labi ēdušos sliņķus var pabīdīt nost no siles.
Lasīt visu...

21

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

FotoIespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko izķepurojies no nopietnas ķezas, kur, loģiski spriežot, rezultātam vajadzēja būt citādam, aizdomājas un izvērtē savu dzīvi un vērtības. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedēs.
Lasīt visu...

3

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

FotoDažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir izplatījusies ļoti strauji, izraisot nopietnu sabiedrības veselības krīzi un satricinot Eiropas Savienības (ES) un pasaules valstu ekonomikas.
Lasīt visu...

21

Sazvērestības teorijas – I daļa

FotoKā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Romas oratoru runas bijušas pārpilnas ar sazvērestības teorijām. Vēlākos laikos, kad imperatoru, monarhu un baznīcas vara bija stipra, jebkādas izmaiņas bija iespējamas, vienīgi izmantojot sazvērestības pret šīm varām, un šādas sazvērestības – gan veiksmīgas, gan neveiksmīgas – nebija retums tāpat kā slepenas organizācijas. Tas savukārt leģitimizēja un piešķīra ticamību tam, ja pie varas esošie atklāja un nežēlīgi izrēķinājās ar sazvērniekiem, pat ja tie tādi nebija. 
Lasīt visu...

21

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

FotoDiskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas iespējas pastāv. Īpaši tad, ja vīruss ir izraisījis pandēmiju. Arī koronvīruss ir izraisījis pandēmiju. Tā tāpat kā jebkura cita pandēmija var atstāt pozitīvu ietekmi uz cilvēkiem.
Lasīt visu...

21

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

FotoPašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie notikumi un aktualitātes ir aizgājušas otrajā plāksnē. Tomēr nebūsim naivi, gan jau kādi klusi un mierīgi turpina shēmot, grābt un krāpt. Ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē.
Lasīt visu...

21

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

FotoĀrkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Izvēloties Latvijas produktus, mums ir iespēja nodrošināt savu ģimeni ar kvalitatīvu un pārbaudītu pārtiku un, izrādot patriotismu, atbalstīt vietējos lauksaimniekus.
Lasīt visu...

21

Dezertieri un tautas marodieri

FotoEkstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā tas ir arī epidēmijas/pandēmijas laikā. Tagad noteikti tiekamies ar atsevišķu indivīdu nesavtību, izpalīdzību, gatavību ziedoties citu labā u.tml. Altruisms noteikti ir sastopams.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma ideoloģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...