Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada 29. jūlijā noslēdzās tieši vienu gadu ilgusī parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu ģimenes jēdziena nostiprināšanai Satversmes 110. pantā. Šī gada laikā no nepieciešamā – gandrīz nesasniedzami lielā – parakstu skaita (154 868) tika savākta aptuveni viena trešdaļa: 58 222 paraksti, no kuriem 57 152 elektroniski vietnē latvija.lv un 1070 klātienē, tas ir, pašvaldībās ar parakstu apliecinātāja starpniecību.

Ja nepieciešamais parakstu skaits būtu ticis savākts, tiktu ierosināts referendums, kurā droši vien būtu jāatbild uz vienkāršu jautājumu – saglabāt jēdziena “ģimene” definīciju tādu, kāda tā bija līdz 2020. gada 12. novembra Satversmes tiesas spriedumam lietā Nr. 2019-33-01, vai arī paplašināt un mainīt, jēdzienā ietverot faktisku kopdzīvi un prasītāju personīgās sajūtas par to, vai viņu kopdzīve ir ģimenes kopdzīve. Pirms parakstu vākšanas uzsākšanas juriste Baiba Rudevska ar kolēģiem izstrādāja likumprojektu, kāds būtu varējis izskatīties papildinātā un precizētā Satversmes 110. panta teksts; ar šo likumprojektu var iepazīties Telos vietnē.[1]

Svarīgi saprast, ka, pat ja nepieciešamie 154 868 paraksti būtu savākti un referendums ierosināts, tā iznākums visdrīzāk nebūtu nekāds. Ņemot vērā kvorumu algoritmu, Satversmes panta maiņai būtu bijis nepieciešams saņemt pusi balsu no visiem Latvijas balsstiesīgajiem. Nota bene: pusi nevis no visiem, kas aizgājuši līdz urnām, bet pusi no visiem balsstiesīgajiem, kuru skaits 13. Saeimas vēlēšanu brīdī bija 1 548 673 cilvēki. Šis vienkāršais aprēķins vēlreiz parāda, ka referendumi Latvijas šībrīža apstākļos ir faktiski neiespējami. To sekmīgai notikšanai būtu nepieciešama daudz, daudz lielāka pilsoņu aktivitāte, nekā pēdējās desmitgadēs vērojama Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.[2] Viens sekmīgs referendums, kura iznākumā tauta – Latvijas suverēns – tiešām kaut ko mainītu pati savā Satversmē, gandrīz izskatītos pēc valsts apvērsuma.

Šos apstākļus zinot un ņemot vērā, parakstu vākšana referendumam par ģimenes jēdziena definīciju gandrīz vai bija tikai simbolisks akts. Var sacīt, ka tam bija divi mērķi – (1) informēt pilsoņus par ārkārtīgi straujajām izmaiņām ģimenes jēdziena izpratnē un gatavotajā pārejā no ģimenes definīcijas dabīgo tiesību izpratnē uz ģimeni kā sociālu konstruktu vai pat subjektīvu sajūtu; (2) informējot pilsoņus, motivēt viņus vairāk iesaistīties valsts dzīvē un neredzēt ģimenes un bērnu tiesību nākotni kā bezcerīgi zaudētu. Neredzēt visus šādus jautājumus kā neatgriezeniski atdotus dažiem neievēlētiem tiesnešiem. Šie abi mērķi, manuprāt, vismaz daļēji ir sasniegti. Piemēram, runājot par (2) – vesela virkne no cilvēkiem, kas tā vai citādi bija iesaistījušies parakstu vākšanā, šobrīd balotējas gaidāmajām Saeimas vēlēšanām no dažādiem sarakstiem.           

Tieši pirms gada kāds domubiedrs gandrīz precīzi prognozēja parakstu vākšanas panākumus šādiem vārdiem: “Mobilizējot visus iespējamos spēkus, savāks, maksimums, piecdesmit tūkstošus.” Tiešām mobilizējot visus iespējamos spēkus – nevalstiskās organizācijas, draudzes, brīvprātīgos un divarpus politiskās partijas –, savāca nedaudz vairāk. Es personīgi cerēju uz 70 000 un kādā jūtu uzplūdu brīdī – pat 100 000.

Kāpēc parakstu skaits nebija lielāks? Uz to man ir vairākas atbildes, bet neviena no tām neietver: “jo Latvijas pilsoņu vairākums ir pārliecināts, ka Satversmes tiesas prasība atzīt viendzimuma pāru kopdzīvi kā ģimeni 110. panta nozīmē ir pareiza un taisnīga”. Tātad daži no galvenajiem iemesliem.

Pirmkārt, viss jautājums tiešām ir diezgan sarežģīts. Lai saprastu, par ko tieši ir runa, visa tēmas mape, ja tā var sacīt, ir jāsadala sīkākās sadaļās. Jāsaprot, kā sadzīves un privātpersonu sarunu līmenis atšķiras no valsts likumdošanas un jurisprudences līmeņa. Jāsaprot, kāpēc šajos dokumentos vārdu definīcijas ir izšķiroši nozīmīgas un tiešā veidā nosaka valsts politiku ne tikai ģimenes un bērnu tiesību jomā, bet arī, piemēram, izglītībā. Vismaz intuitīvi jāapjauš, kāds ir likumu mērķis un kāpēc apgalvojums, ka to mērķis ir vienkārši atspoguļot sociālo realitāti, kāda nu tā ir, nav un nevar būt patiess. Šāds skatījums arī netiktu pieņemts nevienā citā tiesību jomā. Jāsaprot, ka Satversmes tiesas spriedums bija nevis homofobijas apkarošanas spriedums, bet spriedums par bērnu tiesībām un vecāku pienākumiem. Tas ir fundamentāli atšķirīgs jautājums. Šajos pēdējos gados apsūdzības homofobijā un naida kurināšanā ir sasniegušas tādu iracionalitātes līmeni (ieskaitot no izglītotu cilvēku puses), ka šādi tiek nodēvēti jebkādi iebildumi pret homoseksuālu personu prasībām – it kā vienīgais veids, kā nebūt homofobam, būtu piekrist visam, ko homoseksuāla persona apgalvo vai vēlas. Tas atkal ir princips, kuru neviens nepieņemtu attiecībā uz citām minoritātēm – etniskajām, reliģiskajām, veselības stāvokļa un citām.

Visā visumā šķiet, ka Satversmes tiesas spriedumu kā sliktu, neloģisku un nepieņemamu atzina vismaz daļa no cilvēkiem, kas personīgi atbalsta viendzimuma attiecību juridisku atzīšanu. Līdzīgs piemērs varētu būt nesen laimīgi atceltais ASV Augstākās tiesas spriedums lietā Roe vs. Wade – slikti argumentēts neatkarīgi no tā, vai uzskatāt, ka tiesībām uz mākslīgo abortu jābūt atzītām, vai arī ne. Minot tikai dažas no problēmām: Satversmes tiesas spriedums visā savā izklāstā cieš no neformālās loģikas kļūdas petitio principii smagā formā. Tas savu vēlamo secinājumu ieliek jau pirmajā premisā: tā kā viendzimuma kopdzīve veido ģimeni 110. panta nozīmē, esam pierādījuši, ka viendzimuma kopdzīve veido ģimeni 110. panta nozīmē. Sprieduma konstatējošā daļa – lietā, kas skata paternitātes (no latīņu valodas: pater, ‘tēvs’) atvaļinājuma jautājumu, – piedzimušā bērna tēvu vispār pat nepiemin, it kā šāda informācija ģimenes tiesību jautājumos būtu pilnīgi nenozīmīga, un aprobežojas ar apgalvojumu, ka “bērna mātes partnere [..] faktiski esot uzskatāma par vienu no jaundzimušā bērna vecākiem”.[3] Un tā tālāk.

Taču nebija skaidrs un arī tagad līdz galam nav skaidrs, ko ar šo spriedumu darīt tālāk – kurā virzienā no šejienes doties. Spriedums izraisīja diezgan lielas jukas un attiecīgi darbošanos un pretdarbošanos dažādos virzienos. Cilvēkam, kurš tam nav sekojis līdzi, var būt grūtības saprast, kāda ir loģiskā vai cēloniskā sakarība starp priekšlikumu referendumam un Civilo savienību likumprojektu, kurš vēl nav pieņemts, kā arī starp minēto priekšlikumu referendumam un līdzīgu ierosinājumu, kuru partija “Nacionālā apvienība” grasījās virzīt uz Saeimu.[4]          

Otrkārt, parakstu vākšanai par referenduma ierosināšanu traucēja Covid-19 epidēmija un ar to saistītie pulcēšanās ierobežojumi. Šis kavēklis īpaši attiecas uz parakstīšanos pašvaldībās pie zvērināta notāra. Tai, protams, traucēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kura gaismā ģimenes definīcija varēja izskatīties kā abstrakts, nenozīmīgs strīds. Īpaši tam traucēja visu lielo mediju un ziņu platformu, kā arī Latvijas sabiedrisko mediju ieņemtā stāja. Šo stāju varētu formulēt šādi – parakstu vācēji ir tumsonīgi un ļauni cilvēki, kuru mērķis ir vajāt un diskriminēt un kurus nekādā gadījumā nevajag laist pie mikrofona. Piemēram, Valsts SIA Latvijas televīzija (uzturēta par nodokļu maksātāju naudu), atbildot uz biedrības Asociācija “Ģimene” lūgumu ievietot sociālās reklāmas rullīti, kas informē par parakstīšanos, sākumā atteica, pamatojoties uz brīva ētera laika trūkumu. Taču tad, 8. jūlija vēstulē Nr.190/1-8, rakstīja sekojošo: “[s]askaņā ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta astoto daļu: “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti.””

Latvijas televīzijas valde izlikās nesaprotam, ka, ja reiz Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija ir apstiprinājusi parakstu vākšanu un to uzsākusi, likumprojekts nav atzīts par diskriminējošu. Latvijas pilsoņiem ir demokrātiskas tiesības par to tikt informētiem neatkarīgi no LTV valdes personīgajiem uzskatiem un politiskajām simpātijām. Valsts mediji nav šo mediju valdes personīgais lobija vai antilobija instruments – un, ja tas par tādu ir kļuvis, tad tas steidzīgi jāmaina. Piebilstu, ka ģimenes jēdziena definīcijai nav nekāda sakara ne ar cieņu pret cilvēkiem, kuru kopdzīves forma neatbilst definīcijai, ne ar aizspriedumiem un vēl mazāk – ar personām ar invaliditāti. Aizstāvēt ikviena bērna tiesības pazīt savus vecākus un augt ar tiem nav diskriminācija. Noraidīt lesbiešu pāru prasību saņemt mākslīgās apaugļošanas pakalpojumu, lai mērķtiecīgi radītu bērnus, kuriem nebūs tēva, līdz ar to dodot visai sabiedrībai signālu, ka bērniem tēvi nav vajadzīgi, nav aizspriedums. Arī privātie TV kanāli, tādi kā TV3, atteicās ievietot informatīvo reklāmu. Divas dienas pirms parakstu vākšanas noslēguma uzzināju, ka pat “Panorāmas” diktore par šo iniciatīvu neko nav dzirdējusi. Ņemot vērā visos šos apstākļus, gandrīz jāsaka, ka 58 222 cilvēku paraksti ir īsts rekords.          

Daudz tika kritizēts un apsmiets izvēlētais sauklis “Par dabisku ģimeni”. Pareizāk būtu teikt: “Par ģimeni dabīgo tiesību izpratnē”, taču arī šāds slogans lūgtin lūdzas pēc paskaidrojuma. Problēma ir, ka vārdos “dabisks” vai “dabīgs” daudzi saklausa – vai, drīzāk, izliekas saklausām – apelēšanas pie dabas loģisko kļūdu. Galu galā, var sacīt, ka dzīvot, kā sanāk, ir dabiski; dzīvot, kā pīles dzīvo, ir dabiski un gandrīz pat dabiskāk; slavenā “sociālā realitāte” taču ir ļoti dabiska. Bet, ja šis apzīmējums neder, tad ko likt tā vietā? “Tradicionālā ģimene”? Tā cilvēkiem asociējas ar sievu sišanu. “Konservatīvā izpratne par ģimeni”? Arī nekas labs nesanāktu, jo pat partija “Konservatīvie” nesaprot, ko tas nozīmē. “Kristīgā ģimene”? Pret to iebilstu dievturi un nekristieši, nemaz nerunājot par juristiem.

Būtiskā atziņa tomēr ir šī: no tā, ka tiesneši vai kādi jaunā laikmeta vēsmu nesēji ņem un pārdefinē visai sabiedrībai nozīmīgu jēdzienu tā, lai tas iekļautu parādības un sociālās realitātes daļas, kuras senāk tur neietilpa, pats koncepts un normatīvā realitāte, ko tas atspoguļo, neizzūd. Tas tikai meklē sev jaunu nosaukumu. Tāpat notiek un notiks arī ar citiem pārdefinētiem jēdzieniem – tādiem kā “vecāks”, “māte” un “sieviete” vai “vīrietis”. Nominālistiem nav taisnība, reālistiem ir taisnība – nevis vārdi rada realitāti, bet realitātei cilvēki dod vārdus. Cilvēka realitāte, ko sauc par cilvēka iedabu, ir caur caurēm morālu imperatīvu, ideālu un jābūtību piesātināta. Likumi, ja tie ir sava vārda cienīgi, nevis saka, kā sanāk vai kā tobrīd labāk izklausās, bet atspoguļo šo normatīvo realitāti un rāda uz to. Neko mazāk tiem darīt nav vērts. Nekas mazāk arī nav cilvēka cienīgi.              

Šis gads starp diviem jūlijiem bija labs gads. Par spīti lielai pretestībai pilsoniskā aktivitāte – tieši tā, kuru savulaik kā ļoti vēlamu un veicināmu uzsvēra tieši tie cilvēki, kas tagad dara visu iespējamo, lai visādas padibenes un atpakaļrāpuļi netraucētu viņu uzstādītajam valsts un sabiedrības kursam, – šķiet, sasniedza reti piedzīvotus augstumus. Centieni savākt balsis referendumam gandrīz bezcerīgā lietā arī ilustrē pamatoto neuzticēšanos politiskajām partijām – un solījumiem, kurus tās devušas un noteikti vēl turpinās dot.  

[1] Baiba Rudevska, “Tautas nobalsošana par Satversmes 110. panta grozījumiem. Likumprojekts un tā anotācija”: https://telos.lv/110-panta-likumprojekts/

[2] https://lvportals.lv/viedokli/331821-vai-latvija-ir-iespejams-sarikot-iedzivotaju-inicietu-referendumu-2021

[3] Spriedums lietā 2019-33-01, 2. lpp. Skat. https://www.satv.tiesa.gov.lv/web/viewer.html?file=https://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2019/12/2019-33-01_Spriedums-3.pdf.

[4] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nacionala-apvieniba-piedava-satversme-noteikt-gimenes-jedzienu.a388007/

Pārpublicēts no telos.lv

Novērtē šo rakstu:

64
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...