Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējos gados sabiedrībā valdošo noskaņojumu, kļuvis ļoti grūti saprast atšķirību starp to, kad Latvijas politiķi troļļo krievus Latvijā, mēģina ar viņiem manipulēt, vai izdara idiotiskus mēģinājumus viņus aģitēt.
Pērn vien esam bijuši liecinieki tam, kā Latvijas krieviem pēc vakcinācijas pret koronavīrusu tika piedāvāts satikt savas vecvecmāmiņas, kā arī Neatkarības dienā pacilāt Latviju ar mēli. Un tie nebūt nav ne stulbākie un ne vienīgie piemēri, kad ir gandrīz neiespējami saprast, kādus mērķus komunikāciju veidotāji patiesībā tiecās sasniegt, uzrunājot krievus.
Pievienoties troļļu vai manipulatoru, vai idiotu rindām šonedēļ nolēma arī bijušais Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš to izdarīja, publicējot ikonai līdzīgu attēlu savā Facebook profilā saistībā ar pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti no 6. līdz 7. janvārim. Ņemot vērā, ka attēlā redzamais teksts krievu valodā novēl "Priecīgus Ziemassvētkus", varam izdarīt acīmredzamu secinājumu, ka attēlā redzamās kompozīcijas dalībnieki ir Jaunava Marija, viņas vīrs Jāzeps, Jēzus Kristus, kā arī trīs eņģeļi.
No pirmā acu uzmetiena šis attēls ir absolūti nekaitīgs un it kā nekādā veidā neaizskar pareizticīgo jūtas. Tiesa, paskatoties tuvāk, kļūst mazliet biedējoši no domas par to, kādam vakuumam jābūt to cilvēku galvās, kuri šo attēlu izplata.
Pirmkārt, pareizticīgie kristieši, kā arī katoļi sāk apmainīties ar apsveikumiem jau vakarā pirms Kristus dzimšanas - katoļi to sāk darīt 24. decembra vakarā, pareizticīgie 6. janvāra vakarā. Apsveikumi turpinās arī no rīta - katoļiem 25. decembra rītā, pareizticīgajiem 7. janvāra rītā.
Ņemot vērā, ka Ģirģena kungs savu apsveikumu pareizticīgajiem ievietoja tikai 7.janvāra un tikai vakarā, kad svētki tehniski jau beidzās, man ir lielas aizdomas, ka viņš sajaucis datumus.
Otrkārt, un šeit nav nozīmes, vai tu tici Dievam vai ne, bet saskaņā ar Bībeli eņģeļi neapmeklēja Jaunavu Mariju Kristus dzimšanas naktī vai arī drīz pēc tam. Kā vēsta Bībele, eņģeļi Kristus dzimšanas naktī tiešām apciemoja, taču nevis Jaunavu Mariju, bet ganus pie senās ebreju pilsētas Betlēmes, lai viņus informētu par Kristus gaidāmo piedzimšanu. Pašu Jaunavu Mariju eņģeļi saskaņā ar Bībeli nemaz neapciemoja.
Citiem vārdiem sakot, Ģirģena kunga bildē attēlotie eņģeļi īsti ticīga cilvēka acīs ir zaimošana, jo šī ainiņa rupji sagroza Svēto Rakstu patieso saturu.
Treškārt, vijoli cilvēce izgudroja 16. gadsimtā. Pirmās gleznas, kurās attēlotas vijoles, ir datētas ar 1530. gadu PĒC Kristus dzimšanas. Tagad ieskatieties Ģirģena kunga apsveikuma bildē un pamēģiniet sev atbildēt uz jautājumu, kā vēl vismaz pusotru tūkstoti gadu neizgudrota vijole Kristus dzimšanas dienā varēja būt eņģeļa rokās?
Pēc Ģirģena kunga bildes sanāk, ka tajā redzamie eņģeļi spējuši pārvietoties laikā un ar brīnuma palīdzību atnesuši Marijai, Jāzepam un Jēzum vijoli no nākotnes? Nu labi, ka tikai vijoli un ne mobilo telefonu vai vaniļas latte. Bet, ja nopietni, tad, kā jūs paši droši vien saprotat, Bībelē ne vārda nav minēts par to, ka eņģeļi Kristus dzimšanas dienā spēlēja neeksistējošus mūzikas instrumentus.
Negribu spekulēt par to, kāpēc Ģirģena kungs pret savu potenciālo vēlētāju svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem izturas tik nolaidīgi, jo, kā jau teicu, iemesli var būt vismaz trīs. Bet es noteikti vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz to, kāda tufta šad un tad var būt Latvijas politika.
Seko mums 
Aizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Enerģētiskā
Attiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Tagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
