Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējos gados sabiedrībā valdošo noskaņojumu, kļuvis ļoti grūti saprast atšķirību starp to, kad Latvijas politiķi troļļo krievus Latvijā, mēģina ar viņiem manipulēt, vai izdara idiotiskus mēģinājumus viņus aģitēt.
Pērn vien esam bijuši liecinieki tam, kā Latvijas krieviem pēc vakcinācijas pret koronavīrusu tika piedāvāts satikt savas vecvecmāmiņas, kā arī Neatkarības dienā pacilāt Latviju ar mēli. Un tie nebūt nav ne stulbākie un ne vienīgie piemēri, kad ir gandrīz neiespējami saprast, kādus mērķus komunikāciju veidotāji patiesībā tiecās sasniegt, uzrunājot krievus.
Pievienoties troļļu vai manipulatoru, vai idiotu rindām šonedēļ nolēma arī bijušais Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš to izdarīja, publicējot ikonai līdzīgu attēlu savā Facebook profilā saistībā ar pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti no 6. līdz 7. janvārim. Ņemot vērā, ka attēlā redzamais teksts krievu valodā novēl "Priecīgus Ziemassvētkus", varam izdarīt acīmredzamu secinājumu, ka attēlā redzamās kompozīcijas dalībnieki ir Jaunava Marija, viņas vīrs Jāzeps, Jēzus Kristus, kā arī trīs eņģeļi.
No pirmā acu uzmetiena šis attēls ir absolūti nekaitīgs un it kā nekādā veidā neaizskar pareizticīgo jūtas. Tiesa, paskatoties tuvāk, kļūst mazliet biedējoši no domas par to, kādam vakuumam jābūt to cilvēku galvās, kuri šo attēlu izplata.
Pirmkārt, pareizticīgie kristieši, kā arī katoļi sāk apmainīties ar apsveikumiem jau vakarā pirms Kristus dzimšanas - katoļi to sāk darīt 24. decembra vakarā, pareizticīgie 6. janvāra vakarā. Apsveikumi turpinās arī no rīta - katoļiem 25. decembra rītā, pareizticīgajiem 7. janvāra rītā.
Ņemot vērā, ka Ģirģena kungs savu apsveikumu pareizticīgajiem ievietoja tikai 7.janvāra un tikai vakarā, kad svētki tehniski jau beidzās, man ir lielas aizdomas, ka viņš sajaucis datumus.
Otrkārt, un šeit nav nozīmes, vai tu tici Dievam vai ne, bet saskaņā ar Bībeli eņģeļi neapmeklēja Jaunavu Mariju Kristus dzimšanas naktī vai arī drīz pēc tam. Kā vēsta Bībele, eņģeļi Kristus dzimšanas naktī tiešām apciemoja, taču nevis Jaunavu Mariju, bet ganus pie senās ebreju pilsētas Betlēmes, lai viņus informētu par Kristus gaidāmo piedzimšanu. Pašu Jaunavu Mariju eņģeļi saskaņā ar Bībeli nemaz neapciemoja.
Citiem vārdiem sakot, Ģirģena kunga bildē attēlotie eņģeļi īsti ticīga cilvēka acīs ir zaimošana, jo šī ainiņa rupji sagroza Svēto Rakstu patieso saturu.
Treškārt, vijoli cilvēce izgudroja 16. gadsimtā. Pirmās gleznas, kurās attēlotas vijoles, ir datētas ar 1530. gadu PĒC Kristus dzimšanas. Tagad ieskatieties Ģirģena kunga apsveikuma bildē un pamēģiniet sev atbildēt uz jautājumu, kā vēl vismaz pusotru tūkstoti gadu neizgudrota vijole Kristus dzimšanas dienā varēja būt eņģeļa rokās?
Pēc Ģirģena kunga bildes sanāk, ka tajā redzamie eņģeļi spējuši pārvietoties laikā un ar brīnuma palīdzību atnesuši Marijai, Jāzepam un Jēzum vijoli no nākotnes? Nu labi, ka tikai vijoli un ne mobilo telefonu vai vaniļas latte. Bet, ja nopietni, tad, kā jūs paši droši vien saprotat, Bībelē ne vārda nav minēts par to, ka eņģeļi Kristus dzimšanas dienā spēlēja neeksistējošus mūzikas instrumentus.
Negribu spekulēt par to, kāpēc Ģirģena kungs pret savu potenciālo vēlētāju svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem izturas tik nolaidīgi, jo, kā jau teicu, iemesli var būt vismaz trīs. Bet es noteikti vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz to, kāda tufta šad un tad var būt Latvijas politika.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
