Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā pēdējos gados sabiedrībā valdošo noskaņojumu, kļuvis ļoti grūti saprast atšķirību starp to, kad Latvijas politiķi troļļo krievus Latvijā, mēģina ar viņiem manipulēt, vai izdara idiotiskus mēģinājumus viņus aģitēt.
Pērn vien esam bijuši liecinieki tam, kā Latvijas krieviem pēc vakcinācijas pret koronavīrusu tika piedāvāts satikt savas vecvecmāmiņas, kā arī Neatkarības dienā pacilāt Latviju ar mēli. Un tie nebūt nav ne stulbākie un ne vienīgie piemēri, kad ir gandrīz neiespējami saprast, kādus mērķus komunikāciju veidotāji patiesībā tiecās sasniegt, uzrunājot krievus.
Pievienoties troļļu vai manipulatoru, vai idiotu rindām šonedēļ nolēma arī bijušais Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Viņš to izdarīja, publicējot ikonai līdzīgu attēlu savā Facebook profilā saistībā ar pareizticīgo Ziemassvētkiem, kas tiek svinēti no 6. līdz 7. janvārim. Ņemot vērā, ka attēlā redzamais teksts krievu valodā novēl "Priecīgus Ziemassvētkus", varam izdarīt acīmredzamu secinājumu, ka attēlā redzamās kompozīcijas dalībnieki ir Jaunava Marija, viņas vīrs Jāzeps, Jēzus Kristus, kā arī trīs eņģeļi.
No pirmā acu uzmetiena šis attēls ir absolūti nekaitīgs un it kā nekādā veidā neaizskar pareizticīgo jūtas. Tiesa, paskatoties tuvāk, kļūst mazliet biedējoši no domas par to, kādam vakuumam jābūt to cilvēku galvās, kuri šo attēlu izplata.
Pirmkārt, pareizticīgie kristieši, kā arī katoļi sāk apmainīties ar apsveikumiem jau vakarā pirms Kristus dzimšanas - katoļi to sāk darīt 24. decembra vakarā, pareizticīgie 6. janvāra vakarā. Apsveikumi turpinās arī no rīta - katoļiem 25. decembra rītā, pareizticīgajiem 7. janvāra rītā.
Ņemot vērā, ka Ģirģena kungs savu apsveikumu pareizticīgajiem ievietoja tikai 7.janvāra un tikai vakarā, kad svētki tehniski jau beidzās, man ir lielas aizdomas, ka viņš sajaucis datumus.
Otrkārt, un šeit nav nozīmes, vai tu tici Dievam vai ne, bet saskaņā ar Bībeli eņģeļi neapmeklēja Jaunavu Mariju Kristus dzimšanas naktī vai arī drīz pēc tam. Kā vēsta Bībele, eņģeļi Kristus dzimšanas naktī tiešām apciemoja, taču nevis Jaunavu Mariju, bet ganus pie senās ebreju pilsētas Betlēmes, lai viņus informētu par Kristus gaidāmo piedzimšanu. Pašu Jaunavu Mariju eņģeļi saskaņā ar Bībeli nemaz neapciemoja.
Citiem vārdiem sakot, Ģirģena kunga bildē attēlotie eņģeļi īsti ticīga cilvēka acīs ir zaimošana, jo šī ainiņa rupji sagroza Svēto Rakstu patieso saturu.
Treškārt, vijoli cilvēce izgudroja 16. gadsimtā. Pirmās gleznas, kurās attēlotas vijoles, ir datētas ar 1530. gadu PĒC Kristus dzimšanas. Tagad ieskatieties Ģirģena kunga apsveikuma bildē un pamēģiniet sev atbildēt uz jautājumu, kā vēl vismaz pusotru tūkstoti gadu neizgudrota vijole Kristus dzimšanas dienā varēja būt eņģeļa rokās?
Pēc Ģirģena kunga bildes sanāk, ka tajā redzamie eņģeļi spējuši pārvietoties laikā un ar brīnuma palīdzību atnesuši Marijai, Jāzepam un Jēzum vijoli no nākotnes? Nu labi, ka tikai vijoli un ne mobilo telefonu vai vaniļas latte. Bet, ja nopietni, tad, kā jūs paši droši vien saprotat, Bībelē ne vārda nav minēts par to, ka eņģeļi Kristus dzimšanas dienā spēlēja neeksistējošus mūzikas instrumentus.
Negribu spekulēt par to, kāpēc Ģirģena kungs pret savu potenciālo vēlētāju svarīgākajiem reliģiskajiem svētkiem izturas tik nolaidīgi, jo, kā jau teicu, iemesli var būt vismaz trīs. Bet es noteikti vēlos vēlreiz vērst uzmanību uz to, kāda tufta šad un tad var būt Latvijas politika.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
