Ģirģena iecerētā shēma saļogās, neizdodas savu padomnieku iedabūt ierēdņa amatā Nodrošinājuma valsts aģentūrā
Pietiek lasītājs18.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iekšlietu ministra Sanda Ģirģena iecerētā shēma Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) „sakārtošanai”, tās direktora pienākumu pildītāja amatā bez konkursa iebīdot savu padomnieku, bijušo Delnas juristu Jāni Veidi, ir saļodzījusies, - nav izdevies viņu iedabūt ierēdņa vietā aģentūrā, no kuras tad tālāk varētu „atsperties” uz direktora vai vismaz pienākumu pildītāja posteni.
Pirmais konkurss uz NVA Personāla nodaļas (parasti publiski pieminēta kā HR) vadītāja amatu tika izsludināts jau 2020.gada rudenī. Pēdējā kārtā izgāja divi spēcīgi kandidāti - viens darba tiesību jurists ar lielu pieredzi arī personāla vadībā un bijusī Tiesu administrācijas un Labklājības ministrijas HR departamenta vadītāja.
Uzvarēja viņa, taču paspēja nostrādāt NVA tikai divas nedēļas un pārējiem NVA darbiniekiem nesaprotamu iemeslu dēļ tika atlaista pārbaudes laikā. Tad jau parādījās baumas par J. Veides iebīdīšanu vispirms NVA HR nodaļas vadītāja amatā un tad direktora amatā.
2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja. Bet, tā kā iekšlietu ministram amatā bija jāiestumj J. Veide, tad konkurss formāli beidzās bez rezultāta, jo J. Veide objektīvi bija vājāks par to juristu.
Tagad, kā jau publiski informēts, bija izsludināts trešais konkurss. Galvenais iekšlietu ministra iegribas īstenotājs NVA iekšienē ir Administratīvi juridiskā departamenta direktors, bijušais VDD un KNAB darbinieks Raimonds Dūcis, kuram bija uzdots "izēst" atbilstošākos pretendentus, lai amatā iebīdītu daudz mazāk pieredzējušo J. Veidi. Tāds, lūk, bezkompromisa tiesiskums valda Iekšlietu ministrijas sistēmā Sanda Ģirģena vadībā.
Taču iecerētā shēma vismaz pagaidām nav izdevusies, - konkursa komisiju nebija izdevies pietiekami apstrādāt, un tā precīzi pildot nosacījumus un konkursa noteikumus, J. Veidi nodaļas vadītāja amatā neapstiprināja. Līdz ar to skaidrs ir viens – ministram jādomā jauns veids, kā „sakārtot” aģentūru.
Red.piez. Savukārt no kāda cita lasītāja esam saņēmuši šādu informāciju:
„Man ir iebildumi pret šo rindkopu: "2020.g. decembrī konkurss tika izsludināts otrreiz un arī toreiz bija pieteicies tas jurists, kurš pirmajā konkursā palika otrais. Viņu atkal aicināja uz darba interviju, kurā viņš spēja atbildēt uz visiem jautājumiem un sevi ļoti labi parādīja, tāpēc arī ieguva visvairāk punktu un būtībā konkursā objektīvi uzvarēja."
Muļķības. Tas "augsti kvalificētais" jurists izgāzās darba intervijā, jo uzskatīja, ka personāla vadība sākas un beidzas ar tiesāšanos ar darbiniekiem. Šādu pieredzi viņš bija ieguvis kādā iestādē, kur personāla novērtēšana un attīstība neeksistē, jo darbiniekus uzskata par izmantojamu materiālu.
Iespējams, ka šis "jurists", kurš izmisīgi meklē darbu kādā valsts iestādē, arī ir "Pietiek lasītājs", kurš sarakstīja pēdējās ziņas par Nodrošinājuma valsts aģentūru. Viens gan ir taisnība - pēc L.Lapsas rakstiem Dienā un Pietiek.com J.Veides izredzes mahināciju veidā iekļūt iestādes vadītāja amatā ir kļuvušas krietni mazākas.
Mūsu valstī diemžēl ir dažādas kvalifik(ā)cijas juristu pārpilnība, kuri turklāt uzskata, ka jurista diploms ir kā filozofijas doktors - var vadīt 300 cilvēku kolektīvu bez iepriekšējas vadītāja pieredzes, var automātiski uzskatīt sevi par speciālistu personāla vadībā, būvniecībā, medicīnā, politikā un vēl visur citur. Baidos, ka drīz jau juristi gribēs vadīt kuģus un lidmašīnas. Tas nekas, ka par šīm lietām neko nav pat mācījies, galvenais ir prast pārliecinoši muldēt kā kapteinim Gudrimelim.
Pietiek muldēt!”
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
