Ģirģens oficiālajā skaidrojumā bez minstināšanās “pasūta” kā Kariņu, tā visus sašutušos: 9. maijā visu izdarījām lieliski
PIETIEK14.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
9. maijā Uzvaras parkā mēs, Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes, visu izdarījām lieliski, un, ja arī valdības noteiktie ierobežojumi netika ievēroti, tas nekas, - šāda satura oficiālo skaidrojumu iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens nosūtījis Ministru prezidentam, no iepriekš sabiedrībai izplatītā skaidrojuma premjeram pakautrējoties likt priekšā apgalvojumus par to, ka pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumi esot bijuši tikai optiska ilūzija. Pietiek publisko šo Ģirģena skaidrojumu, ar kuru faktiski bez minstināšanās ir „pasūtīts” kā premjers, tā visi par 9. maija notikumiem sašutušie:
„Par Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu darbu 2020. gada 9. maijā Pārdaugavā
Katru gadu 9. maijā Uzvaras parku apmeklē ap 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Šo pasākumu laikā bieži novērojami būtiski sabiedriskās kārtības pārkāpumi, tai skaitā pārmērīga alkohola lietošana, verbāla un fiziska agresija, kā arī sabiedriskā miera traucēšana. Apzinoties šos apstākļus un ņemot vērā ārkārtējās situācijas laikā spēkā esošos ierobežojumus, Valsts policija un pašvaldības policija veica šādas preventīvās darbības, lai mazinātu iespējamo cilvēku plūsmu Uzvaras parkā šā gada 9. maijā:
Tika liegta iespēja novietot autotransportu pieminekļa pieguļošajās teritorijās ar mērķi mazināt cilvēku vēlmi doties pie pieminekļa;
Tika liegta jebkāda ielu tirdzniecība pieguļošajās teritorijās, tai skaitā ziedu tirdzniecība;
Uzvaras parkā tika izvietoti informatīvie plakāti 3 valodās ar brīdinājumu nepulcēties un ievērot distanci;
Tika nodrošināta pastāvīga brīdinājumu atskaņošana no policijas autotransporta;
Uzvaras parkā pie pieminekļa tika izvietotas distancēšanās attāluma zīmes un marķieri (līdzīgi tiem, kas tiek izmantoti tirdzniecības vietās);
Preventīvi tika strādāts ar dažādām organizācijām, veiktas pārrunas ar iespējamajiem pasākuma organizatoriem, brīdinot par sankcijām ārkārtējās situācijas stāvokļa neievērošanas gadījumā.
Apzinoties ar 9. maijā notiekošo pasākumu saistītos riskus, Iekšlietu ministrijas operatīvajā sanāksmē tika apsvērta iespēja izvietot barjeru koridorus cilvēku plūsmu kontrolei, tomēr tika secināts, ka tas potenciāli pagarinātu personu uzturēšanās laiku pie Uzvaras pieminekļa, kas, savukārt, palielinātu epidemioloģiskos riskus.
Minēto preventīvo pasākumu īstenošanā tika iesaistīti vairāki desmiti Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieku, kuri patrulējot pārraudzīja teritoriju, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 103) noteiktie ierobežojumi. Iesaistītie Valsts policijas un pašvaldības policijas darbinieki bija ar pietiekošu pieredzi MK rīkojumā Nr. 103 paredzēto ierobežojumu ieviešanā, uzraugot epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu kopš ārkārtējās situācijas sākuma šā gada 12. martā.
Ņemot vērā gan norādīto vēsturisko pieredzi ar 9. maija pasākumiem, gan iekšlietu dienestu īstenotos preventīvos pasākumus, būtiski norādīt, ka šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa bija aptuveni 8 - 10 reizes mazāks (ap 20 - 25 tūkstošiem cilvēku). Viens no priekšnoteikumiem, lai panāktu šo rezultātu, bija īstenotie preventīvie pasākumi. Papildus krasajam apmeklētāju skaita samazinājumam vēršu uzmanību, ka Uzvaras parkā pārsvarā cilvēki ilgstoši neuzturējās un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojami liela mēroga sabiedriskās kārtības pārkāpumi. Personas, kuras pārkāpa MK rīkojumā Nr. 103 noteiktos ierobežojumus, tika aizturētas un pret tām ir uzsāktas administratīvās lietvedības.
Uzskatu, ka šā gada 9. maijā Uzvaras parkā notikušais apliecina veiksmīgu Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu darbu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un epidemioloģisko risku mazināšanu, vienlaikus respektējot cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru parku, pieminekli vai piemiņas vietu, neatkarīgi no tautības un šo indivīdu personiskās motivācijas. Pieminekli neapmeklēja lielas cilvēku grupas, bet atsevišķi indivīdi vai vienas mājsaimniecības locekļi, kuru pulcēšanos neierobežo MK rīkojums Nr. 103.
Nav noliedzams, ka atsevišķās situācijās
Saistībā ar Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu plānotajiem un noteiktajiem preventīvajiem pasākumiem, lai nodrošinātu MK rīkojuma Nr. 103 ierobežojumu izpildi, informēju, ka atbilstoši rīkojumā paredzētajam Valsts policija un Valsts robežsardze veic papildus uzliktos pienākumus COVID-19 izplatības novēršanai. Būtiski arī atzīmēt, ka Valsts policija un Valsts robežsardze turpina sekmīgi pildīt arī savus pamatuzdevumus noziedzības apkarošanā, sabiedriskās kārtības uzturēšanā un valsts robežas aizsardzībā.
Atbilstoši MK rīkojumā Nr. 103 noteiktajam Valsts policija īsteno prasību par pašizolācijas izpildes kontroli (4.12.1.punkts)[1] personām, kuras ieradušās no ārvalstīm un ir aizpildījušas Valsts robežsardzes nodrošinātos ieceļojušo personu apliecinājumus (4.19.1 un 4.19.2 punkti). Šajos apliecinājumos personas apņemas ievērot īpašus piesardzības pasākumus un neapmeklēt sabiedrībai publiski pieejamas vietas.
Papildus tam saskaņā ar MK rīkojuma Nr. 103 šā gada 9. aprīļa redakciju Nr. 174 Valsts policija īsteno arī personu, kuras ir noteiktas par COVID-19 kontaktpersonām (4.12.2. punkts), un personu, kurām ir apstiprināta COVID-19 diagnoze (4.12.3. punkts), kontroli[2]. Valsts policija reģionu pārvalžu iecirkņiem pastāvīgi nosūta informāciju par personām, kurām jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasības pēc atgriešanās no ārzemēm, kā arī īsteno citu valstī ar COVID-19 inficēto personu pārbaudi. Regulāri tiek veikti telefona zvani un izbraukumi pie šīm personām, lai īstenotu inficēto personu un to kontaktpersonu pašizolācijas kontroli.
Valsts policija veic arī citus uzraudzības un kontroles pasākumus, lai nodrošinātu MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu izpildi, tai skaitā apsargā objektus, kuros izmitinātas ar COVID-19 inficētās personas, apsargā analīžu nodošanas vietas un uzrauga vai tiek ievēroti MK rīkojumā Nr. 103 noteiktie ierobežojumi publiskajās vietās (4.5.2 punkts.)
Ārkārtējās situācijas apstākļos Valsts robežsardze ir palielinājusi savu klātbūtni uz valsts iekšējām robežām un sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi ir stiprinājusi savu kapacitāti uz valsts ārējās robežas. Valsts robežsardze apkopo valstī ieceļojošo personu apliecinājumus, kuros tie norāda savus personu datus un rakstiski apliecina, ka ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam. Lai gan būtiski krities valstī ieceļojošo un izceļojošo personu skaits[3] ir palielinājies iebraucošo un izbraucošo kravas transportlīdzekļu skaits[4]. Valsts robežsardze nodrošina striktu noteikto ierobežojumu kontroli, kā arī īsteno robežpārbaudes pilnā apmērā. Svarīgi akcentēt, ka Latvijas iekšējās robežas nav bijušas slēgtas ārkārtējās situācijas laikā atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) turpina pildīt savus pamatpienākumus, kā arī iesaistās pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbā. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.54 punktam VUGD iesaistās individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju plānošanā. VUGD nodrošina arī Ministru prezidenta 2020. gada 16. marta rīkojumā Nr. 2020/1.2.1.-60 “Par starpinstitūciju darbības koordinācijas grupu” izveidotās starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sekretariāta funkcijas.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (turpmāk – PMLP) no šā gada 23. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir pārtrauksi klientu apkalpošanu klātienē visās 30 teritoriālajās nodaļās. PMLP turpina sniegt e-pakalpojumus un pieņemt elektroniskos iesniegumus. Likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (turpmāk – Likums) 8. pantā paredzēts, ka Latvijas Republikā izsniegtie personu apliecinošie dokumenti, kuriem beidzies derīguma termiņš, var tikt izmantoti 2 mēnešus pēc ārkārtējās situācijas beigām. Savukārt Likuma 9. pants paredz, ka ārzemnieki, kuriem ārkārtējās situācijas laikā beidzies uzturēšanās termiņš, var palikt valstī bez jaunas uzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanas 30 dienas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Minētie panti arī paredz kārtību, kādā Latvijas iedzīvotāji un ārzemnieki var izmantot konkrētus e-pakalpojumus, izvairoties no PMLP apmeklējuma klātienē. Pēc ārkārtējās situācijas beigām PMLP darbība tiks pakāpeniski atjaunota, paredzot klientu apkalpošanu pēc iepriekšēja pieraksta un ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.
Vērtēju iekšlietu nozares darbību MK rīkojumā Nr. 103 noteikto ierobežojumu ieviešanā un kontrolē kā sekmīgu, pat apzinoties, ka gan Valsts policijā, gan Valsts robežsardzē ir novērojams personāla trūkums jau parastos apstākļos, un esošā ārkārtējā situācija palielina darbinieku slodzi un izdegšanas riskus.
Atgādinu, ka detalizēta informācija saistībā ar iekšlietu nozares darbību ārkārtējās situācijas laikā tika iesniegta izskatīšanai šā gada 28. aprīļa Ministru kabineta sēdē Krīzes vadības padomes sagatavotajā informatīvajā ziņojumā. Par galvenajām tendencēm saistībā ar iekšlietu nozares iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā sniedzu prezentāciju arī šā gada 7. maija Ministru kabineta sēdē.”
[1] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.2 punktam.
[2] Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 103 4.12.3 punktam.
[3] Martā attiecīgi par 83% un 86% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
[4] Martā attiecīgi par 14% un 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
