Ģirģens par katru cenu cenšas „naudīgajā” Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā ieshēmot savu padomnieku
Pietiek lasītājs01.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz publiskām skaļām frāzēm, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens par katru cenu, ar dažādu shēmu palīdzību cenšas panākt, lai „naudīgajā” Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora amatā nonāktu bijušais Delnas jurists un viņa tagadējais padomnieks Jānis Veide. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo normatīvi paredz, ka par NVA direktoru var kļūt tikai civildienesta ierēdnis, taču Veide tāds nav. Tādēļ pašlaik izgudrota jauna shēma, lai Veidi iedabūtu amatā, kurā viņš kļūtu par civildienesta ierēdni un pēc tam varētu tikt nekavējoties pārcelts par NVA direktora pienākumu izpildītāju.
Kā mediji jau ziņojuši, Lemberga „arestētās mantas” atgūšanā savu nevarību demonstrējušās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs ir bijis spiests uzrakstīt atlūgumu. Tā kā aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece amatu jau pametusi, aktuāls kļuvis jautājums – kādā tieši veidā iekšlietu ministrs S. Ģirģens izvēlēsies jauno aģentūras vadītāju.
Pirms kāda laika tika izsludināts konkurss uz NVA Administratīvi juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta Personāla vadības un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja (ierēdņa) amatu, taču konkurss beidzās bez rezultāta, jo neviens no pretendentiem neatbilda konkursa nolikuma prasībām. Turklāt prasībās bija ierakstīts, ka potenciālajam direktoram ir jābūt civildienesta ierēdnim.
Tagad izsludināts jauns konkurss, kurā, domājot par J. Veides kandidatūru, prasība par civildienesta ierēdņa statusu izņemta ārā, taču kaut kā ir aizķērusies prasība par iepriekšējo pieredzi personāla vadībā, kuras J. Veidem nav. Un atkal problēma - bija pieteikušies trīs kandidāti, no kuriem viens neatbilda izvirzītajām prasībām, bet no pārējiem diviem augstāks vērtējums ir J. Veides konkurentam, jo viņam ir personāla vadības pieredze.
Ko darīt? Cik zināms, no ministra biroja puses tiek doti „mājieni ar mietu”, ka amats jāieņem tieši J. Veidem, lai pēc tam realizētu shēmu, ka viņš nu jau kā civildienesta ierēdnis tiek iecelts par NVA direktora pienākumu izpildītāju. Otrdien konkursa komisijai jāpieņem lēmums, taču var gadīties, ka konkursa komisijas locekļi, nevēloties pakļauties ministra spiedienam, paziņo par atkāpšanos no šī pienākuma.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
