Ģirģens par katru cenu cenšas „naudīgajā” Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora amatā ieshēmot savu padomnieku
Pietiek lasītājs01.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz publiskām skaļām frāzēm, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens par katru cenu, ar dažādu shēmu palīdzību cenšas panākt, lai „naudīgajā” Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktora amatā nonāktu bijušais Delnas jurists un viņa tagadējais padomnieks Jānis Veide. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo normatīvi paredz, ka par NVA direktoru var kļūt tikai civildienesta ierēdnis, taču Veide tāds nav. Tādēļ pašlaik izgudrota jauna shēma, lai Veidi iedabūtu amatā, kurā viņš kļūtu par civildienesta ierēdni un pēc tam varētu tikt nekavējoties pārcelts par NVA direktora pienākumu izpildītāju.
Kā mediji jau ziņojuši, Lemberga „arestētās mantas” atgūšanā savu nevarību demonstrējušās Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs ir bijis spiests uzrakstīt atlūgumu. Tā kā aģentūras direktora vietniece Natālija Rateniece amatu jau pametusi, aktuāls kļuvis jautājums – kādā tieši veidā iekšlietu ministrs S. Ģirģens izvēlēsies jauno aģentūras vadītāju.
Pirms kāda laika tika izsludināts konkurss uz NVA Administratīvi juridiskā un iepirkumu nodrošinājuma departamenta Personāla vadības un organizatoriskā darba nodaļas vadītāja (ierēdņa) amatu, taču konkurss beidzās bez rezultāta, jo neviens no pretendentiem neatbilda konkursa nolikuma prasībām. Turklāt prasībās bija ierakstīts, ka potenciālajam direktoram ir jābūt civildienesta ierēdnim.
Tagad izsludināts jauns konkurss, kurā, domājot par J. Veides kandidatūru, prasība par civildienesta ierēdņa statusu izņemta ārā, taču kaut kā ir aizķērusies prasība par iepriekšējo pieredzi personāla vadībā, kuras J. Veidem nav. Un atkal problēma - bija pieteikušies trīs kandidāti, no kuriem viens neatbilda izvirzītajām prasībām, bet no pārējiem diviem augstāks vērtējums ir J. Veides konkurentam, jo viņam ir personāla vadības pieredze.
Ko darīt? Cik zināms, no ministra biroja puses tiek doti „mājieni ar mietu”, ka amats jāieņem tieši J. Veidem, lai pēc tam realizētu shēmu, ka viņš nu jau kā civildienesta ierēdnis tiek iecelts par NVA direktora pienākumu izpildītāju. Otrdien konkursa komisijai jāpieņem lēmums, taču var gadīties, ka konkursa komisijas locekļi, nevēloties pakļauties ministra spiedienam, paziņo par atkāpšanos no šī pienākuma.
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
