„Gjensidige” klusē par to, vai arī Norvēģijā atļautos tiesāties, lai mēģinātu ar ciniskiem argumentiem samazināt kompensāciju
PIETIEK03.03.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
jaajaa
04.03.2019. 18:15»
Gatis
Prasīt jau vari, bet kurš dos? Cik saprotams, sākumā jau cietušais mēģināja pilnu limitu izprasīt, bet to noraidīja jau iepriekšējās instances
...izlasīju to SKC...apgabaltiesas spriedumu vajadzēja spēkā atstāt...laiks iet, viss jārēķina pret vidējo (vai minimālo) algu, naudas vērtības samazinājums vērā jāņem...par mazu tā summa ir mūsdienās ES...es viņa vietā vēl norvēģiem par Gjensedigi pasūdzētos, kādam žurnālistam, kādam tipa Dagens Næringsliv...vienkārši par to kasācijas sūdzību...
Gatis
04.03.2019. 17:20»
jaajaa
...OCTA likuma 15.pants 15.pants. Apdrošinātāja...
Prasīt jau vari, bet kurš dos? Cik saprotams, sākumā jau cietušais mēģināja pilnu limitu izprasīt, bet to noraidīja jau iepriekšējās instances.
kura normāla māte
04.03.2019. 16:28iet ar bērnu par elu, pirms transports nav apstājies, bremzes var uzdot jeb kad..............
bērnu žēl??????????? pavērojiet tos uz oielas.......................
smaids
04.03.2019. 15:39nu kāpēc jautājumu uzdevējs nevar kooperēties ar kādu Norvēģijas ietekmīgu žurnālistu? izstāstot stāstu par viņu kompānijas meitas uzņēmuma izdarībām citā valstī... un to ka neatbild uz jautājumiem, aizbildinās... lai tad pastāsta savā zemē par kompānijas sociālo atbildību un citām skaistām lietām kuras šīs kompānijas tā mīl piesaukt...
murgs
04.03.2019. 15:30»
jaajaa
...OCTA likuma 15.pants 15.pants. Apdrošinātāja...
Izputinat to smirdonu gjensidigi...
Viedoklis_1
04.03.2019. 13:28Bet vai tad nav tā, ka vainīgajam būtu jāmaksā morālā kompensācija? Nelaimi taču izraisīja Rīgas Satiksmes šoferis...
Jgff
04.03.2019. 12:28Pirms nu jau padaudz gadiem Gjensidige bija idiotiska TV reklāma, kurā viņu logotipā esošais vecis izglāba bērnu no nobraukšanas. Ikvienam ir skaidrs, ka šāds reklāmas sižets ir absurds, jo apdrošināšana nekādā veidā nevar pasargāt no nelaimes, bet gan tikai nodrošināt zināmu kompensāciju tad, kad nelaime jau notikusi. Kā redzam, arī to šī kompānija nevēlas darīt un tās pārstāvji atļaujas pat visādus nepiedodamus izteikumus. Pilnībā boikotējams uzņēmums.
atejashronikas
04.03.2019. 09:12skaidrs ka normāls cilvēks neatbildēs uz jautājumu, kur atbilde ir acīmredzama... Norvēģijā dzīvo cilvēki, pastalijā lopi
jautājums
04.03.2019. 00:44Vai Norvēģijas laikraksti ir informēti par Gjensidige izteikto sociālo atbildību, doto tiesvedību un radušos situāciju Latvijā?
Komunistu kārējs
03.03.2019. 23:54Komunestu auka cilvēkus par gaļu uzskata. Vot, butu 1937. - tos buržuļus par autobusa bojasanu visu ģimeņu vajadzeja uz trojku un vsjo
viedais (hist.)
03.03.2019. 20:59»
Oleg
Tieši dēļ šīs ciniskā viņu attieksmes dēļ ostu pirku citā uzņēmumā, jo,esmu par atbildīgiem uzņēmējiem, nev šādiem morāliem kro.,ļiem. Ja neviens vairs tur nepirktu OCTA tad viņi būtu spiesti iemācīties un saprast,kas ir morāle un ētika
Nu malacis.Kamēr negribēsi naudu,vari būt laimīgs un lepns savā naivumā
jaajaa
03.03.2019. 19:11...OCTA likuma 15.pants 15.pants. Apdrošinātāja
atbildības limits (...) — līdz 5 000 000 euro neatkarīgi no cietušo personu skaita...naturālie morālie kropļi...katram ir skaidrs, ka ne jau pēc "lielā piķa" iet cilvēks, kurš sievu un meitu zaudējis...un kādam vēl pietiek nekaunības viņu pa tiesām vazāt...šīs attieksmes dēļ vien es viņa vietā tagad pilnu limitu uzprasītu...
Viedoklis
03.03.2019. 15:44Diemžēl pilna advokatūra ir pilna ar komnisma laika juristiem kuriem nav mūsdienu maģistra grāda izglītības, līdz ar advokatūrā nevajadzētu būt,to, ka valsts LU PSRS laika juristus pielīdzīnāja mūsdienu maģistriem tas bija vislielākais absurds,bet tā tika glābta vesela PSRS laika juristu kasta, tiesneši, prookurori, advokāti,lai nepaliktu bez darba, nu ko LU tai PSRS laikā macīja, tik Marksismu un Ļeņinismu, nekāda sakara ar mūsdienu realitāti, tapēc ar tie Marksisma un Ļeņinisma bērni tā uzvedās.
Oleg
03.03.2019. 14:26Tieši dēļ šīs ciniskā viņu attieksmes dēļ ostu pirku citā uzņēmumā, jo,esmu par atbildīgiem uzņēmējiem, nev šādiem morāliem kro.,ļiem. Ja neviens vairs tur nepirktu OCTA tad viņi būtu spiesti iemācīties un saprast,kas ir morāle un ētika
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
