„Gjensidige”: mēs nepasūtījām „autovadītāja vēstuli” par to, kāpēc mums nevajag maksāt par nobraukto māti un meitiņu
PIETIEK14.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apdrošināšanas kompānija Gjensidige apgalvo, ka tā neesot pasūtījusi Pietiek šajās dienās saņemto „autovadītāja Anda Oliņa” detalizēto aprakstu, kāpēc trolejbusa nobrauktās sievas un meitiņas vīram un tēvam no šīs apdrošināšanas kompānijas noteikti nepienākoties nekāda kompensācija, kas lielāka par izmaksātajiem 300 eiro. Publicējam šo „autovadītāja” vēstuli ar visu pavadtekstu, kā arī Gjensidige skaidrojumu.
Lūdzu izskatīt iespēju publicēt šo materiālu
Liene Juris <[email protected]>
Ladbien! Lūdzu izskatīt iespēju publicēt šo materiālu Jūsu bloga Pietiek.com lasītāju sadaļā. Emocionāls tiesas lēmums trolejbusa nobrauktās mātes un meitiņas lietā var ietekmēt ikvienu autovadītāju
Ja tiesa pieņems emocionālu lēmumu par morālā kaitējuma atlīdzību trolejbusa nobrauktās mātes un meitiņas lietā, kur vīrs un tēvs par savu divu dārgāko cilvēku zaudējumu prasa morālā kaitējuma atlīdzību piecu miljonu eiro apmērā – maksimālo iespējamo OCTA atlīdzību, cietēji var izrādīties visi autovadītāji, kuriem nāksies iegādāties desmit un pat padsmit reizes dārgākas obligātās autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jeb OCTA polises. Turklāt tas var novest pie savulaik jau izskaustās situācijas, kad liela daļa autovadītāju brauca bez OCTA, tādējādi apgrūtinot cietušo iespējas saņemt atlīdzību no vainīgā apdrošinātāja.
Pašreiz Latvijā OCTA polišu cenas ir salīdzinoši draudzīgas autovadītājiem, un tikai retais atļaujas braukt bez tās. Taču jau tuvākajā laikā OCTA sistēma var kardināli mainīties un dramatiski pieaugt polišu cenas, jo 22.novembrī Rīgas apgabaltiesa pasludināja spriedumu Anša Priedes prasībā pret apdrošinātāju Gjensidige Baltic par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu saistībā ar 2014.gadā Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, avārijā zaudēto ģimeni - sievu un meitu. Vīrietis, kas traģiskajā negadījumā zaudēja savus divus dārgākos cilvēkus uz pasaules, no apdrošinātāja vēlējās piedzīt piecu miljonu eiro lielu morālā kaitējuma atlīdzību. Pirmās instances tiesa lēma sērojošajam vīrietim par labu piedzīt 100 000 eiro morālā kaitējuma atlīdzību, bet šo spriedumu pārsūdzēja gan cietušais, gan apdrošinātājs. Tagad arī apelācijas instance lēmusi par 100 000 eiro kompensāciju, bet to vēl var apstrīdēt kasācijas kārtībā, kuras lēmums var būt pagrieziena punkts visas OCTA vēsturē.
Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Baltic, kurā pašvaldības SIA Rīgas satiksme apdrošina gan materiālos, gan morālos zaudējumus, vīrietim par viņa sievas un bērna nobraukšanu ar trolejbusu izmaksājusi kopumā 300 eiro lielu kompensāciju.
Tiesas lēmumu šajā lietā gaida visi OCTA apdrošinātāji, jo tas var izraisīt veselu revolūciju OCTA sistēmā. Pašreiz spēkā esošie normatīvie akti skaidri nosaka, cik lielas atlīdzības maksājamas kā morālā kaitējuma atlīdzība cilvēka nāves gadījumā. Spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tās maksimālais apmērs ir tūkstots latu jeb 1 422,78 eiro. Savukārt pieci miljoni eiro ir maksimālā iespējamā OCTA atlīdzība gan par materiālajiem, gan par nemateriālajiem zaudējumiem kopā.
Aprēķinot OCTA polišu cenas, apdrošinātāji tās kalkulēja, izejot no Ministru kabineta noteikumos minētajām summām. Ja tiesa lems pretēji MK noteikumiem un noteiks, ka šajā gadījumā maksājama daudzkārt augstāka atlīdzība, apdrošinātāji būs spiesti šīs iespējamās izmaksas iekļaut ikvienas OCTA polises cenā, līdz ar to polišu cena var vairākkārtīgi pieaugt un kļūt cenas ziņā nepieejama lielai daļai autovadītāju.
Juridiskie eksperti gan norāda, ka tiesas spriedums, kas ir pretrunā spēkā esošajiem MK noteikumiem, nevar būt leģitīms un to noteikti varēs apstrīdēt Satversmes tiesā, tomēr tas var arī kļūt par precedentu, lai turpmāk ikviens, kuram autoavārijā gājis bojā tuvinieks, prasītu no OCTA apdrošinātāja piecu miljonu eiro atlīdzību un Latvija kļūtu par vienīgo valsti Eiropā, kur tuvinieka zaudēšana autoavārijā nozīmētu iekļūšanu miljonāra statusā.
Vācijā nāvi skaitās neētiski kompensēt, šādos gadījumos morālās kompensācijas vispār netiek izmaksātas, savukārt Dānijā tiek kompensēti tikai izdevumi, kas pēc tuvinieka nāves radušies, piemēram par psihoterapeita pakalpojumiem, lai atgūtu dzīvei jēgu un pārvarētu tuvinieka nāves radītās sāpes.
Tomēr OCTA regulējums nenozīmē, ka traģiski ģimeni zaudējušais vīrietis vispār nevar prasīt morālā kaitējuma atlīdzību. Tikai tā jāprasa nevis no OCTA apdrošinātāja, kura atbildības limitus nosaka MK noteikumi, bet gan no avārijas vaininieka Civillikumā noteiktā kārtībā. Šajā gadījumā tā būtu trolejbusa vadītāja un Rīgas satiksme kā trolejbusa īpašnieks, ja tiesa atzīs trolejbusa vadītājas vainu avārijas izraisīšanā. Taču arī tad morālā kaitējuma atlīdzība nebūtu mērāma miljonos. Latvijas normatīvie akti nosaka, ka tā var būt piecu līdz septiņu tūkstošu eiro robežās.
Andis Oliņš, autovadītājs
„Gjensidige”: tas ir cietušais, kas iniciē publikācijas!
Labdien! Paldies, ka izrādāt interesi par ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles viedokli šajā jautājumā, vienlaikus, atsūtot kārtējo sagatavoto publikāciju par traģisko satiksmes negadījumu, kas no žurnālistu puses ne vienmēr ir darīts.
Atbildot uz Jūsu jautājumiem. Traģiskais satiksmes negadījums, kurā iesaistīts mūsu klients SIA “Rīgas satiksme”, publiskajā telpā ir daudzkārt parādījies. Spriežot pēc satura, publikācijas par traģisko satiksmes negadījumu Čaka ielā, lielākoties ir iniciējis cietušais, kurš sev zināmu iemeslu dēļ vēršas pret apdrošinātāju nevis nodarījumā iesaistīto uzņēmumu.
Gjensidige Latvija pozīcija visu laiku, kopš traģiskā satiksmes negadījuma, ir bijusi atklāta – mēs sniedzam savu komentāru un skaidrojam savu pozīciju jautājumos, kas interesē žurnālistus. Esam atbildējuši uz jautājumiem un strādājuši pie tā, lai Gjensidige Latvija viedoklis tiktu iekļauts publikācijās. Taču neesam ieinteresēti tēmas aktualizēšanu iniciēt paši. Tai skaitā, neesam uzrunājuši žurnālistus vai kādas citas personas, kuras gatavotu šādus rakstus.
Gjensidige politika paredz būt atklātiem un atbildēs godīgiem reizēs, kad saņemam žurnālistu jautājumus, taču mēs nenodarbojamies ar rakstu rakstīšanu.
No juridiskā viedokļa ADB Gjensidige ir pilnā mērā nokārtojusi savas saistības attiecībā pret bojā gājušo tuvinieku, atbilstoši likumā un MK noteikumos noteiktajai kārtībai. Paļaujamies, ka to atzīs arī tiesa.
Ar cieņu, ADB “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Ināra Meija
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
