„Gjensidige” pārstāves ciniskos izteikumus izskata Zvērinātu advokātu padomes sēdē
Lato Lapsa26.02.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
temida
28.02.2019. 10:43»
Normunds Šlitke
Varētu ieteikt anonīmajam trollim paklusēt un nemācīt advokātus, bet kurš gan lasa un ņem vērā padomus... Nu ne jau bailīgi komentētāji
man patik viens draņķīs aizstav otru, nornud šlitke palasi par sevi sudzibas lv. skatu ka advokats un normunds ta draņķīs?
viedais
28.02.2019. 10:39»
Normunds Šlitke
Varētu ieteikt anonīmajam trollim paklusēt un nemācīt advokātus, bet kurš gan lasa un ņem vērā padomus... Nu ne jau bailīgi komentētāji
un ja nu nekluses , ? pats esi labaks trolis ar izdomatu vardu normunds šlitke ,, patik židi?:))
Normunds Šlitke
27.02.2019. 17:04»
ietiekums
Ieteiktu zvērinātai advokātei atkāpties, nolikt savu mandātu un nemācīt arī studentus
Varētu ieteikt anonīmajam trollim paklusēt un nemācīt advokātus, bet kurš gan lasa un ņem vērā padomus... Nu ne jau bailīgi komentētāji
Aija
27.02.2019. 11:46un beigsies ar neko mums te tads Rīgas advokatelis normunds dinsbergs , kuru bijam noliguši ,neiradas uz tiesas sedi.. rezultata zudets procens un gandriz vel dzivoklis,, uzrakstijam iesniegumu advokatu padomei. SAŅEMAM ATBILDI ADVOKATU PADOME IESNIEGUMU IZSKATIJUSI UN IETEIKUSI NORMUNDAM DISBERKAM TA VAIRS NEDARIT!!!!!:)) protams naudu atpakaļ no disberga ne atvainošanos nesaņemam:(( dinsbergs ka ezelis ietiepigi apgalvo ka tiesā bijis , kaut mums ir no tiesas papirs ka viņs uz tiesas sedi nebija un lieta izskatita bez viņa, bedigi iespejams tik latvija
Gatis
27.02.2019. 11:01Nu, par tām OCTA cenām jau, kā redzējām, izrādījās taisnība. Esat aizmirsuši cenu lēcienu pagājušā un aizpagājušajā gadā? To ļoti ietekmēja tieši prasības pēc nemateriālo zaudējumu kompensācijām. Nu, vienīgi par tām padsmit reizēm gan bija pārspīlēts. Bet, nu, dubultā uzauga gan.
ietiekums
27.02.2019. 10:13Ieteiktu zvērinātai advokātei atkāpties, nolikt savu mandātu un nemācīt arī studentus!
Normunds Šlitke
26.02.2019. 21:16»
Lana
Gribētu redzēt Advokāut padomes slēdzienu, jo ētikas komisijas locekle ir bēdīgi slavena zv.advokāte Arta Snipe
Bēdīgi slavena esat tieši Jūs, Svetlana. Taisnīguma princips, kas ir visu likumu un sabiedrības normu pamatā, paredz, ka katrs saņem to, ko ir pelnījis. Likums ir bargs, bet tas ir likums!
Kauliņi jau ir mesti un eļļu Annuška jau ir izlējusi. Varat netērēt laiku ar atvainošanos- tas jau ir nokavēts. Būs vien jāatbild tiesas priekšā.
Ups
26.02.2019. 20:20Tas maitu kantoris vnk jāignorē - nekādas apdrošināšanas pie viņiem un viss! Normālās valstīs par tādu izteikumu, kantori slēgtu, licenzi atņemtu! Bet kā jau banānu valstī Latvijā... Viņiem nekas! Un acim redzami,ka tiesneši bija korumpēti šajā spriedumā! Un tā vēl skaitās AT! Latvijā tiesiskums nav!
Ksenija
26.02.2019. 18:57Zēni, lūdzu, lieciet like zem jaunām foto - http://datsi.tk (mans niks ksyublondy)
Bebrs
26.02.2019. 17:20Tādi kadri ir īsti piemēroti jaunu speciālistu smadzeņu skalošanai. Tiem rektoriem ne kauna, ne goda!
Lana
26.02.2019. 17:09Gribētu redzēt Advokāut padomes slēdzienu, jo ētikas komisijas locekle ir bēdīgi slavena zv.advokāte Arta Snipe
Arturs Nagliņš
26.02.2019. 13:58Spilgta epizode tam, kādas morālās transformācijas iegūst publiski leģitīmu statusu kriminālā kapitālisma noziegumu brīvības apstākļos. Nav nepieciešams atgādināt, kādas sekas būtu dāmas izteikumiem normālā valstī politkorektuma laikmetā.
Seko mums 
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
