Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību". Grozījumu izstrādāšanas formālais nolūks – sakārtot attiecības starp zemes un būvju, ēku un dzīvokļu īpašniekiem tā sauktā piespiedu dalītā īpašuma gadījumā. Valsts šīs attiecības visai neveiksmīgi mēģina kārtot jau daudzu gadu garumā, ir vairākkārt ticis grozīts likums, kā arī pieņemti vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuriem vismaz teorijā būtu jābūt kā bākām likumdevējam jauna regulējuma izstrādē.

Pārkāpj taisnīgumu

Diemžēl izskatās, ka gan TM, gan likumdevējs ir apzināti izvēlējies politisku vai kreisi populistisku mērķu vārdā – lai izpatiktu dzīvokļu īpašnieku interesēm, kuru, protams, ir nesalīdzināmi vairāk nekā zem ēkām esošās zemes īpašnieku, – ignorēt gan Satversmes tiesas spriedumus, gan pašu Satversmi, gan Civillikumu, gan arī dabiskās tiesības un vispārējos tiesību principus. Pirmkārt jau taisnīguma, samērīguma un tiesiskās paļāvības principu un personas tiesības uz īpašumu.

Jāatgādina, ka vēl 2018. gada 12. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 Satversmes tiesa Saeimai nepārprotami norādīja: "Pieņemot tiesisko regulējumu piespiedu dalītā īpašuma, cita starpā – piespiedu nomas jomā, likumdevējam jāsamēro personu pretējās intereses un jānodrošina taisnīgums, ievērojot Satversmes tiesas spriedumos norādīto. Likumdevējam iespēju robežās ir jāseko līdzi tam, lai visā šo tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā tajās pastāvētu samērīgs līdzsvars, un jāizvairās no tāda regulējuma pieņemšanas, kas vērsts uz vienas puses interešu aizsardzību."

Jaunajā regulējumā mēs neko tādu neatrodam. Svaru kausi tajā ir acīmredzami nosliekušies par labu ēku un dzīvokļu īpašnieku interesēm, lai gan neveiklā juridiskā izpildījuma dēļ arī viņus nevarētu uzskatīt par ieguvējiem. Tātad likumdevējs tā saukto "maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām" (pats šis jēdziens uzskatāms par dīvainu vai pat bezjēdzīgu jaunievedumu) ir noteicis 4% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, turklāt absolūti neatkarīgi no tā, kādām vajadzībām šis zemesgabals tiek izmantots – vai tas atrodas zem daudzdzīvokļu ēkas, savrupmājas vai pat komercobjekta, tostarp veikala vai benzīntanka.

Rezultātā vairumā gadījumu zemes īpašnieku ieņēmumi samazinās pat vairākas reizes, salīdzinot ar tiem ieņēmumiem, kādus noteica likums vai kādi bija panākti savstarpējās vienošanās rezultātā ar ēku īpašniekiem. Daudzos gadījumos šī 4% atlīdzība faktiski izslēdz jebkādu peļņu no īpašuma, jo šis procents ir noteikts attiecībā uz zemes īpašnieka "ieņēmumiem", nevis faktiskajiem ienākumiem, proti, peļņu.

Patiešām ir paradoksāli, ka likuma izstrādātāji, šķiet, pat nav sapratuši atšķirību starp šiem diviem jēdzieniem – ja runājam par 4% no ieņēmumiem, no tiem ir jāatskaita vismaz 1,5% kā nekustamā īpašuma nodoklis, kā arī dažādi izdevumi par atlīdzības maksas iekasēšanu, grāmatvedību, administratīvajiem izdevumiem, iekasēšanas risku, ienākuma nodokļiem utt. Standarta gadījumā, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, tas nozīmē niecīgu aptuveni 1% zemes īpašnieka ienākumu no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā pat tad, ja uz zemes esošajā mājā viena dzīvokļa tirgus vērtība ir vairāki simti tūkstošu eiro, bet tās īpašnieks – kāds ārvalstu miljonārs vai nekustamā īpašuma firma. Un otrādi, piemēram, Sabilē esošam garāžas īpašniekam izdevumi par zemes lietošanu pieaugs piecdesmit reizes.

Turklāt visi būvju īpašnieki uz citai privātpersonai esošas zemes 2022. gada 1. janvāra pusnaktī jau būs kļuvuši par ļaunprātīgiem parādniekiem, jo zemes īpašnieks ar jauno likumu ir atbrīvots no pienākuma veikt aprēķinus un nosūtīt kādus atgādinājumus vai rēķinus, savukārt māju pārvaldniekam šādas tiesības nav piešķirtas. Tāpēc ēku un tajos esošo dzīvokļu, kā arī būvju, tostarp garāžu, īpašniekiem, visticamāk, būs papildus jāmaksā parādu piedziņas izdevumi un kavējuma procenti, parasti vismaz 7 eiro no katra īpašnieka par katru maksājumu, citādi riskējot iekļūt parādnieku reģistros. Taču šo summu saņems parādu piedzinēji, bet ne zemes īpašnieks.

Voluntāri "aprēķini"

Būtiski, ka savu vārdu saprātīgas piespiedu zemes nomas maksas lietā arī ir teikusi Satversmes tiesa, savā 2009. gada 15. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2008-36-01 norādot, ka pat nomas maksu 5% apmērā no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā, ievērojot zemes īpašnieka izdevumus, kā arī pienākumu maksāt nekustamā īpašuma nodokli, nevar uzskatīt par tādu, kas pildītu taisnīgas atlīdzības funkciju. No sprieduma arī izriet, ka nomas maksas apmērs 6% gadā no kadastrālās vērtības, papildus kompensējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, nozīmētu, ka zemesgabala nomas maksas tā vērtību atlīdzinātu 16 gadu laikā, kas aptuveni atbilstu termiņam, uz kādu vidēji tiek ņemts hipotekārais kredīts nekustamā īpašuma iegādei.

Citiem vārdiem – tas būtu saprātīgais un samērīgais atlīdzības apmērs. Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtās tiesību normas interpretācija, kā zināms, ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām un arī tiesām. Arī Finanšu ministrija, 2016. gadā izvērtējot līdzšinējo praksi valsts un pašvaldību zemi iznomāt par zemāku maksu nekā tirgū, secināja, ka atlīdzības par zemes lietošanu likme kopā ar nekustamā īpašuma nodokli nevarētu būt zemāka par 6% no kadastrālās vērtības gadā.

Jānorāda arī, ka lietošanas maksas 4% apmērs ir būtiski mazāks salīdzinājumā pat ar regulētajos (monopola) tirgos noteikto vismaz 6% atdevi no kapitāla mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, turklāt mērot ienākumos, nevis ieņēmumos. Satversmes tiesa arī norādījusi, ka nevar būt tā, ka kapitāla atdeve no zemes iznomāšanas ir vairāk nekā 30 gadi. Pat tad, ja zemes īpašnieka vienīgie izdevumi būtu nekustāmā īpašuma nodoklis 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības, kapitāla atdeve būtu 40 gadi. Tātad 4% atlīdzības maksa faktiski ir noteikta voluntāri, bez ekonomiskā pamatojuma, uz ko deputātiem norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs un faktiski visi eksperti.

Galvenā ieguvēja – valsts

Absurdākais, ka arī ēku un dzīvokļu īpašnieki no jaunā regulējuma daudz neiegūst, jo likuma jaunajā versijā galīgi nav skaidras viņu tiesības rīkoties ar īpašumu un viņu pienākumi. Nav arī skaidrs, kuram ir tiesības, piemēram, uz ceļu lietošanu automašīnu novietnei daudzdzīvokļu namu pagalmos, kā arī uz piemājas dārza augļu koku, krūmu un dārzeņu ražu – zemes vai mājas īpašniekam. Likumdevējs diemžēl neizmantoja iespēju noteikt zemei personālservitūtu, kas zemes īpašniekam pārejas posmā līdz zemes izpirkšanai atņemtu jebkādas tiesības, izņemot uz saprātīgu parastās lietošanas maksu, vienlaikus atbrīvojot viņu arī no visiem pienākumiem šīs zemes sakarā.

Faktiski likuma jaunā versija pārvelk svītru valsts pārvaldē ilgi lolotajai iecerei par piespiedu dalītā īpašuma problēmas izbeigšanu. Saeima pati ir apsvērusi domu, ka, maksājot zemes piespiedu nomas maksu 6% apmērā no kadastrālās vērtības gadā un saņemot valsts atbalstu, ēku un dzīvokļu īpašnieki kādu 10 gadu laikā zemi zem sava īpašuma varētu izpirkt. Tagad viņiem ir zudusi jebkāda motivācija to darīt, īpaši tad, ja zemes kadastrālā vērtība un līdz ar to atlīdzības maksa par tās lietošanu ir zema, ko arī publiski atzīst lielākās dzīvokļu uz svešas zemes īpašnieku apvienības pārstāvji.

Ir vēl viena nianse, ko likumprojekta autori, aizsedzoties ar "cīņu" par dzīvokļu īpašnieku tiesībām, ir noklusējuši, proti, kas pēc tā spēkā stāšanās ir galvenie ieguvēji un zaudētāji. Veicot aprēķinus, balstoties uz paredzēto zemes lietošanas maksu, kā arī tādiem faktoriem kā nekustamā īpašuma nodokļa likme, objektīvie izdevumi utt., izrādās, ka galvenie zaudētāji būs tie zemes īpašnieki, uz kura zemes ir benzīntanki un citi komercobjekti, – viņu ienākums samazināsies aptuveni 8,2 reizes, savukārt zem uzņēmumiem esošās zemes īpašnieku – 6,4 reizes. Zem daudzdzīvokļu mājām esošās zemes privātīpašnieku ienākums samazināsies "vien" 2,55 reizes.

Vienlaikus no 2024. gada, kad saskaņā ar likuma grozījumiem mainīsies šobrīd spēkā esošā zemes lietošanas maksa uz valstij un pašvaldībām piederošās zemes, kā arī tai tiks piemērots nekustamā īpašuma nodoklis, valsts un pašvaldību ienākumi palielināsies 5 reizes. Tātad būtisks likuma grozījumu mērķis ir valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu vairākkārtējs palielinājums, kas tiek noklusēts.

Neskatoties uz likumprojekta klajām un būtiskām aplamībām gan no tiesiskā, gan ekonomiskā, gan labas pārvaldības ieskata un tā neatbilstību Satversmes tiesas spriedumos norādītajam, valsts prezidents nederīgo likumu diemžēl ir izsludinājis. Biedrība "Zemes reformas komiteja", kuru pārstāvu, tādēļ ir iesniegusi prasību Satversmes tiesā. Un Satversmes tiesai nāksies risināt ne tikai problēmu ar 4% nomas maksas apmēru, bet arī kuriozo tiesību jaunradi, ar ko atbilstoši "uzlabotajam" likumam 2023. gada 1. janvārī spēku zaudēs daudzi Latvijas un citās tiesās un šķīrējtiesās pieņemtie spriedumi un apstiprinātie izlīgumi, kā arī pušu labprātīgi noslēgtie līgumi par zemes nomas maksas apjomu – lielāku vai mazāku par 4%.

Novērtē šo rakstu:

11
74

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā - jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...