Iesaki rakstu: 
"Līdz šim KNAB vadītājs nebija informēts par viņa iekļaušanu Jūsu pieminētajā sarakstā, kā arī par ielūguma saņemšanu. KNAB priekšnieks informē, ka viņš nav lūdzis sevi iekļaut šādā sarakstā un nav izrādījis iniciatīvu saņemt ielūgumu.
Tāpat viņš informē, ka neplāno izmantot šādu piedāvājumu, ja tāds KNAB priekšniekam tiks izteikts. KNAB priekšnieks uzsver, ja apmeklēs Dziesmu un Deju svētku pasākumus, tad to darīs kā privātpersona par saviem personīgajiem līdzekļiem."
Šādi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vakar oficiāli atbildēja uz jautājumu - kāds tieši ir tā priekšnieka Jaroslava Streļčenoka personiskais ieguldījums un īpašie nopelni Latvijas kultūrā vai arī kā tieši pēdējos piecos gados izpaudusies viņa sadarbības partnerība ar Kultūras ministriju?
Lai kāds būtu mans vispārējais viedoklis par KNAB, šajā gadījumā man nav nu ne vismazāko aizdomu, ka biroja priekšnieks varētu būt devis alkatīgi diskrētus mājienus biļešu un ielūgumu dalītāju virzienā - jūs tur skatieties, tik mani, kulturālo un sadarbīgo, neaizmirstiet!
Taču fakts - tieši par nopelniem kultūrā vai sadarbību ar Kultūras ministriju, ja ticēt Dziesmu un deju svētku organizētāju oficiālajam sarakstam, gandrīz visu Latvijas korumpantu bieds, pašam nezinot, bija izpelnījies ielūgumu uz svētku pasākumiem. Tā melns uz balta stāv rakstīts attiecīgajā sadaļā - "Goda viesi (ieguldījums un īpaši nopelni kultūrā) un KM sadarbības partneri".
Un ne jau Streļčenoks vienīgais ar šādiem pakalpīgo ielūgumu un biļešu dalītāju saskatītajiem un novērtētajiem nopelniem. Kā izrādās, vai nu paliekošas pēdas Latvijas kultūrā atstājuši vai roku rokā ar attiecīgo ministriju pa kultūras druvu briduši arī tādi ļaudis kā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, tiesībsargs, valsts kontroliere, Komercbanku asociācijas vadītājs un vēl, vēl vēl.
Protams, bagātīga vielai jautrām fantāzijām. Nu, piemēram, ģenerālprokurors daudzu kāroto kartīti varētu būt nopelnījis par kulturālu attieksmi pret oligarhiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājs - par personisko kultūru automašīnas parkošanā, Komercbanku asociācijas vadonis - par kulturālas nagu maukšanas vienotu standartu ieviešanu attiecībā uz kredītparādniekiem. Un tā tālāk, un tā tālāk.
Un ko starp "nopelniem bagātajiem" dara Tieslietu ministrijas augsta ranga darbiniece Laila Medina - Latvijas augstākā ierēdne tiesību politikas jautājumos, kaut ir visu instanču tiesās notiesāta pēc panta par nolaidību, kura Latvijas valstij izmaksājusi miljonus? Nu, ņemot vērā lietu, kurā viņa tika notiesāta, iespējams, novērtēti ierēdnes nopelni kulturālā citu zemju kuģu sagriešanā...
Kā izskatās, vienubrīd ielūdzamo saraksta sastādītājiem tomēr tā kā ir sameties nedaudz neērti par visiem tiem, kam lielajā pakalpībā un zemībā piedēvēti lielie nopelni kultūras labā, - ka visi šie kultūras balsti kalnmeieri, kūtri, bičevski, bičkoviči un pārējie salikti vienā saraksta sadaļā ar Rolandu Kalniņu, Jāni Streiču, Gido Kokaru un Pēteri Vasku.
Taču, tā kā kungu un dāmu, "kam pienākas", bijis simtiem vien, simtiem vien, sarakstā ir uzražota vēl viena sadaļa ar nosaukumu "LNKC sadarbības partneri" - tātad personas, kas ir sadarbības partneri Latvijas Nacionālajam kultūras centram, "kultūras ministra pārraudzībā esošai tiešās pārvaldes iestādei".
Un te nu ir īstais panoptikums (lai neteiktu skaidrāk - glamūrā valstiskā ferma). Jautājumus izraisa vai katrs otrais ieraksts - minēšu tikai dažus, kas pirmie pagadījās acu priekšā vai pārsteidza ar īpašu absurdumu, nejēdzīgumu vai vienkāršu dīvainumu.
Pārskatu par savu darbību un sadarbību kultūras centrs vakar nespēja uzrādīt pat pēc īpaša pieprasījuma. Taču, ja ticēt sarakstam, nacionālo kultūru tieši partnerīgā sadarbībā ar šo te centru atbalsta vai visu lielo valsts uzņēmējsabiedrību vadītāji (un preses sekretāri) - "Latvenergo", "Lattelecom", "Latvijas Dzelzceļš", "LDz Cargo", un tā tālāk, un tā tālāk.
Taču interesanti, kā šajos uzņēmumos atlasīti tieši tie sadarbīgāki, partnerīgākie un kulturālākie - nu, piemēram, kāpēc gan no "Pasažieru vilciena" par bezmaksas ielūguma cienīgu atzīts tā bēdīgi slavenais valdes loceklis Aigars Štokenbergs, bet valdes priekšsēdētājs kaut kā "piemirsies"?
Tāpat interesanti, ko tādu nacionālās kultūras labā paveicis un kā tieši ar nacionālo kultūras centru "partnerīgi sadarbojies" bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un "Vienotības" iepriekšējās vēlēšanu kampaņas vadītājs, kas kulturālajā sarakstā iešifrēts kā "Ainārs Šipšķinskis"?
Un tad vēl tādi mistiski, nezināma sastāva kulturāli sadarbīgie personāži kā "Rīgas satiksme" (tās priekšnieks Leons Bemhens neskaitās, viņš ticis pie individuālā ielūguma) un neatšifrēti "Mediķi", tad arī slavenā fotoradaru konkursa "arhitekts" Viktors Elksnis un vēl, vēl, vēl...?
Vēl interesanti, piemēram, kā tieši ar Nacionālo kultūras centru ir partnerīgi sadarbojusies Drošības policija? Un, ja ir, tad kāpēc vēl viens ielūgumiņš papildus - tieši tās priekšniekam Jānim Reinikam?
Cits "sadarbības partneris" - Karīna Jermušs: interesanti, kad un kā gan izpaudusies tagadējās "Rimi" darbinieces kulturālā sadarbība un partnerība? Piegādāja eklērus un suši nacionālajiem kultūristiem? Vai varbūt tomēr lielāka nozīme Jermuškundzes vai jaunkundzes tuvībai ar partiju "Vienotība"?...
Tā varētu turpināt un turpināt, bet tāpat viss skaidrs, un jautājums tikai viens - vai visi šie simti vārdu un uzvārdu bezmaksas ielūgumu saņēmēju sarakstos ierakstījušies tāpēc, ka attiecīgie valsts varai tuvie kungi un dāmas laikus sajutuši, ka šeit nu vienreiz ir viens statusu apliecinošs pasākums - "ja tevis nav šeit, tad tevis nav vispār"? Tāds latviešu "Jaunais vilnis", īsi sakot?
Vai arī tomēr pārsvarā gadījumu iedarbojusies biļešu un ielūgumu dalītāju verdziski pakalpīgā daba - sak', ka tik mēs neaizmirstam kādu svarīgo, kādu ietekmīgo, kādu savējo, kādu no tiem, kas var gan dzīvē noderēt, gan apvainoties, ja nebūs iekļauts šajā "kungu sarakstā"?
Pēdējā gadījumā interesanti - kuri no saraksta patiešām nepakautrēsies šos bezmaksas ielūgumus izmantot? Vai tiešām, piemēram, tādam "Lattelecom" Jurim Gulbim ar savu 198 tūkstošu latu gada algu (2011. gada dati) nebūs vienkārši kauns vicot uz dziesmu svētku koncertu ar šo te vergadvēseļu izrakstīto "broņu"?
Jā, un šeit ir tie cilvēki, kas šos sarakstus sastādīja un apstiprināja. Tātad - ielūdzamo sarakstu izveidoja Nacionālais kultūras centrs, ko vada Dace Melbārde. Savukārt to apstiprināja Dziesmu un deju svētku padome - lūk, tās "vadošie" pārstāvji: kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, finanšu ministrs Andris Vilks, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Valsts prezidenta sabiedrisko projektu vadības padomniece Karīna Rāviņa-Vimba, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa.
Lieki teikt, ka visi šie ļaudis ir arī pašu apstiprinātajā ielūgumu saņēmēju sarakstā. Kā gan citādāk glamūrajā valstiskajā fermā.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
