Iesaki rakstu: 
Pašlaik vairums ekspertu (par Kremļa piebarotiem šeit nav runas) uzskata, ka Krievijas bruņotie spēki savus resursus ir izsmēluši un ieņemt Kijevu militāras operācijas rezultātā nav spējīgi. Vienlaikus tiek pamatoti uzskatīts, ka Putins neatkāpsies no saviem plāniem, jo atkāpšanās nozīmētu sakāvi, kas savukārt nozīmētu atbalsta zudumu plašās tautas masās un kā gala rezultātu - savas varas zaudēšanu tādā vai citādā veidā. Tas nozīmē, ka Krievija agresiju nepārtrauks, bet var sākt pielietot Alepo un Groznijas taktiku, pārvēršot Ukrainas pilsētas drupu kaudzēs.
Tiek spriests par Putina psihisko stāvokli un spējām pieņemt izsvērtus lēmumus. Var likties, ka Ukrainas avantūra neliecina par Kremļa saimnieka spējām racionāli domāt. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka vadonim varēja nebūt pieejama patiesa informācija par reālo stāvokli. Padomnieki un izlūkdienests piegādāja to informāciju, kas atbilda vadoņa uzskatiem un ko viņš cerēja sagaidīt, - Krievijas armija ir otra spēcīgākā pasaulē, Ukrainas armija nometīs ieročus pēc pirmā trieciena, un ukraiņu tautas vairākums sagaidīs iebrucējus ar ziediem.
Tajā pašā laikā netiek apsvērts vēl viens notikumu attīstības scenārijs. Tiek uzskatīts, ka var tikt pieņemts lēmums neveikt tiešu iebrukumu Kijevā, bet mēģināt salauzt ukraiņu pretošanās gribu, veicot aviācijas uzlidojumus un artilērijas apšaudes. Lai to veiktu, ir jābūt:
- gaisa telpas kontrolei,
- Iskander tipa raķešu kompleksiem (sauszemes mobilie kompleksi ar darbības rādiusu līdz 500 km) vai spārnotajām raķetēm Kalibr (bāzējas uz karakuģiem un zemūdenēm ar darbības rādiusu līdz 2000 km), kas ļautu veikt apšaudi no liela attāluma, pašiem paliekot relatīvā drošībā,
- drošām pozīcijām mobilajām reaktīvajām sistēmām Grad (līdz 40 km) un Smerč (līdz 90 km).
Par pirmo punktu. Ņemot vērā ievērojamo Stingeru skaitu, kas ir ukraiņu rīcībā, un līdz šim notriektos lidaparātus, runāt par pilnīgu gaisa telpas kontroli nenākas. Ukraiņiem saņemot MIG29, krievu pārsvars var pazust.
Par otro punktu. Ja ar spārnotajām raķetēm ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas var cīnīties, tad ar ballistiskajām ir problēma (kompleksi Iskander var tikt aprīkoti ar abu tipu raķetēm). Ši problēma varētu tikt atrisināta ar ASV sistēmu Patriot. Turklāt krieviem šo raķešu krājumi nav bezgalīgi.
Par trešo punktu. No Krievijas un Baltkrievijas teritorijas ar šī tipa ieročiem aizsniegt Kijevu nevar, un runāt par drošām pozīcijām, ņemot vērā līdzšinējo iznīcināto Grad skaitu, nenākas.
Kā tas redzams no iepriekš sacītā, tad krievu spējas pielietot Groznijas un Alepo taktiku vismaz Kijevas gadījumā var būtiski ierobežot.
Kas atliek stūrī iedzītai Kremļa žurkai? Atbilde uzprasās pati no sevis – veikt triecienu pa Kijevu, izmantojot mazas jaudas taktiskos kodolieročus (Iskanderi var tikt aprīkoti ar kodolgalviņām). Šim nolūkam ir nepieciešama provokācija pēc Gleivicas parauga, - veikt nelielas jaudas kodolsprādzienu kādā no Krievijas pilsētām, izmantojot kodolmīnu, un apvainot par to ukraiņus, līdzīgi kā tas bija pirms otrā Čečenijas kara, kad tika spridzinātas mājas Krievijā ar mērķi “mobilizēt tautu”.
Neliela informācija. Kodolmīna (Special Atomic Demolition Munition, SADM) – taktiskas nozīmes kodolierocis. Laikā no 1967. līdz 1993. gadam PSRS tika ražotas dažādas jaudas SADM. Kompaktākā no tām - РЯ-6 ar masu 25 kg un 1 kilotonnas jaudu pēc trotila ekvivalenta. Oficiāli tiek uzskatīts, ka saskaņā ar ASV un Krievijas savstarpēju vienošanos šī tipa munīcija tika utilizēta.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
