Iesaki rakstu: 
Pašlaik vairums ekspertu (par Kremļa piebarotiem šeit nav runas) uzskata, ka Krievijas bruņotie spēki savus resursus ir izsmēluši un ieņemt Kijevu militāras operācijas rezultātā nav spējīgi. Vienlaikus tiek pamatoti uzskatīts, ka Putins neatkāpsies no saviem plāniem, jo atkāpšanās nozīmētu sakāvi, kas savukārt nozīmētu atbalsta zudumu plašās tautas masās un kā gala rezultātu - savas varas zaudēšanu tādā vai citādā veidā. Tas nozīmē, ka Krievija agresiju nepārtrauks, bet var sākt pielietot Alepo un Groznijas taktiku, pārvēršot Ukrainas pilsētas drupu kaudzēs.
Tiek spriests par Putina psihisko stāvokli un spējām pieņemt izsvērtus lēmumus. Var likties, ka Ukrainas avantūra neliecina par Kremļa saimnieka spējām racionāli domāt. Tomēr netiek ņemts vērā tas, ka vadonim varēja nebūt pieejama patiesa informācija par reālo stāvokli. Padomnieki un izlūkdienests piegādāja to informāciju, kas atbilda vadoņa uzskatiem un ko viņš cerēja sagaidīt, - Krievijas armija ir otra spēcīgākā pasaulē, Ukrainas armija nometīs ieročus pēc pirmā trieciena, un ukraiņu tautas vairākums sagaidīs iebrucējus ar ziediem.
Tajā pašā laikā netiek apsvērts vēl viens notikumu attīstības scenārijs. Tiek uzskatīts, ka var tikt pieņemts lēmums neveikt tiešu iebrukumu Kijevā, bet mēģināt salauzt ukraiņu pretošanās gribu, veicot aviācijas uzlidojumus un artilērijas apšaudes. Lai to veiktu, ir jābūt:
- gaisa telpas kontrolei,
- Iskander tipa raķešu kompleksiem (sauszemes mobilie kompleksi ar darbības rādiusu līdz 500 km) vai spārnotajām raķetēm Kalibr (bāzējas uz karakuģiem un zemūdenēm ar darbības rādiusu līdz 2000 km), kas ļautu veikt apšaudi no liela attāluma, pašiem paliekot relatīvā drošībā,
- drošām pozīcijām mobilajām reaktīvajām sistēmām Grad (līdz 40 km) un Smerč (līdz 90 km).
Par pirmo punktu. Ņemot vērā ievērojamo Stingeru skaitu, kas ir ukraiņu rīcībā, un līdz šim notriektos lidaparātus, runāt par pilnīgu gaisa telpas kontroli nenākas. Ukraiņiem saņemot MIG29, krievu pārsvars var pazust.
Par otro punktu. Ja ar spārnotajām raķetēm ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmas var cīnīties, tad ar ballistiskajām ir problēma (kompleksi Iskander var tikt aprīkoti ar abu tipu raķetēm). Ši problēma varētu tikt atrisināta ar ASV sistēmu Patriot. Turklāt krieviem šo raķešu krājumi nav bezgalīgi.
Par trešo punktu. No Krievijas un Baltkrievijas teritorijas ar šī tipa ieročiem aizsniegt Kijevu nevar, un runāt par drošām pozīcijām, ņemot vērā līdzšinējo iznīcināto Grad skaitu, nenākas.
Kā tas redzams no iepriekš sacītā, tad krievu spējas pielietot Groznijas un Alepo taktiku vismaz Kijevas gadījumā var būtiski ierobežot.
Kas atliek stūrī iedzītai Kremļa žurkai? Atbilde uzprasās pati no sevis – veikt triecienu pa Kijevu, izmantojot mazas jaudas taktiskos kodolieročus (Iskanderi var tikt aprīkoti ar kodolgalviņām). Šim nolūkam ir nepieciešama provokācija pēc Gleivicas parauga, - veikt nelielas jaudas kodolsprādzienu kādā no Krievijas pilsētām, izmantojot kodolmīnu, un apvainot par to ukraiņus, līdzīgi kā tas bija pirms otrā Čečenijas kara, kad tika spridzinātas mājas Krievijā ar mērķi “mobilizēt tautu”.
Neliela informācija. Kodolmīna (Special Atomic Demolition Munition, SADM) – taktiskas nozīmes kodolierocis. Laikā no 1967. līdz 1993. gadam PSRS tika ražotas dažādas jaudas SADM. Kompaktākā no tām - РЯ-6 ar masu 25 kg un 1 kilotonnas jaudu pēc trotila ekvivalenta. Oficiāli tiek uzskatīts, ka saskaņā ar ASV un Krievijas savstarpēju vienošanos šī tipa munīcija tika utilizēta.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
