Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Globālā sādža: Carnikava nav tālu no Panamas

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
07.09.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Žēl, ka mēs jau esam kļuvuši imūni – kurli, akli, garlaikoti – pret banku skandāliem. Gleznaini izsakoties, tie ir ļoti noderīgi mūslaiku vēstures “arheoloģijai”. Upe paskalo krastu, tas nobrūk un atsedz mūsu skatam sena uguns kapa kaulus, kādu saktiņu vai citzemju monētu. Nobrūk banka, un redzīgām acīm paveras citi “artefakti” – piemirsti vai agrāk nemanīti biznesa tīklojumi, dīvaini darījumi, kaut kādas Panamas “pergamentu” driskas. Šāds uzskatāms gadījums ir PBN Bankas maksātnespēja un ar to saistītā tiesvedība, tāpat runas par tajā veiktu naudas atmazgāšanu. Galu galā ne jau viss tur sākās ar Grigoriju Guseļņikovu. Bija ļaudis, kuru radītais produkts – neliela un “elastīga” kredītiestāde – bija perfekts tā pircēja vajadzībām.

Kādreiz – kad šī kredītiestāde saucās AS “Norvik banka” (no 2006.gada, pirms tam no 2004.gada “AS LATEKO banka”) – viens no tās vadītājiem bija Vahrams Kamaljans. Viņš pašā 2007.gada sākumā tika iecelts par “Norvik bankas” valdes locekli, te nostrādājot līdz 2014.gada februārim. Agrāk V. Kamaljans (PK 290675-XXXXX) šīs komercbankas iepriekšējā “agregātstāvoklī” – LATEKO bankā – ieņēma viceprezidenta posteni.

(Tikai zināšanai, bez nevajadzīgas vispārināšanas: jā, viņš ir etnisks armēnis. Par pilsonību man ziņu nav. Viens no V. Kamaljana projektiem bija LATEKO bankā meitas Erevānas uzņēmuma – kredītu sabiedrības “Norvik Universal Credit Organisation” – atvēršana 2006.gada septembrī. Līdz 2014.gada februārim bijis tās padomes loceklis.

Atbilstoši tajā laikā spēcīgai mitoloģijai Armēnija un citas tā dēvētās NVS valstis mūsu “lietišķajās aprindās” tika uzskatītas par zelta āderi ar lielas peļņas iespējām. Pēdējās ziņas par uzņēmumu – ar 10,6 miljonus eiro lieliem aktīviem – parādās apmēram pusgadu pēc tā atvēršanas, pašas bankas pārskatos tas neuzrādās.)

Savukārt pēdējos gados Kamaljans ar Maltā registrēto uzņēmumu "VK Holdings" ir atradušies tā dēvētajos “Panamas papīros” (precīzāk – Paradise papers) kā naudas atmazgātāji. Tiesa, ņemot milzīgos informācijas blāķus šajos “Pandoras” resursos (teju 12 miljoni dokumentu), tas ir – kādam arī veiksmīgi! – teju nepamanāms. Tiek apgalvots, ka patlaban V. Kamaljans uzturas Spānijā, piesakot sevi kā finanšu konsultantu Barselonā.

Šī uzņēmuma vietējā versija (SIA "VK Holding", reģ.nr. 40003692568, tās adrese – Ādažu novada Ādažu pagasts, Kadaga, Lilavu iela 14 – UR aktualizēta 01.07.2021) ir atstājusi zīmīgas pēdas arī pašmāju “rezidentu” biogrāfijās. Viens no tiem ir carnikavietis Ainārs Kokorevičs (PK 270870-XXXXX).

Citi carnikavieši, kuriem ar viņu sadzīvē krustojušies ceļi, stāsta par šī cilvēka duālo dabu. It kā cenšoties dzīvot klusāk un nemanāmāk, A. Kokorevičs vienlaikus nespēj atbrīvoties no deviņdesmitajiem gadiem raksturīgām «biezo manierēm» sociālajā saskarsmē.

Sev piederošās “VK Holding” kapitāldaļas A. Kokorevičs nez kāpēc pārdeva par “sviestmaizi”, un tieši pēc to pārdošanas uzņēmuma apgrozījums vairāk nekā desmitkāršojās. Rodas nelāgas aizdomas, ka daļa patiesās vērtības un darījuma cenas starpība toreiz viņam samaksāta “kešā”.

Tas liek arī domāt, ka V. Kamaljana vai viņa toreizējās darba vietas praksē varētu būt vēl līdzīgi darījumi. Cik nu zināms, bankas agrāk parasti tādus uzticēja veikt saviem šoferiem, darbiniekiem, bankas vadītāju kaimiņiem – noformējot viņus par fiktīviem valdes locekļiem vai neīstiem labuma guvējiem.

Abu šo uzņēmēju saistība atrodama arī citā kompānijā – SIA "MS Enterprise", reg.nr. 50103592921. Tās adrese: Rīga, Rūpniecības iela 22 – 54. (“VK Holdings” Maltas reģistrā uzrādīts ar adresi Rūpniecības ielā 22 – 18). Tajā V. Kamaljans nomainīja A. Kokoreviču valdes locekļa amatā.

Interesantāku šos faktus padara cits, sadzīviskāks – viņi abi dzīvoja Carnikavā, Vīnkalnu ielas rajonā. Kokorevičs tur savā īpašumā atrodas joprojām. V. Kamaljanam gan nav Carnikavā reģistrētu īpašumu, taču kaimiņi bija ievērojuši viņu te mītam.

Diez vai tā ir sakritība, ka turpat kaimiņos abiem dzīvojis arī Mareks Skvorcovs (PK 140985-XXXXX), viens no pieminētās SIA "MS Enterprise" vēsturiskajiem dalībniekiem. Viņš šovasar kļuva zināms kā bezvēsts pazudis, izsludināts policijas meklēšanā.

Lūdzot Valsts policijai kādu skaidrojumu par šī cilvēka meklēšanu, saņēmu tikai atbildi: “Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā netika konstatēta neviena Valsts policijas struktūrvienība, kuras lietvedībā atrastos kāds kriminālprocess, kurā būtu iesaistīta minētā persona, vai par ko informācija būtu atklājama sabiedrībai.”

Tāpat Ainārs Kokorevičs ir piedalījies vairāk nekā dīvainās manipulācijās ar savu nekustamo īpašumu Carnikavā. Zemesgrāmatā (skatiet pielikumu) ir redzams darījums, kad gada laikā īpašuma cena no 10 tūkstošiem latu mainās uz 260 tūkstošiem latu, par ko tas 2006.gadā tiek pārdots.

Jau tas, ka vienai no pircējiem ir tāds pats uzvārds kā pārdēvējam, daudz ko izskaidro. Pēc tam, jaunajiem īpašniekiem nometot cenu – vairāk nekā 16 reizes!!! – līdz 22 500 eiro, A. Kokorevičs to 2019.gadā atpērk. Izskatās, ka šajos darījumos viņš varētu būt atmazgājis aptuveni 210 tūkstošus eiro un izsprucis no nodokļiem.

Likumsargiem un nodokļu piedzinējiem, manuprāt, te pavērtos iespējas “uzrakt” kaut ko būtisku. Ja vien ir tāda vēlme. Valsts zemes dienests, kam norādīju uz šo dīvainību tā reģistros, ieteica man vērsties tās sakarā Vidzemes rajona tiesā, kā arī darīju. Cita cienījama iestāde norādīja, ka savas darbības specifikas dēļ vienkārši man – teiksim tā, “cilvēkam no ielas” – nevar neko komentēt, kur nu vēl mani informēt.

Citādi diemžēl mēs tiešām šķietam jau pārāk pieraduši pie “aksiomas”, ka jebkura banka – izņemot Zviedrijas kredītiestāžu filiāles vai tādas, kurās akcionārs ir ERAB, – atklāsies esam blēžu kantoris, kas agrāk vai vēlāk sabruks. Tādēļ mācības un atklājumus, ko mēs no šiem skandāliem varētu gūt, pārklāj vienaldzības biezā migla.

Novērtē šo rakstu:

80
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vienā laivā. Plusiņi un mīnusi

FotoJau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Lasīt visu...

21

Kurzemes hercoga Jēkaba parāda atgūšana no Anglijas karaļa: tiesību vēstures skatījums

FotoVēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Lasīt visu...

6

Biedri Švinka, kādā pozā Jūs sēžat pie sarunu galda?

FotoLatvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Lasīt visu...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi