Globālā sādža: Carnikava nav tālu no Panamas

Kādreiz – kad šī kredītiestāde saucās AS “Norvik banka” (no 2006.gada, pirms tam no 2004.gada “AS LATEKO banka”) – viens no tās vadītājiem bija Vahrams Kamaljans. Viņš pašā 2007.gada sākumā tika iecelts par “Norvik bankas” valdes locekli, te nostrādājot līdz 2014.gada februārim. Agrāk V. Kamaljans (PK 290675-XXXXX) šīs komercbankas iepriekšējā “agregātstāvoklī” – LATEKO bankā – ieņēma viceprezidenta posteni.

(Tikai zināšanai, bez nevajadzīgas vispārināšanas: jā, viņš ir etnisks armēnis. Par pilsonību man ziņu nav. Viens no V. Kamaljana projektiem bija LATEKO bankā meitas Erevānas uzņēmuma – kredītu sabiedrības “Norvik Universal Credit Organisation” – atvēršana 2006.gada septembrī. Līdz 2014.gada februārim bijis tās padomes loceklis.

Atbilstoši tajā laikā spēcīgai mitoloģijai Armēnija un citas tā dēvētās NVS valstis mūsu “lietišķajās aprindās” tika uzskatītas par zelta āderi ar lielas peļņas iespējām. Pēdējās ziņas par uzņēmumu – ar 10,6 miljonus eiro lieliem aktīviem – parādās apmēram pusgadu pēc tā atvēršanas, pašas bankas pārskatos tas neuzrādās.)

Savukārt pēdējos gados Kamaljans ar Maltā registrēto uzņēmumu "VK Holdings" ir atradušies tā dēvētajos “Panamas papīros” (precīzāk – Paradise papers) kā naudas atmazgātāji. Tiesa, ņemot milzīgos informācijas blāķus šajos “Pandoras” resursos (teju 12 miljoni dokumentu), tas ir – kādam arī veiksmīgi! – teju nepamanāms. Tiek apgalvots, ka patlaban V. Kamaljans uzturas Spānijā, piesakot sevi kā finanšu konsultantu Barselonā.

Šī uzņēmuma vietējā versija (SIA "VK Holding", reģ.nr. 40003692568, tās adrese – Ādažu novada Ādažu pagasts, Kadaga, Lilavu iela 14 – UR aktualizēta 01.07.2021) ir atstājusi zīmīgas pēdas arī pašmāju “rezidentu” biogrāfijās. Viens no tiem ir carnikavietis Ainārs Kokorevičs (PK 270870-XXXXX).

Citi carnikavieši, kuriem ar viņu sadzīvē krustojušies ceļi, stāsta par šī cilvēka duālo dabu. It kā cenšoties dzīvot klusāk un nemanāmāk, A. Kokorevičs vienlaikus nespēj atbrīvoties no deviņdesmitajiem gadiem raksturīgām «biezo manierēm» sociālajā saskarsmē.

Sev piederošās “VK Holding” kapitāldaļas A. Kokorevičs nez kāpēc pārdeva par “sviestmaizi”, un tieši pēc to pārdošanas uzņēmuma apgrozījums vairāk nekā desmitkāršojās. Rodas nelāgas aizdomas, ka daļa patiesās vērtības un darījuma cenas starpība toreiz viņam samaksāta “kešā”.

Tas liek arī domāt, ka V. Kamaljana vai viņa toreizējās darba vietas praksē varētu būt vēl līdzīgi darījumi. Cik nu zināms, bankas agrāk parasti tādus uzticēja veikt saviem šoferiem, darbiniekiem, bankas vadītāju kaimiņiem – noformējot viņus par fiktīviem valdes locekļiem vai neīstiem labuma guvējiem.

Abu šo uzņēmēju saistība atrodama arī citā kompānijā – SIA "MS Enterprise", reg.nr. 50103592921. Tās adrese: Rīga, Rūpniecības iela 22 – 54. (“VK Holdings” Maltas reģistrā uzrādīts ar adresi Rūpniecības ielā 22 – 18). Tajā V. Kamaljans nomainīja A. Kokoreviču valdes locekļa amatā.

Interesantāku šos faktus padara cits, sadzīviskāks – viņi abi dzīvoja Carnikavā, Vīnkalnu ielas rajonā. Kokorevičs tur savā īpašumā atrodas joprojām. V. Kamaljanam gan nav Carnikavā reģistrētu īpašumu, taču kaimiņi bija ievērojuši viņu te mītam.

Diez vai tā ir sakritība, ka turpat kaimiņos abiem dzīvojis arī Mareks Skvorcovs (PK 140985-XXXXX), viens no pieminētās SIA "MS Enterprise" vēsturiskajiem dalībniekiem. Viņš šovasar kļuva zināms kā bezvēsts pazudis, izsludināts policijas meklēšanā.

Lūdzot Valsts policijai kādu skaidrojumu par šī cilvēka meklēšanu, saņēmu tikai atbildi: “Jūsu iesnieguma izskatīšanas laikā netika konstatēta neviena Valsts policijas struktūrvienība, kuras lietvedībā atrastos kāds kriminālprocess, kurā būtu iesaistīta minētā persona, vai par ko informācija būtu atklājama sabiedrībai.”

Tāpat Ainārs Kokorevičs ir piedalījies vairāk nekā dīvainās manipulācijās ar savu nekustamo īpašumu Carnikavā. Zemesgrāmatā (skatiet pielikumu) ir redzams darījums, kad gada laikā īpašuma cena no 10 tūkstošiem latu mainās uz 260 tūkstošiem latu, par ko tas 2006.gadā tiek pārdots.

Jau tas, ka vienai no pircējiem ir tāds pats uzvārds kā pārdēvējam, daudz ko izskaidro. Pēc tam, jaunajiem īpašniekiem nometot cenu – vairāk nekā 16 reizes!!! – līdz 22 500 eiro, A. Kokorevičs to 2019.gadā atpērk. Izskatās, ka šajos darījumos viņš varētu būt atmazgājis aptuveni 210 tūkstošus eiro un izsprucis no nodokļiem.

Likumsargiem un nodokļu piedzinējiem, manuprāt, te pavērtos iespējas “uzrakt” kaut ko būtisku. Ja vien ir tāda vēlme. Valsts zemes dienests, kam norādīju uz šo dīvainību tā reģistros, ieteica man vērsties tās sakarā Vidzemes rajona tiesā, kā arī darīju. Cita cienījama iestāde norādīja, ka savas darbības specifikas dēļ vienkārši man – teiksim tā, “cilvēkam no ielas” – nevar neko komentēt, kur nu vēl mani informēt.

Citādi diemžēl mēs tiešām šķietam jau pārāk pieraduši pie “aksiomas”, ka jebkura banka – izņemot Zviedrijas kredītiestāžu filiāles vai tādas, kurās akcionārs ir ERAB, – atklāsies esam blēžu kantoris, kas agrāk vai vēlāk sabruks. Tādēļ mācības un atklājumus, ko mēs no šiem skandāliem varētu gūt, pārklāj vienaldzības biezā migla.

Novērtē šo rakstu: