Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti daudziem pašreiz ir nedaudz vairāk brīva laika. Tie, kas ir piespiedu dīkstāvē vai karantīnā, var vairāk laika veltīt sev (ģimenei) un pašizglītībai. Tie, kas var lielāko daļu sava darba veikt attālināti, iegūst papildu brīvo laiku, jo nav jātērē laiks, lai nokļūtu no un uz darbu. Izklaides pasākumu atcelšana un veikalu apmeklējumu samazināšana līdz vienai vai divām reizēm nedēļā arī dod papildu laika ieguvumu.

Daudziem tagad ir brīvs laiks, kuru var izmantot arī tam, lai no jauna atklātu grāmatas, kas ātrajā dzīves ritmā bija piemirstas. Turklāt senākos rakstos ir iespējams atrast lielas līdzības un pat analoģijas starp šodienas realitāti un pagātnes notikumiem.

Šajā nedēļā es vēlreiz pārlasīju Karela Čapeka lugu Baltā slimība. Atgādinājums vēlreiz pārlasīt pasaulē pazīstamākā 20. gadsimta čehu rakstnieka Karela Čapeka (1890-1938) darbus bija saistīts ar viņa dzimšanas apaļo gadadienu, kas tiek atzīmēta šogad.

Vēl pirms aizliegumiem rīkot publiskos pasākumus 21. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Karela Čapeka 130. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums Dzīve un laiks, kuru organizēja LU Akadēmiskās bibliotēkas starpkultūru dialoga centrs, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas Bohēmistikas un polonistikas centrs un biedrība Latvija - Čehija.

LU Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Karelam Čapekam veltīta izstāde, kurā ir aplūkojami arī Karela Čapeka darbu izdevumi latviešu valodā. Taču pagaidām, lai iepazītos ar šo izstādi, būs jāgaida epidēmiju ierobežojošo pasākumu atcelšana.

Pasaules popularitāti Karels Čapeks iemantoja ar lugu Rosuma Universālie Roboti (R.U.R.), kurā pirmo reizi tika lietots vārds robots. Pateicoties Karelam Čapekam, vārds robots, apzīmējot mākslīgā intelekta būtni, ir pieņemts gan angļu valodā, gan lielākajās pasaules valodās.

Būdams ģeniāls mākslinieks, Karels Čapeks spēja alegoriskā formā izteikt atziņās, kuras ir plašākas par viena laikmeta robežām. To var attiecināt uz viņa 1937. gadā iznākušo lugu Baltā slimība. Šī luga Annas Baugas tulkojumā tika iekļauta Karela Čapeka darbu izlasē, kas iznāca 1952. gadā.

Lugas sižets balstās uz briesmīgas un neārstējamas slimības epidēmijas laiku. Kādā vārdā nenosauktā valstī (atbilstoši mūsdienu interpretācijai Karels Čapeks ir domājis Vāciju, bet tikpat labi var saskatīt zināmas līdzības arī ar PSRS) sāk strauji izplatīties baltās slimības epidēmija. Visi saslimušie briesmīgās mokās nomirst.

Taču saslimst tikai vecāka gadagājuma cilvēki - tie, kuriem ir novecošanās pazīmes. Jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem baltā slimība nav bīstama. Cilvēki ir pārbiedēti. Savukārt valdība izlemj, ka esošie apstākļi ir vislabākie, lai uzsāktu liela mēroga karu.

Kad karadarbība jau ir sākusies, noskaidrojas, ka galvenais virspavēlnieks Maršals ir inficējies un ilgi nedzīvos. Vienīgās efektīvās zāles ir ārsta Galēna rokās. Galēns ir ar mieru izārstēt virspavēlnieku, bet tikai ar noteikumu, ja tiks pārtraukts karš un noslēgts miers.

Saprotot, ka viņa dzīvība ir briesmās, virspavēlnieks nolemj pieņemt ārsta noteikumus, bet ārsts tā arī nenokļūst līdz virspavēlniekam, jo karu atbalstošo fanātiķu pūlis nolinčo ārstu un iznīcina zāļu reaģentus.

Raugoties no 21. gadsimta skatupunkta, luga ir par to, ka ļoti iebiedēti cilvēki ir gatavi pieņemt vērtības, kuras viņi noraida normālos apstākļos. Pamatīgi iebiedējot cilvēkus ar reālām vai šķietamām briesmām, var piedabūt sabiedrības vairākumu atbalstīt autoritārus un totalitārus pārveidojumus pat visnotaļ demokrātiskā sabiedrībā.

Karela Čapeka lugā epidēmijas nobiedēti ļaudis ir gatavi un vēlas iesaistīties karā. Savukārt 2020. gadā epidēmijas iebiedētie ļaudis ir gatavai piekrist pārejai no demokrātiskas uz autoritāru iekārtu. Epidēmijas iebiedēti demokrātisko valstu pilsoņi ir gatavi pieņemt pat pilnīgi absurdas prasības, kas ierobežo brīvības, atceļ un iznīcina daudzu gadu desmitu laikā izcīnītās iespējas un tiesības.

Tieši tas notiek šī gada martā. Burtiski dažu dienu laikā Šengenas zona - brīva robežu šķērsošana - pārtrauc eksistēt. Valstis slēdz savas robežas un daudzviet pret kaimiņu valstu pilsoņiem izturas kā pret ienaidniekiem kara laikā, liedzot pat iespēju atgriezties savā dzimtenē.

Redzot, ka vislielākos panākumus epidēmijas ierobežošanā sasniedz valstis, kurās ir autoritāra pārvalde, Eiropas sabiedrībā ir ievērojami pieaugušas simpātijas un atbalsts armijas iesaistīšanai valsts pārvaldē, atbalsts pārējai uz stingras disciplīnas un stingru sodu sistēmu utt.

Nenoliedzot, ka ārkārtas apstākļos autoritāra un augsti centralizēta pārvalde ir efektīvāka par decentralizētu un tikai ar tirgus mehānismiem regulētu sistēmu, ir jāatgādina, ka šāda sistēma savukārt nav efektīva normālos apstākļos.

Ikviena epidēmija kaut kad noslēgsies, tāpēc arī ikvienam ārkārtas stāvoklim kaut kad ir jābeidzas. Pašlaik ir augsts risks, ka pasākumi, kas ir nepieciešami tikai uz krīzes pārvarēšanas laiku, var pārtapt par ilgtermiņa regulējumu, iezīmējot Eiropas valstu pāreju no demokrātiskas uz autoritāru pārvaldes sistēmu.

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

59
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...