Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļoti daudziem pašreiz ir nedaudz vairāk brīva laika. Tie, kas ir piespiedu dīkstāvē vai karantīnā, var vairāk laika veltīt sev (ģimenei) un pašizglītībai. Tie, kas var lielāko daļu sava darba veikt attālināti, iegūst papildu brīvo laiku, jo nav jātērē laiks, lai nokļūtu no un uz darbu. Izklaides pasākumu atcelšana un veikalu apmeklējumu samazināšana līdz vienai vai divām reizēm nedēļā arī dod papildu laika ieguvumu.

Daudziem tagad ir brīvs laiks, kuru var izmantot arī tam, lai no jauna atklātu grāmatas, kas ātrajā dzīves ritmā bija piemirstas. Turklāt senākos rakstos ir iespējams atrast lielas līdzības un pat analoģijas starp šodienas realitāti un pagātnes notikumiem.

Šajā nedēļā es vēlreiz pārlasīju Karela Čapeka lugu Baltā slimība. Atgādinājums vēlreiz pārlasīt pasaulē pazīstamākā 20. gadsimta čehu rakstnieka Karela Čapeka (1890-1938) darbus bija saistīts ar viņa dzimšanas apaļo gadadienu, kas tiek atzīmēta šogad.

Vēl pirms aizliegumiem rīkot publiskos pasākumus 21. februārī Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā notika Karela Čapeka 130. dzimšanas dienai veltīts piemiņas pasākums Dzīve un laiks, kuru organizēja LU Akadēmiskās bibliotēkas starpkultūru dialoga centrs, Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Rusistikas un slāvistikas nodaļas Bohēmistikas un polonistikas centrs un biedrība Latvija - Čehija.

LU Akadēmiskajā bibliotēkā tika atklāta Karelam Čapekam veltīta izstāde, kurā ir aplūkojami arī Karela Čapeka darbu izdevumi latviešu valodā. Taču pagaidām, lai iepazītos ar šo izstādi, būs jāgaida epidēmiju ierobežojošo pasākumu atcelšana.

Pasaules popularitāti Karels Čapeks iemantoja ar lugu Rosuma Universālie Roboti (R.U.R.), kurā pirmo reizi tika lietots vārds robots. Pateicoties Karelam Čapekam, vārds robots, apzīmējot mākslīgā intelekta būtni, ir pieņemts gan angļu valodā, gan lielākajās pasaules valodās.

Būdams ģeniāls mākslinieks, Karels Čapeks spēja alegoriskā formā izteikt atziņās, kuras ir plašākas par viena laikmeta robežām. To var attiecināt uz viņa 1937. gadā iznākušo lugu Baltā slimība. Šī luga Annas Baugas tulkojumā tika iekļauta Karela Čapeka darbu izlasē, kas iznāca 1952. gadā.

Lugas sižets balstās uz briesmīgas un neārstējamas slimības epidēmijas laiku. Kādā vārdā nenosauktā valstī (atbilstoši mūsdienu interpretācijai Karels Čapeks ir domājis Vāciju, bet tikpat labi var saskatīt zināmas līdzības arī ar PSRS) sāk strauji izplatīties baltās slimības epidēmija. Visi saslimušie briesmīgās mokās nomirst.

Taču saslimst tikai vecāka gadagājuma cilvēki - tie, kuriem ir novecošanās pazīmes. Jauniem un vidēja vecuma cilvēkiem baltā slimība nav bīstama. Cilvēki ir pārbiedēti. Savukārt valdība izlemj, ka esošie apstākļi ir vislabākie, lai uzsāktu liela mēroga karu.

Kad karadarbība jau ir sākusies, noskaidrojas, ka galvenais virspavēlnieks Maršals ir inficējies un ilgi nedzīvos. Vienīgās efektīvās zāles ir ārsta Galēna rokās. Galēns ir ar mieru izārstēt virspavēlnieku, bet tikai ar noteikumu, ja tiks pārtraukts karš un noslēgts miers.

Saprotot, ka viņa dzīvība ir briesmās, virspavēlnieks nolemj pieņemt ārsta noteikumus, bet ārsts tā arī nenokļūst līdz virspavēlniekam, jo karu atbalstošo fanātiķu pūlis nolinčo ārstu un iznīcina zāļu reaģentus.

Raugoties no 21. gadsimta skatupunkta, luga ir par to, ka ļoti iebiedēti cilvēki ir gatavi pieņemt vērtības, kuras viņi noraida normālos apstākļos. Pamatīgi iebiedējot cilvēkus ar reālām vai šķietamām briesmām, var piedabūt sabiedrības vairākumu atbalstīt autoritārus un totalitārus pārveidojumus pat visnotaļ demokrātiskā sabiedrībā.

Karela Čapeka lugā epidēmijas nobiedēti ļaudis ir gatavi un vēlas iesaistīties karā. Savukārt 2020. gadā epidēmijas iebiedētie ļaudis ir gatavai piekrist pārejai no demokrātiskas uz autoritāru iekārtu. Epidēmijas iebiedēti demokrātisko valstu pilsoņi ir gatavi pieņemt pat pilnīgi absurdas prasības, kas ierobežo brīvības, atceļ un iznīcina daudzu gadu desmitu laikā izcīnītās iespējas un tiesības.

Tieši tas notiek šī gada martā. Burtiski dažu dienu laikā Šengenas zona - brīva robežu šķērsošana - pārtrauc eksistēt. Valstis slēdz savas robežas un daudzviet pret kaimiņu valstu pilsoņiem izturas kā pret ienaidniekiem kara laikā, liedzot pat iespēju atgriezties savā dzimtenē.

Redzot, ka vislielākos panākumus epidēmijas ierobežošanā sasniedz valstis, kurās ir autoritāra pārvalde, Eiropas sabiedrībā ir ievērojami pieaugušas simpātijas un atbalsts armijas iesaistīšanai valsts pārvaldē, atbalsts pārējai uz stingras disciplīnas un stingru sodu sistēmu utt.

Nenoliedzot, ka ārkārtas apstākļos autoritāra un augsti centralizēta pārvalde ir efektīvāka par decentralizētu un tikai ar tirgus mehānismiem regulētu sistēmu, ir jāatgādina, ka šāda sistēma savukārt nav efektīva normālos apstākļos.

Ikviena epidēmija kaut kad noslēgsies, tāpēc arī ikvienam ārkārtas stāvoklim kaut kad ir jābeidzas. Pašlaik ir augsts risks, ka pasākumi, kas ir nepieciešami tikai uz krīzes pārvarēšanas laiku, var pārtapt par ilgtermiņa regulējumu, iezīmējot Eiropas valstu pāreju no demokrātiskas uz autoritāru pārvaldes sistēmu.

Pārpublicēts no nra.lv

Novērtē šo rakstu:

59
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

FotoLai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu, pilnveidotu ierēdņu profesionālo kompetenci, valsts pārvaldē ir iedibināta ierēdņu pārcelšana jeb rotācija. Rotācija ir būtisks civildienesta izveides elements, un pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir izplatīta prakse visā pasaulē, lai efektīvi veiktu valsts uzdevumu izpildi sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
Lasīt visu...

21

Viedais Anonymous

FotoVispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens var parakstīt savu tekstiņu ar jebkādu segvārdu. Troļļi izmanto šo iespēju, parakstot savus izteikumus ar populāru personu vārdiem vai literārajiem pseidonīmiem.
Lasīt visu...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...