Iesaki rakstu: 
Cilvēki, kuri izlasījuši manus ierakstus, uzdod jautājumu, kāpēc tāda neiecietība tieši pret Gobzemu, jo esošo un topošo politiķu vidū ir ne mazums varaskāru un naudaskāru cilvēku.
Jā, piekrītu, tādu ir daudz, bet ar Gobzemu viss sākās ar to, ka ievēroju viņa ciešās saites ar Rudolfu Meroni (publikācijas Meroni medijos, tai skaitā pat Ventspilī drukātajā laikrakstā u.c.).
Kādā sarunā Gobzemam aizrādīju, ka viņa idejas varbūt skan cēli (jāpiezīmē, bez ekonomiskā seguma), bet cerēt uzbūvēt jaunu valsti, pieņemot naudu no valsts izzadzēja Meroni, nav tālredzīgi. Sekas bija ātras - Gobzems mani nobloķēja, lai manā rīcībā esošā informācija netraucētu viņa priekšvēlēšanu kampaņai.
Īss paskaidrojums, kāpēc Gobzema sadarbība ar Šveices advokātu Meroni ir bīstama:
1) Meroni rīcībā ir nodota arestēta manta, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Par uzticētajiem līdzekļiem šveiciešu advokāts iegādājies māju Krētā (ko vietējie dēvē par pili), helikopterus, rīko mūzikas festivālus, regulāri dodas dārgos izbraucienos, uzdzīvo restorānos, tērējot milzu summas;
2) darījumā ar AS Ventspils nafta akcijām Meroni, iespējams, radījis zaudējumus par apmēram 100 miljoniem eiro;
3) veidot sadarbību ar Meroni gandrīz nav iespējams viņa vadības stila dēļ (jautājumu vienpersoniska izlemšana, lēmumu pieņemšana garastāvokļa vai alkohola ietekmē, u.t.t.);
4) Meroni pašreizējās draudzenes tēvs ir bijušais Krievijas armijnieks. Un cilvēku, kurš uzskata, ka Krimas okupācija ir pašsaprotama, Meroni ieceļ Latvijai nozīmīgu tranzītuzņēmumu padomēs. Bez tam tikpat plaši kā cukurtētiņš Meroni arī sirdsdāma tērē uzņēmumu naudu uz nebēdu;
5) ir muļķīgi uzskatīt, ka Meroni lieta ir Lemberga sāpe, un nav svarīgi, kurš Meroni atvilcis uz Latviju. Svarīgi ir tas, ka Meroni rīcības rezultātā viņam uzticētajiem uzņēmumiem draud bankrots, kas nozīmē bezdarbu ap tūkstoš cilvēkiem un lielus zaudējumus valsts ekonomikai;
6) Meroni mērķis ir ne tikai pārvaldīt uzņēmumus, bet ietekmēt arī politiskos procesus Latvijā (Šveicē viņš to nekad nevarētu), tāpēc tiek uzpirkti politiķi. Un zaudējis pašvaldību vēlēšanās, šveicietis ir gatavs revanšēties Saeimas vēlēšanās.
Un, lai nu kurš, Gobzems kā advokāts ļoti labi apzinās risku, sadarbojoties ar tādu cilvēku kā Meroni.
Gobzems, pieņemot Meroni atbalstu, praktiski kļūst līdzvērtīgs šveicietim, kam kāds advokāts piedēvējis garderobista lomu, kuram uz izrādes laiku uzticēts glabāšanā svešs mētelis, bet izrādes laikā garderobists šo mēteli piemēra, pāršuj, griež nost zelta pogas, visas darbības attaisnojot ar to, ka sargā mēteli Latvijas valsts interesēs, lai gan sen valkā kā savējo.
Esat gatavi uzticēt mūsu valsti tādiem cilvēkiem?
Biju sev solījusi par politiku vairs nerakstīt, jo negatīvisma vilnis, kas gāžas pāri mūsu valstij, tiešām sāk smacēt. Bet izskatās, ka Kazāka vārdos “Mēs esam vienā laivā. Skaistā un vērtīgā laivā”, ieklausās vien tie, kam jau līdz šim mūsu Latvija bijusi vērtība.
Iemesls, kāpēc nespēju klusēt, ir apziņa, ka pāris mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām ieejam jaunā fāzē:
1) par to, ka Meroni sponsorē KPV, neviens vairs nešaubījās, bet līdz šim par to runāja vien baumu līmenī. Šobrīd esam nonākuši līdz situācijai, kad Kaimiņš vairs neslēpj savu saistību ar Meroni, publiski atklājot faktu, ka Jāņus svinējis pie Aivara Gobiņa Baltezerā. Džeki jau atklāti pasaka – jā, esam vienā laivā, un ko jūs mums padarīsiet?
Gobiņš jau gadus desmit ir Meroni cilvēks un tāds, kurš kā sunītis sēdējis šveicietim pie rokas, to nolaizot pie katras izdevības un ieklausoties katrā šefa šļupstā.
Un, ja nu kādam nav informācijas, tad Gobiņam ar Kaimiņu draudzība tiešām varētu būt sirsnīga, jo daudz kopīga:
- abiem saistība ar aktiera profesiju, tikai Gobiņš tālāk par Marlboro cigarešu reklāmām tā arī netika;
- iespējams, abiem patīk niekoties ar balto pulverīti, jo Kaimiņš esot pateicis ardievas zaļajam pūķim (bet neticu, ka Trampam ko tādu cilvēks spēj uzrakstīt pie skaidra saprāta), bet Gobiņš jautrā prātā jau pirms vairākiem gadiem no Ķīpsalas biroja mēģināja iziet pa otrā stāva logu.
2) Kiviča iestāšanās KPV likās pašsaprotama, jo par viņa spriestspēju varējām pārliecināties raidījumā Rampas ugunis. Kad pagājušā nedēļā izskanēja informācija, ka KPV iestāties grasās arī Kiviča kolēģis Didzis Šmits, nenoticēju.
Ņemot vērā Meroni darbības stilu, neticēju, ka Šmits riskēs sadarboties ar tādu cilvēku. Bet, kad twiterī ieraudzīju foto, kur Šmits tiekas ar Saskaņas premjera kandidātu Vjačeslavu Dombrovski, viss nostājās savā vietā. Šmits nemaz negrasās pakļauties Meroni žvingulim vai Gobiņa pulverim, viņš pats pa tiešo kontaktēsies ar Saskaņu, jau laikus ietirgojot savu vietu iespējamā koalīcijā.
Pēc visa spriežot, likmes aug ģeometriskā progresijā. Un izskatās, ja Saskaņas un Meroni plāns realizēsies, tā nebūs tikai Gobzema plosīšanās, no mūsu Latvijas paliks pāri vien pelavas. Parasti nelamājos, bet šoreiz lietošu Veidemanes secinājumu - būs pilnīga ž...pa.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
