Godātie patrioti, jūs neticēsiet, bet es esmu izdomājis – objekts Pārdaugavā ir jādemontē
Egils Levits15.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie latvieši, visi Latvijas patrioti! Pēdējās nedēļās tiek lemts par padomju krievu okupantu atstātā objekta Pārdaugavā turpmāko likteni.
I
Es gribu uzsvērt, ka tas, kādus vēstures simbolus mēs vēlamies saglabāt un kādus nē, kādu mēs vēlamies veidot Latvijas kopējo atceres telpu, ir tikai un vienīgi mūsu pašu sabiedrības lēmums.
II
Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks. Tas vienmēr ir bijis padomju okupācijas simbols. Sarkanā armija šeit izdzina nacistiskās Vācijas okupantus un vienlaikus pati iedibināja padomju okupācijas režīmu. Tas ilga vēl 45 gadus un prasīja desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku upuru. Mēs nebijām aicinājuši pie mums nedz vienus, nedz otrus okupantus.
III
Šis objekts jau ilgstoši kļuvis par Krievijas autokrātiskā režīma instrumentu.
Pie šī objekta ne tik daudz piemin kritušos, cik lepojas ar piederību Putina “krievu pasaules” ideoloģijai. Pie tā publiski manifestē Kremļa imperiālistiskos naratīvus un pasaules redzējumu.
Taču pēc 24. februāra šis okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir ieguvis vēl papildu nozīmi. Pēdējās nedēļas notikumi arī parāda, ka tas spēj dažus iedvesmot uz ekstrēmu, Krievijas kara noziegumus glorificējošu rīcību publiskajā telpā.
IV
Imperiālistiskās “krievu pasaules” ideoloģijas publiskai manifestēšanai un kara noziedznieku glorificēšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. Krievijas pastrādātie kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci ir novilkuši skaidru robežlīniju.
Latviešiem, visu tautību Latvijas patriotiem padomju krievu okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir kliedzošs simbols Latvijas okupācijai un Putina Krievijas militārajai agresijai pret kaimiņvalstīm. Tas iemieso nicinājumu pret Eiropas vērtībām un mūsu valsts pamatiem.
Demokrātiskā sabiedrībā ar kara noziedzniekiem nelepojas. Tos tiesā par pastrādāto un nosoda.
V
Tādēļ šis Kremļa propagandas objekts ir jādemontē.
Tāpēc Rīgas domes lēmums to demontēt ir pareizs.
Šī lēmuma savlaicīgumu apstiprina Latvijas sabiedrības reakcija, īsā laikā tā demontāžai saziedojot jau vairāk nekā 240 tūkstošus eiro, savukārt 20. maijā Latvijas patrioti organizē gājienu par mūsu valsts atbrīvošanos no visa veida padomju mantojuma.
VI
Šī objekta toksiskais starojums pārsniedz vienas pašvaldības mērogu. Tāpēc būtu svarīgi, ka par tā demontāžu lemtu Saeima, ar atsevišķu likumu noņemot visus birokrātiskos šķēršļus Rīgas domes lēmuma izpildei. Visiem iesaistītajiem – Rīgas domei, Saeimai un arī valdībai – ir jārīkojas saskaņoti, izlēmīgi un kopēja mērķa vārdā.
VII
Mēs Latvijā nosodām nacistiskā un padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mēs Latvijā atceramies un godinām Otrā pasaules kara upurus, tostarp visu kritušo karavīru piemiņu.
Mūsu viedoklis ir skaidrs: nav pieļaujama totalitāro režīmu attaisnošana, tāpat kā nav pieļaujama Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu attaisnošana.
Padomju okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir jādemontē.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
