Iesaki rakstu: 
Pie zelta objektiem Latvija jau ir pieradusi. Protams, slavenākais ir zelta tilts pār Daugavu jeb Dienvidu tilts. Līdz ar to iekšlietu ministre Marija Golubeva ar savu projektu - ar zelta dzeloņdrātīm atdalīt Latviju no Baltkrievijas - nebūt nav oriģināla. Turklāt šajā laikā pirkt pēc iespējas dārgāk un par katru cenu jau kļūst par teju vai ikdienas praksi.
Nav noslēpums, ka iekšlietu ministre īpaši aizraujas ar greznību un iedomātu aristokrātismu. Publiski jau bieži izskanējis par viņas aizraušanos ar Žannas D’Arkas laikmeta muižām utt. Izskatās, ka šo praksi viņa vēlas turpināt arī uz valsts rēķina un šķiesties ar valsts naudu uz nedēdu.
Bet par visu pēc kārtas. Augustā bija skaidrs, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) sāk aptaujāt tirgus dalībniekus, veicot tirgus izpēti par to, kādas vispār dzeloņstieples ir pieejamas.
Lieki piebilst, ka nesen ar skandālu līgums tika lauzts ar iepriekšējiem Baltkrievijas robežas izbūvētājiem - kompāniju SIA “Igate”, kurai dzeloņstieples jau bija iegādātas. Tātad atlika vien atjaunot attiecības ar šo kompāniju. Taču nē. Tas būtu pārāk vienkārši un, ņemot vērā sakaitēto atmosfēru ar šo iepirkumu, arī gana aizdomīgi.
Tad nu nācās aptaujāt citus tirgus dalībniekus. Kompānija SIA “Brief” piedāvāja augstākās kvalitātes un asāko žilešu dzeloņstieples ar apzīmējumu CBT. Principā šāda tipa dzeloņstieples izmantot uz robežas ir labā prakse, tām arī vajadzētu būt katras normālas, adekvātas valsts materiālajās rezervēs.
Bet, protams, ne jau Latvijā. Dzeloņstieples ir izmantojamas daudz kur, dažādām situācijām, īpašos gadījumos, līdz ar to ir tikai normāli, ka tās stāv krājumos, ja nu pēkšņi nepieciešams, piemēram, no NATO ārlietu ministriem nošķirt kādus trakojošus pūļus.
SIA “Brief” piedāvāja 111 kilometru garumā dzeloņstieples par summu, kas pārsniedza miljonu eiro. Uz ko NVA paziņoja – nē, nē, nē, CBT mums ir par dārgu, mēs pirksim BTO. BTO ir ievērojami vienkāršākas, kuras arī varētu nebūt šķērslis kādai lielākai robežšķērsotāju grupai vai vīriem, kas apbruņojušies ar labiem instrumentiem.
Šajā cenu aptaujā par uzvarētāju tika pasludināta SIA “Brief”, kura, lai cik tas dīvaini arī nebūtu, nepiedāvāja lētāko cenu, lai gan cenu aptauja paredzēja izvēlēties tieši lētāko. Vēlāk kuluāru sarunās noskaidrojās, ka SIA “Brief” varējusi piegādāt visātrāk, taču tas jau bija klajš cenu aptaujas nosacījumu pārkāpums.
Ar SIA “Brief” pat tika noslēgts līgums par 480 tūkstošiem eiro, bet pēc tam parādījās runas, ka robežsardze nopietni brīdinājusi NVA, ka ar tik švakām dzeloņstieplēm kā BTO nekādus migrantus aizkavēt nevarēs. Vēl spēkā esot līgumam ar SIA “Brief”, tirgū parādījās informācija, ka NVA intensīvi meklē, kur dabūt jaudīgākās CBT dzeloņstieples un apzina iespējas, kurām kompānijām tādas ir krājumos. Turklāt parādījās arī jauna cenu aptauja nu jau par CBT tipa dzeloņstiepļu iepirkšanu.
SIA “Brief” uz šo cenu aptauju vairs netika aicināta, lai gan tai bija jau gatavs piedāvājums. Kompānija gan savu cenu piedāvājumu iesniedza, bet to pat neizskatīja.
Jo kādēļ gan? Ja mērķis ir pirkt pēc iespējas dārgāk un no savējiem, tad tādi, kas spēj piedāvāt lētāk, nevienu taču neinteresē.
Un tā par cenu aptaujas uzvarētāju tika atzīta SIA “Aimasa”, kuras piedāvātā cena bija ievērojami augstāka nekā SIA “Brief” piedāvājums CBT dzeloņstieplēm. Ieskatam daži skaitļi.
37 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar BTO jeb vienkāršākajām dzeloņstieplēm par 7450 eiro kilometrā jeb kopējo summu 275 650 eiro. SIA “Brief” to pašu bija gatava piegādāt par gandrīz divas reizes zemāku cenu jeb 4400 eiro kilometrā, kas veidotu kopējo summu 162 800 eiro. Līdz ar to NVA pārmaksās 112 850 eiro.
49 kilometrus SIA “Aimasa” nodrošinās ar CBT jeb augstākās kvalitātes dzeloņstieplēm par 9910 eiro kilometrā jeb kopējo summu 485 590 eiro. SIA “Brief” piedāvātā cena bija 6100 kilometrā jeb 298 900 eiro. Līdz ar to būs 186 690 eiro pārmaksa.
25 kilometrus cita firma SIA “DN sistēma” ar CBT dzeloņstieplēm aprīkos par 12 350 eiro par kilometru jeb par kopējo summu 308 762 eiro, kamēr SIA “Brief” to pašu būtu aprīkojis par summu 152 500 eiro. Tātad NVA ārkārtīgi cenšas pārmaksāt 156 262 eiro.
Kopējā summa, ko NVA pārmaksās par zelta dzeloņdrātīm uz Baltkrievijas robežas, tuvojas pusmiljonam eiro jeb ir 455 802 eiro.
Starp citu, Latvijas dzeloņstiepļu ražotājs piedāvāja žogu būvēt vēl dārgāk, turklāt ar termiņu divi mēneši.
Un te rodas jautājumi. Kāpēc līguma darbības laikā mainīja tehnisko specifikāciju? Man nav pierādījumu, ka tas ir robežsardzes dēļ, bet es tikai minu, kas varētu būt iemesls mainīt tehnisko specifikāciju. Viņi ļoti labi saprot CBT un BTO starpību. Kādēļ sākumā izskata CBT variantu, tad pārmetas uz BTO un tad atkal atgriežas pie CBT. Vai nu kāds norādīja, ka BTO nav gana piemērots, vai arī tirgū kaut kur bija pieejams CBT?
Līdz ar to var kārtējo reizi pieņemt, ka Latvijā ir ārkārtīgā cieņā zelta projekti, jo šīs zelta dzeloņdrātis, kuras tiks uzstādītas ne bez Golubevas ziņas, ir kārtējais apliecinājums tam, ka pirkt pa dārgo ir atjaunotās Latvijas īpašais “know-how”, kuru ar katru nākamo reizi tikai pieslīpē arvien labāk. Turklāt vairs jau neviens pat īpaši necenšas slēpt, ka tiek pirkts pa dārgo, jo tā jau sāk veidoties par tādu kā labo praksi. Un kas to zina, varbūt turpmāk mums būs tikai zelta iepirkumi.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
